Ar Tieslietu ministra rīkojumu izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei attiecībā uz procesu, kurā Ekonomisko lietu tiesa izskatīs konkrētu kategoriju lietas, tika pausti atsevišķi viedokļi par to, ka, ja netiks noteikts cits process, kurā skatīs šo kategoriju lietas, ātruma un kvalitātes ziņā nekas nemainīsies. Diskusiju rezultātā tomēr izšķiršanās bija par to, ka Ekonomisko lietu tiesa skatīs lietas esošā Civilprocesa likuma regulējuma ietvaros, jo visi nepieciešamie procesuālie līdzekļi Civilprocesa likumā jau ir, bet dažiem, iespējams, būtu nepieciešama aktīvāka piemērošana. Raksta mērķis ir izcelt tos civilprocesa līdzekļus un mehānismus, kas Tieslietu ministrijas ieskatā ir gana efektīvi, bet kuru piemērošanas potenciāls vēl pilnībā nav izmantots. Šo iespēju plašāka izmantošana varētu sasniegt kvalitatīvāku rezultātu un kalpot par paraugu citiem.
Sagatavošanas sēdes
Saskaņā ar Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendāciju Nr. R (84) 5 "Civilprocesa principi, kas paredzēti tiesiskuma darbības uzlabošanai" (turpmāk – EP Rekomendācijas) 1. principu normālos apstākļos tiesvedības procesā būtu jābūt ne vairāk par divām tiesas sēdēm, no kurām pirmā varētu būt sagatavošanas sēde, bet otrā – pierādījumu iegūšana, argumentu uzklausīšana un, ja iespējams, sprieduma pasludināšana. Tiesai jānodrošina, lai visi nepieciešamie pasākumi otrajai tiesas sēdei tiktu veikti laikus un principā bez pārtraukumiem, izņemot gadījumus, kad parādās jauni fakti, vai citos ārkārtas un izņēmuma apstākļos.1
Civilprocesa likums 149. un 149.1 pants paredz sagatavošanas sēdes noteikšanu, tomēr tās rīkošana ir tiesneša brīva izvēle, un nevarētu teikt, ka šī sagatavošanās stadija būtu izpelnījusies lielu piekrišanu tiesnešu vidū.
Juridiskajā literatūrā jau vairākkārt ir pausts viedoklis jeb novērojums, ka diemžēl praksē sagatavošanas sēdes joprojām tiek nozīmētas salīdzinoši reti. Līdz ar to tiesa noskaidro visus būtiskos sagatavošanās jautājumus jau nozīmētā tiesas sēdē, kurā ir paredzēts izskatīt lietu pēc būtības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
