2026. gada februārī ir noslēgusies gandrīz desmit gadus ilgusi tiesvedība lietā par tādu zaudējumu atlīdzināšanu, kas radīti, prettiesiski liedzot uzvaru iepirkuma procedūrā. Šī tiesvedība ir nozīmīga ar tās radīto pienesumu judikatūras veidošanā, jo šīs vienas tiesvedības ietvaros ir taisīti pieci Augstākās tiesas nolēmumi (četri spriedumi un viens rīcības sēdes lēmums), no kuriem četri nolēmumi¹ ir iekļauti Augstākās tiesas mājaslapas judikatūras nolēmumu arhīva sadaļā.

Zaudējumu atlīdzināšanas pienākums administratīvajā procesā līdzīgi kā civiltiesībās ir nosakāms, konstatējot: 1) neattaisnojamu darbību jeb prettiesisku rīcību (administratīvā procesa ietvaros prettiesisku faktisko rīcību vai prettiesisku administratīvo aktu); 2) zaudējumu esību; 3) cēlonisko sakaru starp zaudējumiem un neatļauto darbību (prettiesisko faktisko rīcību vai prettiesisko administratīvo aktu).

Šajā rakstā, balstoties uz iepriekš minētās judikatūru veidojošās tiesvedības ietvaros izspriestajiem strīdus jautājumiem un tiesu izdarītajiem secinājumiem, tiks apskatīts zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma uzlikšanas process pēc tam, kad prettiesiskā rīcība (prettiesiskais administratīvais akts) jau ir konstatēts, rakstā apskatot cēloņsakarības novērtēšanas un konstatēšanas pamatu, kas šīs kategorijas tiesvedībās ir veicams hipotētiskā labvēlīgā administratīvā akta izdošanas pamatotības pārbaudes ietvaros, kā arī apskatot zaudējumu apmēra noteikšanas kārtību jeb pierādīšanas standartu neiegūtās peļņas apmēra noteikšanā pēc prettiesiski liegtas uzvaras publisko iepirkumu procedūrā.

Hipotētiskā labvēlīgā administratīvā akta izdošanas pamatotības pārbaude

Administratīvā procesa likuma 92. pantā noteikts, ka “ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem, [..] kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu”. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma (turpmāk – Atlīdzināšanas likums) 7. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka “zaudējums [..] ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ. Aprēķinot zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta”.

Zaudējumu atlīdzinājums nevar balstīties uz vispārīgiem pieņēmumiem par iespējamu notikumu attīstības gaitu, ja prettiesiskais lēmums nebūtu pieņemts. Tas nozīmē, ka gan zaudējumu esība, gan cēloņsakarība ir jākonstatē, izvērtējot lietā gūtos pierādījumus, un nav pieļaujams secinājumu par zaudējumu esību un cēloņsakarību izdarīt, balstoties uz pieņēmumiem.²

Lai noteiktu, vai no iepirkuma procedūras nepamatoti izslēgtajam pretendentam pienākas zaudējumu atlīdzība (negūtā peļņa), ir jāvērtē, vai iepirkuma procedūras vispārīgi paredzamās attīstības gaitā šim pretendentam būtu bijušas izredzes uzvarēt. Tas ļauj konstatēt cēlonisko sakaru starp iepirkuma procedūrā pieļauto kļūdu un pretendentam šīs kļūdas dēļ radītajiem zaudējumiem.³ Tas noskaidrojams, būtībā veicot hipotētiskā labvēlīgā administratīvā akta izdošanas pamatotības pārbaudi.⁴

Attiecībā uz vispārīgi paredzamās attīstības gaitas uz pretendenta uzvaras izredžu hipotētisko novērtēšanu jāņem vērā ne tikai pasūtītāja lēmumā norādītie apstākļi, bet arī citi apstākļi, kas šīs izredzes, iespējams, varēja ietekmēt.