Noslēdzas Latvijas Republikas Satversmes simtgades jubilejas gads. Kolēģe senatore Rudīte Vīduša krājuma "Senāts lasa Satversmi" atvēršanas pasākumā atzīmēja: "Satversmes pamattiesību sadaļa ir [..] administratīvo tiesnešu dabiskais biotops. Ja pārlūko Satversmes 8. nodaļas pamattiesību katalogu, būs grūti atrast kādu pantu, kurš nebūtu skaidrots tiesu nolēmumos administratīvajās lietās." Jāpiebilst, ka administratīvās tiesas ir skaidrojušas ne tikai Satversmes 8. nodaļas normas, bet daudzas citas Satversmes normas, arī tās ievadā nostiprinātās mūsu valsts vērtības.

Administratīvais process ir tas process, kurā visuzskatāmāk parādās vērtības, uz kurām balstās sabiedrība un valsts. Tas ir kā lakmusa papīriņš valsts un sabiedrības tiesiskuma izpratnes brieduma pārbaudei. Viens no elementiem, kas raksturo briedumu, ir spēja komunicēt un saprasties. Taču to neveicina mūsdienu komunikācijā ienākusī emocionālā spriešana, apsaukājoties, pazemojot un "piekarot birkas". Turklāt tā nav tikai sociālo tīklu iezīme. Šāds komunikācijas stils ir ienācis arī cilvēku ikdienas komunikācijā, arī komunikācijā ar tiesām. Dažkārt procesuālo dokumentu pamatā ir nevis racionāli argumenti, kāpēc nav pareizi novērtēti pierādījumi vai kāpēc nav pareizi interpretēta tiesību norma, bet emocijās balstīti apgalvojumi, kas jau pārkāpj pieļaujamās kritikas robežas. Tiek piemirsts, ka racionalitāte un cieņa palīdz veidot dialogu un savstarpējo izpratni.

Lai arī sprieduma tekstā tas netiek ierakstīts tieši, Satversme ir klātesoša katrā administratīvajā lietā. Tiesnesis var nonākt pie racionāla un juridiski korekta lietas risinājuma, tikai lūkojoties uz šo risinājumu caur Satversmes un tās vērtību prizmu, proti, pārliecinoties par tā atbilstību Satversmei.

Tāpēc arī simboliski, ka šis jubilejas gada noslēguma žurnāla "Jurista Vārds" laidiens tiek veidots, ielūkojoties administratīvā procesa mijiedarbībā ar Satversmi. Šis žurnāla tematiskais izdevums, kas tapis, sadarbojoties žurnāla redakcijai un administratīvajām tiesām, veido četras sadaļas. Pirmajā sadaļā ir aplūkots Senāta Administratīvo lietu departamenta devums Satversmes kodola satura atklāšanā. Otrajā sadaļā ir iekļauti raksti, kuru centrā ir atsevišķi administratīvā procesa pamatjautājumi, piemēram, novērtējuma brīvība, nenoteiktais tiesību jēdziens, aizsargājamās tiesības vai likumiskās intereses. Savukārt trešā sadaļa ir veltīta konkrētām administratīvo tiesību jomām, atklājot, kā lietu risinājumu tajās ietekmē Satversmē nostiprinātie principi. Žurnālu noslēdz ieskats administratīvo tiesu vēsturē: raksts par Andreju Sīmani – Satversmes sapulces locekli, Satversmes līdzautoru un Latvijas Senāta Administratīvā departamenta senatoru. Lasītājiem ir iespēja ielūkoties arī dažos viņa rakstītajos Senāta spriedumos, kuros paustās atziņas ir aktuālas arī mūsdienās.

P.S. Autoru un redakcijas vārdā sirsnīga pateicība Senāta Administratīvo lietu departamenta senatora palīdzei Līgai Dācei par ieguldījumu šī tematiskā žurnāla tapšanā.