1. Lietas apskats un spriedumā paustās atziņas

2022. gada 18. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-20/2022 Augstākās tiesas Senāts aplūko noilguma jautājumu prasībām, kas izriet no Koncernu likuma regulējuma. Tiesvedība uzsākta pēc parādnieka prasības pret kreditoru strīdā par saistības izpildes termiņa noilgumu. Lietas apstākļi ir šādi – AS aizdevusi SIA 9 000 000 eiro, SIA atmaksāja AS aizdevumu 3 500 000 eiro, no kuriem daļa ieskaitīta procentos par kapitāla lietošanu, bet atlikušie līdzekļi novirzīti pamatsummas dzēšanai.

SIA vispārējās jurisdikcijas tiesā pret AS cēla vairākas prasības, tostarp par samaksātās aizdevuma daļas piedziņu, paziņojuma par aizdevuma līguma laušanu atzīšanu par spēkā neesošu pret AS. AS visus prasījumus pret SIA cedēja Nīderlandes sabiedrībai, kas cēlusi tiesā prasību pret SIA, lūdzot piedzīt prasītājas labā aizdevuma pamatparādu un nokavējuma procentus. Nīderlandes sabiedrība papildus cēla arī prasību pret SIA holdinga uzņēmumu un tā valdes locekļiem, lūdzot solidāri piedzīt SIA labā zaudējumus 4 000 000 eiro apmērā, kas nodarīti, no AS aizdevuma veidā iegūto summu izsniedzot SIA holdingam uzņēmuma kreditēšanai, savukārt holdingam minētās summas vēlāk bez nodrošinājuma nododot divām fiziskām personām un cedējot SIA prasījuma tiesības tālāk trešajām personām.

SIA, atbildot uz AS argumentiem, norādīja, ka AS prasījumiem, kas izriet no aizdevuma līguma, ir iestājies noilgums. Nīderlandes sabiedrība pieteikumā norādījusi, ka SIA pienākums atmaksāt aizdevumu AS iestājās 2006. gadā. Prasības celšana šķīrējtiesā par parāda piedziņu esot pārtraukusi desmit gadu noilguma termiņu, savukārt pēc AS uzsāktā šķīrējtiesas procesa izbeigšanas sācies jauna noilguma tecējums, un noilgums ir pārtraukts ar pašas SIA rīcību, iekļaujot parādsaistības tās grāmatvedības finanšu gada pārskatos.