5. Maijs 2020 /NR. 18 (1128)
Aptauja
No krīzes iziesim kā labāka valsts un vienotāka sabiedrība
Dr. iur.
Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas priekšsēdētājas biedre 

1. Kā šajos krīzes apstākļos funkcionē Satversme? Vai Latvijas valsts varas orgāni darbojas efektīvi, pietiekami savstarpēji koordinēti un spēj īstenot savas funkcijas? Ja ir redzamas kādas konkrētas problēmas, lūdzu, nosauciet tās.

Valsts varas konstitucionālie orgāni, kaut arī neierastos un nepieredzētos apstākļos, darbojas pietiekami efektīvi. Katrs savas kompetences robežās veic savu darbu tik labi, cik vien tas šajos apstākļos iespējams, tostarp izmantojot mūsdienu komunikācijas tehnoloģijas. Manuprāt, savstarpējā sadarbība ir kļuvusi vēl spēcīgāka, jo esam vienoti vienam kopējam valstiskam mērķim – pārvarēt šo ārkārtējo situāciju, nodrošinot sabiedrības un katra cilvēka aizsardzību demokrātiskās valsts iekārtas ietvaros.

Būtiski, ka jau pašā ārkārtējās situācijas sākumposmā visi konstitucionālie orgāni vienojās par kopīgiem darbības principiem. Proti, 2020. gada 23. martā Valsts prezidents un likumdošanas varu, izpildvaru un tiesu varu īstenojošo valsts konstitucionālo orgānu vadītāji – Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētājs – sanāca uz kopsēdi un vienojās par kopīgu paziņojumu par valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipiem ārkārtējā situācijā.1 Tobrīd tas bija nepieciešams signāls mums visiem – gan valsts institūcijās strādājošajiem, gan sabiedrībai kopumā, ka arī ārkārtas situācijas laikā visi valsts konstitucionālie orgāni, visas valsts institūcijas un amatpersonas koordinē savu darbību, sadarbojas, turpina īstenot savas funkcijas un dara to iespējami efektīvi.

Attiecībā uz Saeimu paziņojumā norādīts, ka Saeima turpina veikt likumdošanas darbu un īstenot parlamentāro kontroli pār Ministru kabineta darbību, nepieciešamības gadījumā izmantojot pieejamās iespējas attālinātai Saeimas darba organizācijai.

Tāpat ir pieņemts likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību". Ar šo normatīvo aktu vienuviet nostiprināti valsts institūciju darbības pamatprincipi un atsevišķas valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumi valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai.

Ministru kabineta darbs pilnībā norit attālināti, izmantojot telekomunikāciju sniegtās iespējas. Attiecībā uz Saeimu nodrošināt pilnībā attālināta darba režīmu ir bijis sarežģītāk. Kad valstī tika izziņota ārkārtējā situācija, arī Saeima pārgāja uz darbu ārkārtas režīmā. Parlaments sanāk, norit komisiju sēdes, tomēr sasauktas tiek vienīgi ārkārtas sēdes neatliekamāko un ar ārkārtējo situāciju saistīto jautājumu risināšanai. Saeima sākotnēji turpināja sanākt uz sēdēm Saeimas sēžu zālē, jo bija savstarpēji jāvienojas un jārod risinājumi Saeimas sēžu norisei citā, ārkārtējai situācijai piemērotā formātā. 2020. gada 20. martā notika arī Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopsēde, kurā frakciju pārstāvji apsprieda iespējamos risinājumus Saeimas turpmākai darba organizācijai. Frakciju padome apsprieda arī iespēju samazināt Saeimas sēdē klātesošo deputātu skaitu, ievērojot frakciju proporcionālo pārstāvniecību. Šobrīd Saeimas sēžu norisei ir rasts pagaidu risinājums, ka katra Saeimas frakcija atrodas atsevišķā telpā, un telpas ir savstarpēji savienotas videokonferences formātā, tādējādi nodrošinot gan deputātu epidemioloģisko drošību un tiešo savstarpējo kontaktu ierobežošanu, gan Satversmē un Saeimas kārtības rullī ietvertos noteikumus Saeimas sēžu norisei, maksimāli saglabājot visu deputātu iesaisti lēmumu pieņemšanā un parlamentārās debates. Saeimas komisiju sēžu norise pilnībā tiek nodrošināta attālināti videokonferenču formātā, Saeimas Prezidija sēdes notiek gan attālināti, gan klātienē, ievērojot noteiktos ārkārtējās situācijas epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Latvijas Republikas Satversmes 15. pants, kurš noteic, ka Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā, tulkojot to pēc tā jēgas un būtības atbilstoši mūsdienu apstākļiem, pieļauj, ka Saeima šā brīža apstākļos var turpināt darbu arī attālināti elektroniskajā vidē.2 Lai nodrošinātu parlamenta darba nepārtrauktību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un sniegtu iespēju Saeimas sēdes noturēt attālināti, deputātiem uzturoties ārpus parlamenta telpām, pēc plaša pretendentu loka piedāvājumu izpētes izvēlēts Saeimas attālinātas sēdes norises nodrošināšanas risinājuma (turpmāk – e-Saeima) izstrādātājs. Šobrīd norit e-Saeimas ieviešanas un testēšanas darbs. Ja ārkārtējās situācijas vajadzībām izstrādātais e-Saeimas tehnoloģiskais risinājums pierādīs sevi un ļaus kvalitatīvi nodrošināt parlamenta darbu, pastāv iespēja to, attiecīgi pilnveidojot, izmantot Saeimas sēžu norisei ikdienas režīmā, deputātiem strādājot arī uz vietas Saeimā.

