Blokķēde un kriptovalūta

Taču, lai varētu atrast attiecīgo krimināltiesisko aizsardzību, jāizprot aizsargājamais objekts – blokķēdē balstītā kriptovalūta. Attiecībā uz blokķēdes jēdzienu autors jau iepriekš ir norādījis uz vien šķietami neviennozīmīgo blokķēdes jēdziena skaidrojumu dažādos avotos,⁵ arvien vadoties no šādām blokķēdes kā automatizētas datu apstrādes sistēmas pazīmēm:

1) strukturēta datu sistēmas uzbūve (reģistrs vai virsgrāmata);

2) satur ziņas par divpusējiem vai daudzpusējiem darījumiem (t.sk. Bitcoin, kriptovalūtu u.c. darījumiem);

3) glabājas vienādranga izkliedētā datoru tīklā (Peer-to-peer network).⁶

Līdz ar to autors arvien piekrīt Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas 2017. gada 2. jūnija (prot. Nr. 499) blokķēdes termina skaidrojumam, ka "blokķēde ir datu struktūra, kas tiek izmantota, lai izveidotu digitālo darījumu virsgrāmatu, kas tā vietā, lai būtu pakļauta vienam avotam, tiek kopīgi izvietota izkliedētā datoru tīklā. Rezultāts ir atvērtāka, pārredzamāka un publiski pārbaudāma sistēma digitālajiem darījumiem".⁷

Savukārt "kriptovalūta ir prece ar noteiktu vērtību, kas vienlaikus ir arī maiņas līdzeklis, kas ar kriptogrāfijas metodēm šifrētā veidā pastāv blokķēdē [savienotu] datorsistēmu [datoru] atmiņās".⁸

Vienlaikus jānorāda, ka autora piedāvātais kriptovalūtas jēdziena skaidrojums šobrīd nebūt vēl nav izsmeļošs un autors turpina pētījumus šajā jautājumā, it īpaši ievērojot Blokķēdes tiesību institūta (Lex Cryptographia) attīstību attiecībā uz viedā īpašuma⁹ apakšinstitūta izpratni¹⁰ un ne tikai.