Grozījumu nepieciešamība

Jau iepriekš raksta autors ir informējis lasītājus,² ka pēdējos gados kopīpašums īpašu aktualitāti ir ieguvis ar atsevišķu indivīdu vēlmi izmantot tiesiskā regulējuma nepilnības, lai gūtu ievērojamu peļņu. Proti, par salīdzinoši nelielu atlīdzību tiek iegūtas īpašumā kopīpašuma domājamās daļas no nekustamā īpašuma un neilgi pēc tam tiek prasīts izbeigt kopīpašumu, pamatojoties uz kopīpašuma izbeigšanas obligātuma principu. Ja kopīpašums tiek izbeigts, nododot nekustamo īpašumu vienam kopīpašniekam ar pienākumu samaksāt pārējiem kopīpašniekiem viņiem piederošo domājamo daļu vērtību naudā vai arī nekustamo īpašumu pārdodot izsolē,³ tad dažkārt peļņa no šāda veida neētiska biznesa ir piecas un pat vairāk reižu lielāka nekā ieguldījums. Praksē šādu biznesa modeli mēdz saukt par kopīpašuma reiderismu. Šis termins ērtības labad tiek izmantots arī raksta ietvaros.

Par nepieciešamību grozīt Civillikumu⁴ un ierobežot kopīpašuma reiderismu diskusijas juristu starpā, kā arī masu medijos bija jau kādu laiku, taču pavērsiena punkts bija Senāta Civillietu departamenta (turpmāk – Senāts) 2019. gada 17. decembra blakus lēmums lietā Nr. C04169414, SKC-259/2019,⁵ ar kuru Senāts cita starpā nolēma darīt zināmu Saeimai, Valsts prezidentam un Ministru kabinetam par Civillikuma 1075. panta neatbilstību mūsdienu apstākļiem, neparedzot tiem atbilstošus kopīpašuma dalīšanas veidus.

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere 2020. gada 4. februāra apakškomisijas sēdē, atsaucoties uz minēto Senāta blakus lēmumu, aicināja Tieslietu ministriju izveidot ekspertu darba grupu, lai risinātu jautājumu par kopīpašuma izbeigšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu.⁶ Ekspertu darba grupas darbs rezultējās ar Civillikuma grozījumu teksta sagatavošanu, ko 2021. gada 20. janvārī atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija⁷ un lūdza Saeimu skatīt likumprojektu kā Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu. Grozījumi Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemti 2022. gada 3. februārī.

Jauns kopīpašuma izbeigšanas veids – nekustamā īpašuma sadalīšana dzīvokļu īpašumos

Ar grozījumiem Civillikuma 1075. pants ir papildināts ar jaunu kopīpašuma izbeigšanas veidu – nekustamā īpašuma, kurā ietilpst ēka ar dzīvojamām telpām, sadalīšanu dzīvokļu īpašumos.

Ar šo jaunievedumu ir labota vēsturiskā kļūda, tas ir, Civillikuma 1075. panta nesaskaņošana ar mūsdienu tiesisko regulējumu, kas dzīvokļa īpašumu uztver kā patstāvīgu īpašuma priekšmetu. Laikā, kad tika pieņemts Civillikums, nepastāvēja dzīvokļa īpašums mūsdienu izpratnē, tas ir, dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgs nekustamais īpašums, kas kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Atsevišķais īpašums var būt dzīvoklis, neapdzīvojamā telpa vai mākslinieka darbnīca (skat.