Likumdevējam bija plaša rīcības brīvība un gana ilgs laiks, lai administratīvo sodu sistēmas reformu veiktu kvalitatīvi. Atsevišķos gadījumos izvēlētie risinājumi tika pamatoti ar likumdevēja politisko izšķiršanos. Vienu no šādas rīcības piemēriem – administratīvo sodu reformu valsts valodas jomā, kurā likumdevējs atkāpās no sākotnēji definētā rīcības modeļa – autors aplūkos šajā rakstā labas likumdošanas principa kontekstā.
2018. gada 14. novembrī, izsludinot Administratīvās atbildības likumu (turpmāk – AAL), tika paredzēts, ka tas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Tomēr 2019. gada 19. decembrī AAL tika izdarīti grozījumi, kas paredzēja atlikt tā spēkā stāšanos uz 2020. gada 1. jūliju. Minētais lēmums tika pamatots ar institūciju kavēšanos veikt nepieciešamos pasākumus nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas likumprojektu virzīšanā.1 Kā viens no šādiem iekavētajiem likumprojektiem minams arī "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā".
Likumprojekts Nr. 342/Lp13 "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" Saeimā tika iesniegts 2019. gada 10. jūnijā,2 likums pieņemts – 2020. gada 7. maijā, bet stājās spēkā 1. jūlijā, t.i., divarpus gadus pēc AAL pieņemšanas 2018. gada 25. oktobrī. Ņemot vērā minēto, ir objektīvs pamats uzskatīt, ka arī pats likumdevējs nav savlaicīgi veicis nepieciešamās darbības, lai administratīvo sodu sistēmas reforma sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā būtu veikta sākotnēji paredzētajā termiņā, t.i., līdz 2020. gada 1. janvārim.
Ar Ministru kabineta 2013. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 38 "Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju" (turpmāk – AAL koncepcija) tika nolemts, ka nozaru speciālajos likumos tiks ietverti kodeksa sevišķajā daļā paredzētie administratīvo pārkāpumu sastāvi. Proti, AAL koncepcijā noteikts, ka "nozaru speciālajos likumos tiks noteiktas arī kompetentās iestādes, kas izskatīs administratīvo pārkāpumu lietas. Ņemot vērā to, ka dažas kodeksa sodošās normas attiecināmas uz pārkāpumiem sabiedriskās kārtības un drošības jomā, kas netiek regulēta ar speciālo normatīvo aktu, tiks izstrādāts Sabiedriskās kārtības un drošības likums".3 Tomēr Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā nosacījumi paredz atkāpi no apņemšanās noteikt administratīvo atbildību vienīgi nozaru speciālajos likumos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
