Rakstā sniegti ieteikumi tiesiska pētījuma avotu izmantošanā gan pētniecības darbos, kurus gatavo skolēni; gan akadēmiskos pētījumos, kurus gatavo studenti (pētnieciskais, studiju, bakalaura, maģistra un promocijas darbs); gan visdažādākajos pētījumos, kurus praksē gatavo praktiķi, kuri strādā tiesu iestādēs, valsts iestādēs, advokatūrā u.tml. Tāpēc raksta autors cer, ka šis raksts ieinteresēs un izrādīsies noderīgs gan skolēniem, gan studentiem, gan arī praktiķiem. Jāuzsver, ka raksts tā apjoma un tēmas dēļ neaplūko citus, lai arī ar pētījuma avotiem saistītus jautājumus, kā tiesiska pētījuma avotu meklēšana, tostarp darbs ar datubāzēm; tiesiska pētījuma avotu citēšana (jo sevišķi metodisko norādījumu ievērošana akadēmiska pētījuma gatavošanā); akadēmiskais godīgums, pētījumu ētika u.tml.

1. Tiesiska pētījuma avotu raksturojums

Tiesiska (un arī jebkura cita) pētījuma pamatā ir avoti, kuri izmantoti konkrētā pētījuma sagatavošanā un kuri parasti norādīti pašā pētījumā. Atkarībā no zinātnes nozares un pētījuma mērķa, rakstura un autora pastāv dažāda pētījuma avotu veidu izpratne un izmantošanas īpatnības. Tiesiskā pētījuma avotu daudzveidība ļauj pēc iespējas plašāk izpētīt konkrēto tēmu un, ja nepieciešams, palīdzēt atklāt ne vien konkrētās pētījuma tēmas tiesiskos, bet arī sociālos, ekonomiskos un citus līdzīgus aspektus.