Pašlaik Baltijas energosistēmas darbība ir cieši saistīta ar Krievijas energosistēmu, kas nodrošina sistēmas frekvences stabilitāti. Tāpēc līdz šim neatkarīga un autonoma sistēmas frekvences kontroles un balansēšanas spēja Baltijas energosistēmā nebija attīstīta. Bet plānotā atvienošanās no Krievijas energosistēmas un sinhronizācija ar Eiropas pārvades sistēmu 2025. gadā, kā arī konvencionālo termoelektrostaciju pakāpeniska ģenerācijas samazināšana, pieaugot atjaunojamo energoresursu ģenerācijai, ir galvenie iemesli, kāpēc Baltijas energosistēmā pieaugs pieprasījums pēc lielākiem un jauna veida balansēšanas resursiem. Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori līdz 2025. gadam plāno ieviest fundamentālas izmaiņas Baltijas balansēšanas tirgū, lai veicinātu balansēšanas resursu attīstību un integrāciju Eiropas balansēšanas tirgū.
Pieaug pieprasījums pēc balansēšanas resursiem
Lai energosistēma darbotos stabili un spētu nodrošināt kvalitatīvu elektroapgādi, nepārtraukti jānodrošina balanss starp mainīgo elektroenerģijas patēriņu un ģenerāciju. Elektroenerģijas balansa regulēšanas procesu sauc par balansēšanu, un tā ir viena no elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru fundamentālajām funkcijām.
Pašlaik Baltijas energosistēma strādā sinhroni ar Krievijas apvienoto energosistēmu. Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori daļēji regulē Baltijas energosistēmas balansu, neitralizējot rupjākas patēriņa un ģenerācijas disbalansa novirzes, bet Krievijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators nodrošina, lai Baltijas energosistēmā nepārtraukti būtu precīzs balanss un stabila sistēmas frekvence.
Taču divas megatendences, kas rada izaicinājumus Baltijas energosistēmas balansēšanā, ir ģenerācijas struktūras izmaiņas un desinhronizācijas no Krievijas apvienotas energosistēmas projekts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
