Pašreizējā situācija Latvijā un visā pasaulē rada papildu izaicinājumus un nepieciešamību meklēt arī saturiski jaunus risinājumus, lai nodrošinātu katra bērna tiesības būt vecāku aizgādībā un uzturēt kontaktus ar abiem vecākiem.

Ar šādiem izaicinājumiem saskaras arī mediatori tagadējos mediācijas procesos, jo patlaban būtiski un strauji ir izmainījušās visu sabiedrības locekļu prioritātes un iespējas, piemēram, ikdienas saskarsmes tiesību nodrošināšanā ar ģimenes locekļiem, iespējā nodrošināt vienošanās izpildi par uzturlīdzekļu apmēru bērnam u.c. jautājumos.

Mediācija kā instruments ģimeņu konfliktu risināšanā

Kopš Mediācijas likuma stāšanās spēkā 2014. gada 18. jūnijā un sertificētu mediatoru institūta ieviešanas mediācija kā alternatīvs strīdu risināšanas veids Latvijā ir būtiski attīstījusies, nodrošinot iespēju pusēm mediāciju izmantot kā alternatīvu domstarpību risināšanu gan pirmstiesas, gan arī jau uzsāktas tiesvedības procesā.

2019. gada 14. novembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi Mediācijas likumā, papildinot likumu ar 2.¹ pantu, kurš iezīmēja Latvijas sabiedrībai ļoti nozīmīgu pavērsienu, ar 2020. gada 1. janvāri nosakot patstāvīgu valsts atbalstu tādu mediācijas pakalpojumu saņemšanai, kas domāti, lai risinātu domstarpības, kurās iesaistīts bērns.²

Jāatzīmē, ka arī pirms minēto grozījumu spēkā stāšanās, 2017. un 2018. gadā, Tieslietu ministrija ar Sertificētu mediatoru padomi īstenoja pilotprojektu "Mediācija ģimenes strīdos", nodrošinot sertificētu mediatoru pakalpojumu tiesas un ārpustiesas ģimenes strīdos, kuros iesaistīts bērns, ar mērķi saglabāt ģimeni un ģimenes vērtības vai vismaz risināt domstarpības tādā veidā, kas ļauj saglabāt cieņpilnas attiecības starp vecākiem, aizbildņiem vai personām, kuru faktiskajā aprūpē un uzraudzībā atrodas bērns, un nodrošināt turpmāku šo personu spēju savstarpēji komunicēt un kopīgi risināt dažādus jautājumus, kas saistīti ar bērna ikdienas aprūpi, audzināšanu un izglītošanu.