Par likumdošanas kvalitāti

Satversmes tiesa lietā Nr. 2018-11-01 attiecībā uz labas likumdošanas principu ir norādījusi, ka likumdevējam jāizvērtē paredzēto tiesību normu atbilstība augstāka juridiskā spēka tiesību normām un to saskaņotība ar tiesību sistēmu. Paredzētais tiesiskais regulējums, kur tas nepieciešams, jāpamato ar izskaidrojošiem pētījumiem. Likumdevējam tiesību normu jaunradē jābalstās, kur nepieciešams, plānotā tiesiskā regulējuma sociālās ietekmes izvērtējuma pētījumā un jāapsver šā tiesiskā regulējuma ieviešanai un izpildei nepieciešamie pasākumi, kā arī nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes.

Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanā gandrīz nekas no tā rūpīgi netika darīts. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā daudzos gadījumos argumenti par konkrētu likumprojekta tiesību normu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei un zemesgrāmatas procesa pamatprincipiem, kā arī Satversmes tiesas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas, Augstākās tiesas, Tieslietu padomes un tiesību zinātnieku atziņām netika analizēti un izdiskutēti. Pastāvot atšķirīgiem viedokļiem, netika pieaicināti atbilstošo jautājumu tiesību zinātnieki un izmantoti pētījumi. Strīdīgie jautājumi tika izšķirti politiski. Tāpēc Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanu nevar nosaukt par labas likumdošanas piemēru. Politiskais mērķis – pieņemt jaunu īres attiecību likumu – prevalēja pār kvalitatīvu diskusiju, līdz ar to visos jautājumos bija pārāk daudz politikas, emocijas, aizmuguriskas sarunāšanas, personisku strīdu un aizvainojumu.

Īres tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā

Dzīvojamo telpu īres likuma VII nodaļa sākas ar deklaratīvu tiesību normu. Likuma 35. pants nosaka, ka īres tiesības var nostiprināt zemesgrāmatā.