1. Vispārīgas piezīmes par administratīvajai tiesai piešķirto kompetenci pašai veikt tiesību normu hierarhijas kontroli

Latvijā kā Eiropas konstitucionālās kontroles modelim piederošā valstī ekskluzīva kompetence atzīt likumus un citus aktus vai to daļas par spēkā neesošām vispārīgi piešķirta vienai, specializētai un centralizētai konstitucionālās kontroles institūcijai – Satversmes tiesai.¹ Tāpēc APL 104. panta otrajā daļā likumsakarīgi noteikts, ka gadījumā, ja tiesa uzskata, ka iestādes piemērotā vai administratīvajā tiesas procesā piemērojamā tiesību norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei (turpmāk – Satversme) vai starptautisko tiesību normai (aktam), tā tiesvedību lietā aptur un nosūta motivētu pieteikumu Satversmes tiesai. Proti, administratīvajai tiesai nav kompetences pašai atzīt lietā piemērojamo tiesību normu par neatbilstošu Satversmes vai starptautisko tiesību normai, jo šādas tiesības piemīt vienīgi Satversmes tiesai.

Vienlaikus APL 104. panta trešajā daļā noteikts, ka gadījumā, ja tiesa atzīst, ka pašvaldību saistošie noteikumi neatbilst Ministru kabineta noteikumiem vai likumam vai Ministru kabineta noteikumi neatbilst likumam, vai iekšējais normatīvais akts neatbilst ārējam normatīvajam aktam vai tieši piemērojamam vispārējam tiesību principam, tā attiecīgo tiesību normu nepiemēro, tiesas nolēmumā pamatojot savu viedokli par tiesību normas neatbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Tādējādi administratīvajai tiesai noteiktos gadījumos ir piešķirta kompetence tiesību normu hierarhijas kontroli veikt pašai, nevēršoties ar pieteikumu Satversmes tiesā, proti, šādas tiesības administratīvajai tiesai ir gadījumos, kad tā lietā piemērojamo tiesību normu uzskata par neatbilstošu tādai augstāka juridiskā spēka normai, kas nav Satversmes vai starptautisko tiesību norma. Šādos gadījumos administratīvajai tiesai ir jāatturas no augstāka juridiskā spēka tiesību normai neatbilstošās tiesību normas piemērošanas konkrētajā lietā.