Dažādu valstu parlamenti ir izvēlējušies dažādu pieeju sava darba organizācijai, tiek izmantotas gan attālināta darba metodes, gan samazināts deputātu skaits, kas var piedalīties sēdēs, gan rasti citi risinājumi, lai maksimāli ierobežotu tiešos kontaktus. Tāpat lielākoties arī citu valstu parlamenti strādā ārkārtas režīmā un sanāk uz sēdēm tikai nepieciešamības gadījumā.

 

2. Vai šī krīzes situācija liek domāt, ka būtu nepieciešami kādi institucionāli pārkārtojumi / Satversmes grozījumi / jauni normatīvo aktu veidi vai citi ilgtermiņa pasākumi, kas ļautu labāk pārvarēt šādas ārkārtējas situācijas?

Šo nedēļu laikā ir izskanējuši viedokļi gan par Satversmes 81. panta atjaunošanu jaunā redakcijā (par to vairāk skat. 3. jautājuma atbildi), gan arī citiem iespējamiem grozījumiem Satversmē, kas varētu būt bijuši nepieciešami, ja Saeima, piemēram, turpinātu darbu samazinātā sastāvā. Taču vispirms ir jāsaprot, vai mēs tomēr nevaram darboties pietiekami efektīvi jau esošajā tiesību sistēmas un institucionālajā ietvarā, to saprātīgi iztulkojot un piemērojot ārkārtējās situācijas apstākļiem. Satversmes pamatprincipi valsts pastāvēšanas, demokrātiskās iekārtas un cilvēku aizsardzībai pieļauj arī dažādus nestandarta risinājumus, lai valsts institūcijas spētu turpināt darbību un darītu to efektīvi, tostarp Saeimas attālinātu sēžu rīkošanu u.tml. risinājumus.

 

3. Kā vērtējat priekšlikumu atjaunot Satversmes 81. pantu?

Šāds priekšlikums par Satversmes 81. panta atjaunošanu uz ārkārtas situācijas laiku izskanēja arī minētajā Saeimas Prezidija un Frakciju padomes 2020. gada 20. marta kopsēdē. Saeimas Prezidijs arī ir saņēmis atsevišķu deputātu viedokli par to, ka šis būtu īstais laiks atkal nostiprināt Satversmes 81. panta jēgu Satversmē, tādējādi ļaujot Ministru kabinetam operatīvi rīkoties ārkārtas situācijā. Marta beigās arī publiski izskanējis, ka vairākas Saeimas frakcijas būtu gatavas atbalstīt šādu iniciatīvu.3

Jau tolaik pirms šī panta izslēgšanas Egils Levits aicināja apsvērt, vai tā vietā nevajadzētu noteikt īpašas tiesības Ministru kabinetam izdot noteikumus ar likuma spēku ārkārtas situācijās, kuras varētu tikt izmantotas steidzamības gadījumos, ja pastāv nepieciešamība ļoti ātri reaģēt, lai nodrošinātu sabiedrības drošību, kārtību vai veselību.4 Kā jau Valsts prezidents E. Levits ir norādījis, viņš arī tagad atbalstītu atjaunot Satversmes 81. pantu mūsdienīgā redakcijā, norādot, ka tas ir Saeimas izšķiršanās jautājums. Viņš norādījis, ka atbalstītu šādas normas atjaunošanu, nosakot, kuros gadījumos var pieņemt noteikumus ar likuma spēku, kas darbotos zināmu laiku.5 Šāda tiesiskā regulējuma atjaunošana, kas citastarp sastopama arī lielā daļā citu pasaules konstitūciju, padarītu valdības darbu ārkārtas situācijā operatīvāku."6

Pievienojos Valsts prezidenta viedoklim, ka būtu jārod mūsdienu situācijai atbilstošs risinājums, un arī Satversmes tiesas pirms piecpadsmit gadiem paustajām atziņām, ka nepieciešams nodrošināt lēmumu pieņemšanu likumdošanas ceļā tādos apstākļos, kad Saeimas iespējas īstenot likumdošanas tiesības ir kavētas vai būtiski apgrūtinātas.7 Līdz ar to uzskatu, ka šāda mehānisma atkārtota paredzēšana uzlabotā redakcijā ārkārtējās situācijās būtu noderīga un tādēļ par šo būtu nepieciešamas politiskas un juridiskas diskusijas Saeimā. Jaunajam regulējumam jābūt ļoti precīzam un pārdomātam, pret Satversmi un varas dalīšanas principu ir jāattiecas ar visaugstāko atbildību.

 

4. Vai līdz šim pieņemtie normatīvie akti ārkārtējās situācijas risināšanai vai to piemērošanas prakse rada kādas konkrētas bažas par nesamērīgiem cilvēktiesību ierobežojumiem?

Kā tas ticis uzsvērts arī Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipos, visiem iedzīvotājiem ir absolūts pienākums pildīt visus noteikumus, kas ir izdoti saistībā ar ārkārtējo situāciju, un visi iedzīvotāji tiek aicināti izrādīt solidaritāti, rūpēties par sevi un par saviem tuviniekiem, valsts kopējo labumu, lai kopīgiem spēkiem šo krīzi pārvarētu. Šajā paziņojumā uzsvērts, ka konstitucionālie orgāni nodrošina ārkārtas situācijas vadību un savu kompetenci īsteno mūsu demokrātiskās valsts iekārtas noteiktās līdzsvara un atsvara sistēmas ietvaros un sargājot Satversmes pamatprincipus.

Likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 19. panta otrajā daļā noteikts, ka ārkārtējās situācijas laikā pieņemtajiem pārvaldes lēmumiem, kas nosaka ierobežojumus un papildu pienākumus, jābūt ar leģitīmu mērķi, samērīgiem, nediskriminējošiem, pamatotiem un nepieciešamiem katrā konkrētajā valsts apdraudējuma gadījumā, turklāt 19. panta ceturtā daļa noteic, ka ārkārtējās situācijas nodrošināšanas pasākumi nevar būt pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, kas ir saistošas Latvijas Republikai.8

Ņemot vērā noteiktos ierobežojumus citās valstīs un situācijas attīstību citur pasaulē, kā arī mūsu speciālistu vērtējumu par situācijas attīstību šeit un pasaulē, Latvijas gadījumā noteiktie ierobežojumi, manuprāt, būtu vērtējami kā piemēroti, nepieciešami un samērīgi – sabiedrības kopējais labums gan īstermiņā, gan ilgtermiņā pavisam noteikti ir un būs lielāks nekā šībrīža ierobežojumu nelabvēlīgās sekas. Sabiedrības veselība tomēr ir vissvarīgākais, un Latvijai līdz šim, pateicoties laicīgajiem un efektīvajiem ierobežojumiem, ir izdevies izvairīties no daudzu nāves gadījumu skaita, un, cerams, tā tas saglabāsies turpmāk. Turklāt nešķiet arī, ka šobrīd būtu jāuztraucas, ka Latvijā būtu tendence, par ko izskanējušas bažas citur pasaulē, ka ārkārtas apstākļu aizsegā tiek pieņemts tiesiskais regulējums, kas ierobežo tiesības un brīvības krietni plašāk, nekā tas būtu nepieciešams.

Arī tiesībsarga vērtējumā Saeimas un valdības līdzšinējie soļi un lēmumi, kas vērsti Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ir bijuši nepieciešami un pamatoti. Jāatceras, ka arī šobrīd ikvienai personai, ja tā uzskata, ka tās tiesības ir nesamērīgi ierobežotas, ir tiesības izmantot nacionālos un pārnacionālos tiesību aizsardzības mehānismus.9

Taču vēlos uzsvērt, ka mēs neesam vieni šajā bezprecedenta situācijā, Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm ir aicinājusi stiprināt likuma varu un Eiropas vērtības. Kopīgā paziņojumā uzvērts, ka ārkārtas pasākumi būtu jāierobežo līdz stingri nepieciešamiem, tiem būtu jābūt samērīgiem un pagaidu rakstura, to ieviešana regulāri jāizvērtē un tiem jāatbilst jau minētajiem demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību principiem. Tie arī nedrīkst ierobežot vārda brīvību un preses brīvību. Mums kopīgiem spēkiem jāpārvar krīze un, to veicot, kopīgi jāsaglabā Eiropas principi un vērtības. Paziņojumā atbalstīta Eiropas Komisijas ierosme uzraudzīt ārkārtas pasākumus un to īstenošanu, lai nodrošinātu Eiropas Savienības pamatvērtību saglabāšanu.10

Līdz ar to es ticu, ka mēs katrs, darot savu darbu, stāvēsim sardzē, lai šīs brīvības, principi un vērtības būtu drošībā.

 

5. Vai saredzat kādus krīzes laikā ieviestus risinājumus (normatīvo regulējumu, institūciju darba organizāciju vai citu pieredzi), kas ir tik veiksmīgi, lai tos paturētu arī pēc krīzes, situācijai normalizējoties?

Kaut arī šī situācija, protams, nes līdzi dažādas negatīvas lietas un pieredzi, mēs visi kopā un katrs atsevišķi būsim daudz mācījušies no šīs situācijas, un tad, kad dzīve būs atgriezusies ierastajās sliedēs, mums būs ko paturēt un ieviest savā ikdienā. Šobrīd varam redzēt, ka valsts institūcijas, iestādes un amatpersonas un vispār valsts kopumā, kā arī tās iedzīvotāji ir spējīgi pielāgoties dažādām situācijām. Iestādes turpina darbu un dara to radoši, piemēram, izmantojot attālinātas konsultācijas un attālinātu pakalpojumu sniegšanu. Domāju, ka šī pieredze ir devusi iespēju apzināt tehnoloģiju pozitīvo pienesumu mūsdienās, un, cerams, turpmāk spēsim vēl efektīvāk tās izmantot mūsu ikdienā, ar to palīdzību atvieglojot ikdienas procesus.

Procedūras, ko valsts institūcijas būs izveidojušas šai ārkārtas situācijai, kalpos kā tāds drošības garants, ko nepieciešamības gadījumā iedarbināt, ja tamlīdzīga situācija atkārtotos nākotnē. Mēs noteikti tagad vēl skaidrāk apzināmies, ka katram konstitucionālajam orgānam, katrai valsts institūcijai un iestādei ir jābūt skaidrām procedūrām un noteikumiem, pēc kuriem tā strādā ārkārtas apstākļos.

E-pārvaldei noteikti šis būs bijis milzīgs solis uz priekšu, jo, kā zināms, lielai sabiedrības daļai nav tik viegli pielāgoties jauninājumiem un jaunām tehnoloģijām, taču ārkārtas situācijā, kad informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ir drošākais veids, kā, piemēram, īstenot savas tiesības, šīs iespējas tiek arvien plašāk izmantotas.

Arī Saeimā deputāti ir sākuši aktīvāk izmantot elektronisko parakstu, un dokumentu aprite lielākoties Saeimā šobrīd notiek elektroniski. Patiesībā mēs uz to esam gājuši ļoti daudzus gadus, bet ierasto kārtību un paradumus patiešām nav bijis viegli mainīt arī Saeimā. 2018. gada beigās Saeimas Administrācija izstrādāja un Prezidijs apstiprināja izmaiņas dažādos iekšējos normatīvajos aktos, kas bija vērstas tieši uz e-pārvaldības principu un tehnisko risinājumu efektīvāku un straujāku ievešanu Saeimas darbā. Tāpat, manuprāt, ja mēs šīs ārkārtas situācijas laikā nonāksim līdz pilnīgi attālinātai Saeimas sēžu norisei, tad pieļauju, ka šādu tehnisko risinājumu varētu izmantot arī kādā citā situācijā, piemēram, kad starpsesiju pārtraukumā būtu nepieciešams noturēt Saeimas ārkārtas sēdi.

Es ticu, ka, izejot no šīs situācijas, mēs būsim gudrāka un labāka valsts pārvalde, mēs būsim vēl vienotāka sabiedrība.

RAKSTA ATSAUCES /

1. Valsts prezidenta 2020. gada 23. marta paziņojums Nr. 8. "Valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipi ārkārtējā situācijā". Latvijas Vēstnesis, 23.03.2020., Nr. 58A. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/313400-valsts-konstitucionalo-organu-darbibas-pamatprincipi-arkarteja-situacija

2. Levits: Saeima ir rīcībspējīga un var turpināt darbu attālināti. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-saeima-ir-ricibspejiga-un-var-turpinat-darbu-attalinati.a352706/

3. Valdības pilnvaras: Valsts prezidents aicina Saeimu labot Satversmi. Pieejams: https://skaties.lv/zinas/latvija/valdibas-pilnvaras-valsts-prezidents-aicina-saeimu-labot-satversmi/

4. Skat.: Egila Levita pausto vērtējumu par diskusiju izslēgt no Satversmes 81. pantu. Juristi analizē Valsts prezidentes rīcību un Satversmes 81. pantu. Pieejams: https://juristavards.lv/doc/154596-juristi-analize-valsts-prezidentes-ricibu-un-satversmes-81pantu/

5. Vienojas par valsts funkcionēšanas pamatprincipiem ārkārtas situācijā – formālisms nav pieļaujams. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/vienojas-par-valsts-funkcionesanas-pamatprincipiem-arkartas-situacija-formalisms-nav-pielaujams.a352889/

6. Valdības pilnvaras: Valsts prezidents aicina Saeimu labot Satversmi. Pieejams: https://skaties.lv/zinas/latvija/valdibas-pilnvaras-valsts-prezidents-aicina-saeimu-labot-satversmi/

7. Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra spriedums lietā Nr. 2005-12-0103. Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/wp-content/uploads/2016/02/2005-12-0103_spriedums.pdf

8. Par starptautisko cilvēktiesību normām vairāk skat.: Līce K., Vītola E. Deklarācija starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām par ārkārtējo situāciju Latvijā. Jurista Vārds, 14.04.2020., Nr. 15 (1125), 10.–14. lpp.

9. "Tiktāl, ciktāl" jeb vai ārkārtējā situācija var būt pamats cilvēktiesību ierobežošanai? Pieejams: http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/tiktal-ciktal-jeb-vai-arkarteja-situacija-var-but-pamats-cilvektiesibu-ierobezosanai

10. Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm aicina stiprināt likuma varu un Eiropas vērtības. Pieejams: https://www.mfa.gov.lv/aktualitates/zinas/65792-latvija-kopa-ar-citam-es-dalibvalstim-aicina-stiprinat-likuma-varu-un-eiropas-vertibas

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Lībiņa-Egnere I. No krīzes iziesim kā labāka valsts un vienotāka sabiedrība. Jurista Vārds, 05.05.2020., Nr. 18 (1128), 13.-15.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 5. Maijs 2020 /NR. 18 (1128)
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties