Pasaule ap mums mainās. Maināmies arī mēs paši: savos paradumos, izpausmēs, brīvības robežās... Zinātniskās fantastiskas filmas vairs nešķiet nereāla fantāzija, bet gan visai iespējami nākotnes notikumu priekšvēstneši. Liekas, ka mēs jau dzīvojam šajā nākotnē. Pasaules izmaiņu pamatā ir "jaunās rotaļlietas", ko cilvēkiem ir sniegusi zinātne un industrija. Tāpēc valstij ir jābūt gatavai savus pienākumus pildīt jaunajā realitātē, ar atbilstošiem tiesiskiem instrumentiem joprojām nodrošinot taisnīgumu, kārtību un mieru sabiedrībā.

Kas šobrīd ir sabiedrība, kuras vārdā un interesēs darbojas valsts? Norberts Horns (Norbert Horn, 1936) uzskata, ka sabiedrība ietver visus cilvēkus, starp kuriem tieši vai pastarpināti veidojas savstarpējas attiecības. Turklāt mūsdienās šo attiecību tīklā dominē pastarpinātas jeb netiešas attiecības,¹ jo tās veidojas ievērojami lielākam skaitam indivīdu nekā tiešās savstarpējās attiecības.² Šāda izpratne ietver sabiedrībā kā attiecību sistēmā ne tikai valstī apvienotus indivīdus, kuru savstarpējā saskarsme lielākoties veidojas pastarpināti, piemēram, caur valsts varas struktūrām, kuru veidošanā leģitimējot pilsoņi līdzdarbojas un vienlaikus ir tām pakļauti, bet arī plašāku pārnacionālu sociālo attiecību tīklu. Kopš pagājušā gadsimta nogales zinātnieki novēro sabiedrības uzbūves un attiecību tīkla aizvien pieaugošo sarežģītību, un joprojām tiek pētītas jaunas izmaiņas tās struktūrās.³ Šos procesus ir ietekmējuši vairāki faktori, taču kā būtiskākos varētu minēt:

1) tiesiskas valsts koncepta nostiprināšanās Eiropas demokrātijās.⁴ Tiesiskā valstī, izmantojot juridiskus instrumentus (nacionālus likumus, starptautiskas konvencijas, nacionālās un pārnacionālās tiesas utt.), tiek konsekventi garantēts aizvien plašāks pamattiesību loks ikvienai personai.