Ievads

2023. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi Publisko iepirkumu likumā¹ (turpmāk – PIL), ar kuriem cita starpā šis likums tika atkārtoti papildināts, pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK² (turpmāk – Direktīva) ietvertos kandidātu un pretendentu izslēgšanas iemeslus (turpmāk – Grozījumi), kas līdz šim PIL bija pārņemti tikai daļēji. Spēkā stājoties Grozījumiem, ar PIL 42. panta otrās daļas 7. punktu tika ieviests ex-ante mehānisms, kas paredz pasūtītāja tiesības izslēgt kandidātu vai pretendentu, ja pasūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka kandidāts vai pretendents ir ar citiem piegādātājiem noslēdzis vienošanos, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu. Pēc būtības analoģisks regulējums ir ieviests arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 48. panta otrās daļas 7. punktā.

Lai arī ar Grozījumiem ieviestais regulējums nenoliedzami ir būtisks un sociāli nozīmīgs, autores ieskatā, PIL 42. panta otrās daļas 7. punkta praktiskā iedzīvināšana var radīt vairākus problēmjautājumus, ņemot vērā, ka faktiski pasūtītājam tiek uzlikts par pienākumu konstatēt pirmšķietamās aizliegtas vienošanās sastāvu. Šā raksta mērķis ir identificēt un analizēt atsevišķus tiesību problēmjautājumus, ar ko neizbēgami nāksies saskarties pasūtītājam kā šī izslēgšanas pamata primārajam piemērotājam, kā arī tiem kandidātiem un pretendentiem, kuru rīcība tiks aptverta ar PIL 42. panta otrās daļas 7. punkta tvērumu.

Tādējādi šajā rakstā lasītājs tiks īsumā iepazīstināts ar PIL 42. panta otrās daļas 7. punktā ietvertā izslēgšanas iemesla mērķi, tiesisko dabu un normas konstituējošajiem elementiem, kas ir būtiski šajā rakstā ietvertās diskusijas visaptverošai izpratnei. Savukārt sekojošās raksta sadaļās autore pievērsīsies PIL 42. panta otrās daļas 7. punkta praktiskās iedzīvināšanas problemātikai un normas centrālā elementa "pietiekami pārliecinošas norādes" analīzei, raugoties no pierādījumu novērtēšanas un nepieciešamā pierādīšanas standarta prizmas.

1. Izslēgšana no dalības iepirkumā – priekšlaicīgs sods vai līdzeklis, lai aizsargātu publisko iepirkumu tirgu?

Eiropas Komisija (turpmāk – EK) 2021. gada 18. marta paziņojumā "Par līdzekļiem cīņai pret slepenām norunām publiskajā iepirkumā un par norādījumiem, kā piemērot ar tām saistīto izslēgšanas iemeslu"³ (turpmāk – Paziņojums) ir norādījusi, ka horizontālas aizliegtas vienošanās konkurentu starpā jeb karteļi publisko iepirkumu jomā nav retums, bet drīzāk kliedzoši bieža deviācija no godīgas un netraucētas konkurences tirgū, radot pat 60 % pārmaksu, ko cieš publiskie iepircēji.⁴ Tāpat EK, interpretējot Direktīvas 57. panta 4. punkta d) apakšpunktu, kas transponēšanas rezultātā ieviests PIL 42. panta otrās daļas 7. punktā, ir paudusi atziņu, ka pretendentu vai kandidātu izslēgšana no dalības iepirkumā Direktīvas izpratnē nebūt nav interpretējama kā soda sankcija,⁵ ko piemēro pasūtītājs par tam radušajām aizdomām par karteli, pirms ekonomikas dalībnieku likumā noteiktajā kārtībā ir sodījis konkurences uzraugs. Proti, EK ieskatā, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) likumdevējs ir paredzējis nevis sodīt atsevišķus negodīgus ekonomikas dalībniekus, noslēdzot tiem pieeju būtiskai tirgus daļai, bet gan nodrošināt, ka publisko iepirkumu tirgus integritāte nav apdraudēta ar negodprātīgiem un neuzticamiem ekonomikas dalībniekiem, kas savukārt radītu publiskā iepircēja līdzekļu neefektīvu izlietojumu, nepamatotas atkāpes no konkurences principa un vienlīdzīgas attieksmes ievērošanas publisko iepirkumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.⁶

Tai pašā laikā konkurences un publisko iepirkumu tiesību politikas dokumentos ekonomikas dalībnieku izslēgšana no iepirkumiem tiek uzlūkota kā sankcija, kura cita starpā veicina ģenerālo prevenciju, atturot citus ekonomikas dalībniekus no dalības karteļos.