30. Aprīlis 2019 /NR. 17/18 (1075/1076)
Skaidrojumi. Viedokļi
Laba korporatīvā pārvaldība: kā nodrošināt OECD principu piemērošanu Latvijā
Māris Vainovskis
Ārvalstu investoru padomes Latvijā Investīciju drošības un aizsardzības darba grupas vadītājs, zvērināts advokāts ZAB "Eversheds Sutherland Bitāns" 

Mūsdienās laba korporatīvā pārvaldība jau ilgāku laiku nav tikai biržā kotētu un regulētu uzņēmumu darbības standarts. Kā kvalitātes zīmi uzņēmuma ilgtspējīgai darbībai to sagaida uzņēmuma klienti, nozīmīgi sadarbības partneri, uzņēmuma finansētāji, kreditori un investori. Līdz ar to labai korporatīvai pārvaldībai ir jābūt katra uzņēmuma darbības stūrakmenim – tā ir panākumu, labas reputācijas un pārdomātas biznesa izaugsmes pamats. Laba korporatīvā pārvaldība ir veids, kā jebkurš uzņēmums, neatkarīgi no tā izmēra, īpašnieku struktūras, vai tas ir valstij, privātajiem investoriem vai ģimenes locekļiem piederošs uzņēmums, var veicināt izaugsmi un nodrošināt ilgtermiņa panākumus.1 Tomēr nepietiek ar risku izvērtēšanu un "labu politiku" izstrādi uzņēmumā – svarīgi, ka izstrādātās "labās politikas" reāli tiek ieviestas praksē.

Atsaucoties uz OECD2 ģenerālsekretāru A. Gurriju (Angel Gurr’a), "korporatīvās pārvaldības mērķis ir palīdzēt izveidot vidi, kurā valdītu uzticēšanās, caurskatāmība un atbildība, kas nepieciešama ilgtermiņa ieguldījumu, finanšu stabilitātes un godprātīgas komercdarbības veicināšanai, tādējādi atbalstot spēcīgāku izaugsmi un iekļaujošāku sabiedrību".3 Panākot uz labas korporatīvās pārvaldības pamatiem veidotu vidi uzņēmumā, tiek veicināta tā konkurētspēja tirgū, efektivitāte un sekmēta katra uzņēmuma darbība.

Eiropas Komisija (turpmāk – EK) jau vairākus gadus aicina uzlabot uzņēmējdarbības vidi Eiropā.4 Tās mērķis ir tiesību un korporatīvās vadības kopumu Eiropas uzņēmumiem, ieguldītājiem un darbiniekiem padarīt modernu, efektīvu un īpaši pielāgotu mūsdienu sabiedrības vajadzībām un mainīgajai ekonomikas videi. EK korporatīvās pārvaldības uzlabošanai un modernizēšanai grozīja grāmatvedības direktīvu,5 iekļaujot noteikumus par korporatīvās vadības paziņojumiem, vienkāršoja Otro uzņēmējdarbības tiesību direktīvu,6 kā arī Trešo un Sesto direktīvu,7 pieņēma direktīvu par akcionāru tiesību izmantošanu8 un Desmito uzņēmējdarbības tiesību direktīvu par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos,9 pieņēma ieteikumus par neatkarīgu direktoru bez izpildpilnvarām lomu un atlīdzības noteikšanu10 un turpina veikt uzlabojumus un grozījumus regulējumā.

Korporatīvā pārvaldība kā jēdziens tiek interpretēta gan ar dažādu saturu, gan dažādi terminoloģiski apzīmēta, kā, piemēram – "laba pārvaldība", "laba korporatīvā pārvaldība", "daudzlīmeņu pārvaldība", "korporatīvā pārvaldība", "atbilstīga pārvaldība", "globāla pārvaldība" vai "nacionāla pārvaldība". Visplašāk lietotais jēdziens, ko lieto OECD, ir "korporatīvā pārvaldība". Tomēr, arī visi iepriekš minētie termini ir pareizi, jo arī pašam jēdzienam "korporatīvā pārvaldība" nav vienas vienotas, pareizas definīcijas, jo katra starptautiska organizācija, katra valsts un pat indivīds piepilda šo jēdzienu ar konkrētu situācijai atbilstošu saturu.

Viena no visplašāk atzītajām definīcijām ir OECD izvirzītā, kas korporatīvo pārvaldību skaidro kā saikņu kopumu starp uzņēmuma vadību, padomi, akcionāriem un citām ieinteresētajām pusēm. Korporatīvā pārvaldība nodrošina struktūru, kāda nepieciešama, lai noteiktu uzņēmuma mērķus, šo mērķu sasniegšanai izmantojamos līdzekļus un darbības rezultātu pārraudzības kārtību. Labai korporatīvai pārvaldībai jāmotivē padome un uzņēmuma vadība sasniegt tos mērķus, kas atbilst uzņēmuma un tā akcionāru interesēm, un jāsekmē efektīva pārraudzība. Lai gan plaša, arī šī definīcija tomēr neaptver pilnīgi visu korporatīvās pārvaldības būtību. Grūtības noteikt vienu konkrētu definīciju pamatojamas ar to, ka laba korporatīvā pārvaldība aptver daudzus konceptus, idejas un ekonomiskās attiecības un nacionālajā, globālajā, nozaru un korporatīvajā līmenī tās ir atšķirīgas.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties