Lai būtu iespējams saņemt ES fondu atbalstu, viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir fondu projekta ietvaros veikto iepirkumu atbilstība normatīvo aktu prasībām. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, veicot iepirkumus, ir jāievēro Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma¹ (turpmāk – SPSIL) nosacījumi. Tomēr sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam SPSIL noteiktās procedūras ir pienākums ievērot tikai gadījumos, ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir lielāka vai vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežām.² Gadījumos, ja iepirkuma līgumcena ir zemāka nekā Ministru kabineta noteiktās līgumcenu robežas, ES fondu projektos ir jāpiemēro Iepirkumu uzraudzības biroja Iepirkumu vadlīnijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem (turpmāk – SPS Vadlīnijas).

Raksta autoram, ikdienā daudz strādājot ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un to organizētajiem iepirkumiem, ir iznācis novērot atšķirīgu izpratni par SPS Vadlīniju nozīmi un to piemērošanas kārtību. Gan sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, gan nereti arī sadarbības iestādes darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst šādu iepirkumu izvērtēšana, bieži rodas dažādu veidu neskaidrības par to, vai un kā šīs SPS Vadlīnijas būtu pareizāk piemērojamas.