Vispārīgie jautājumi

1. Satversmes tiesas reglaments (turpmāk — Reglaments) atbilstoši Satversmes tiesas likumam nosaka Satversmes tiesas struktūru, darba organizāciju, tiesvedību un tiesnešu disciplināro atbildību.

2. Satversmes tiesas likumā un Reglamentā neregulētus procesuālus jautājumus izlemj Satversmes tiesa tiesas sēdē vai rīcības sēdē.

2. nodaļa

Satversmes tiesas tiesneša amata pienākumu uzsākšana, pilnvaru apturēšana un izbeigšanās

3. Satversmes tiesas tiesnesis sāk pildīt amata pienākumus pēc tiesneša zvēresta nodošanas. Ja par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināts citas tiesas tiesnesis, kas jau devis minēto zvērestu, viņš zvērestu atkārtoti nedod un sāk pildīt amata pienākumus tūdaļ pēc apstiprināšanas.

4. Triju darbdienu laikā no dienas, kad uzsākta amata pienākumu pildīšana, Satversmes tiesas tiesnesis (turpmāk — tiesnesis) iesniedz personāla uzskaitei nepieciešamos dokumentus un ziņas.

5. Tiesneša pilnvaras izbeidzas, ja:

1) izbeidzies Satversmes tiesas likuma 7. pantā noteiktais tiesneša pilnvaru termiņš;

2) tiesnesis sasniedzis Satversmes tiesas likuma 8. panta pirmajā daļā noteikto vecumu;

3) tiesnesis rakstveidā paziņojis Satversmes tiesai, ka atstāj amatu pēc paša vēlēšanās;

4) Satversmes tiesa atbrīvojusi vai atlaidusi tiesnesi no amata saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10. panta pirmo vai trešo daļu;

5) tiesnesis ir notiesāts par nozieguma izdarīšanu un spriedums stājies likumīgā spēkā;

6) tiesnesis miris.

6. Iesniegumu par amata atstāšanu pēc paša vēlēšanās tiesnesis iesniedz Kancelejai, kas to nodod Satversmes tiesas priekšsēdētājam (turpmāk — tiesas priekšsēdētājs).

7. Satversmes tiesas likuma 10. panta pirmajā daļā paredzēto nolēmumu Satversmes tiesa pieņem ar absolūto balsu vairākumu slēgtā tiesas sēdē, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesnesis, par kura atbrīvošanu no amata tiek lemts, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, bet, ja tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka — tiesas sēdes priekšsēdētāju ievēl tiesneši pirms sēdes sākuma.

8. Šādu tiesas sēdi tiesas priekšsēdētājs sasauc pēc savas iniciatīvas vai triju tiesnešu ierosinājuma.

9. Par tiesneša pilnvaru izbeigšanos tiesas priekšsēdētājs rakstveidā paziņo institūcijai, pēc kuras priekšlikuma bija apstiprināts tiesnesis, kura pilnvaras izbeigušās, bet gadījumos, kad tiesnesis apstiprināts pēc priekšlikuma, ko iesnieguši ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu, — Saeimai.

10. Par tiesneša pilnvaru izbeigšanos sakarā ar pilnvaru termiņa notecējumu vai Satversmes tiesas likuma 8. panta pirmajā daļā noteiktā vecuma sasniegšanu tiesas priekšsēdētājs paziņo attiecīgajai Reglamenta 9. punktā minētajai institūcijai vismaz trīs mēnešus iepriekš.

11. Ja Satversmes tiesa atbrīvojusi vai atlaidusi tiesnesi no amata saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 10. panta pirmo vai trešo daļu, par to tiesas priekšsēdētājs nekavējoties paziņo attiecīgajai Reglamenta 9. punktā minētajai institūcijai un Saeimai.

12. Ja tiesnesis notiesāts par nozieguma izdarīšanu, nekavējoties pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesas priekšsēdētājs paziņo attiecīgajai 9. punktā minētajai institūcijai un Saeimai, ka tiesnesis zaudējis savu amatu.

13. Saņēmis lūgumu izdot kriminālvajāšanai tiesnesi, tiesas priekšsēdētājs nekavējoties sasauc tiesas sēdi. Lēmumu par tiesneša izdošanu kriminālvajāšanai Satversmes tiesa pieņem ar absolūto balsu vairākumu slēgtā tiesas sēdē, piedaloties visiem tiesnešiem, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesnesis, par kura izdošanu kriminālvajāšanai tiek lemts, nav tiesas sastāvā. Tiesas sastāvā šajā gadījumā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks, bet, ja tiesas sastāvā nav ne tiesas priekšsēdētāja, ne viņa vietnieka — tiesas sēdes priekšsēdētāju ievēl tiesneši pirms sēdes sākuma.

3. nodaļa

Tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšana un pilnvaru izbeigšanās

14. Tiesas sēdi tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka ievēlēšanai sasauc tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks ar rīkojumu, kurā nosaka tiesas sēdes vietu, laiku un tiesas sēdes sekretāru.

15. 14. punktā minēto rīkojumu izdod:

1) ne vēlāk kā desmit dienas pirms tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pilnvaru termiņa izbeigšanās;

2) triju darbdienu laikā no dienas, kad tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks nolicis savas pilnvaras vai izbeigušās viņa kā tiesneša pilnvaras.

16. Tiesas sēdei jānotiek ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no rīkojuma izdošanas dienas.

17. Tiesas sēdē piedalās visi tiesneši, kurus veselības stāvoklis vai citi objektīvi apstākļi nekavē tajā piedalīties. Tiesas sastāvā nedrīkst būt mazāk par pieciem tiesnešiem. Tiesas sēdi vada tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

18. Tiesas sēde sākas ar tiesas sēdes priekšsēdētāja paziņojumu par to, ka ievēlams tiesas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

19. Pēc tam tiesneši izvirza attiecīgā amata kandidātus. Ja izvirzīts klātesošs tiesnesis un viņš neiebilst, uzskatāms, ka viņš piekrīt kandidēt uz attiecīgo amatu. Lai izvirzītu klātneesošu tiesnesi, nepieciešama šā tiesneša rakstveida piekrišana.

20. Balsošanu organizē un balsis skaita Balsu skaitīšanas komisija triju tiesnešu sastāvā. Balsu skaitīšanas komisiju ievēlē ar klātesošo tiesnešu balsu vairākumu, atklāti balsojot.

21. Pēc Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšanas tiesas sēdē izsludina pārtraukumu un notiek Balsu skaitīšanas komisijas sēde.

22. Uzsākot darbu, Balsu skaitīšanas komisija, atklāti balsojot, no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju un sekretāru.

23. Pēc tam Balsu skaitīšanas komisija nosaka vēlēšanu zīmju sagatavošanas, balsošanas un balsu skaitīšanas kārtību. Vēlēšanu zīmju, vēlēšanu kastes un aizklātās balsošanas telpas sagatavošanā Balsu skaitīšanas komisija var pieaicināt Satversmes tiesas darbiniekus.

24. Balsu skaitīšanas komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu raksta Balsu skaitīšanas komisijas sekretārs, bet paraksta — Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs un sekretārs.

25. Tiesas sēde atsākas ar Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētāja ziņojumu par Balsu skaitīšanas komisijas lēmumiem.

26. Pēc tam tiesas sēdē izsludina pārtraukumu balsošanai un balsu skaitīšanai.

27. Kad balsis saskaitītas, tiesas sēde atsākas un Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs paziņo balsošanas rezultātus.

28. Ja izvirzīti vairāki tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amata kandidāti un pirmajā vēlēšanu kārtā neviens no viņiem neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā izslēdzot to kandidātu, kurš iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.

29. Ja vēlēšanu pēdējā kārtā netiek iegūts ievēlēšanai nepieciešamais balsu skaits vai ja izvirzīts tikai viens attiecīgā amata kandidāts un viņš neiegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, uzsāk jaunu kandidātu izvirzīšanu 19. punktā noteiktajā kārtībā. Par kandidātiem atkārtoti var izvirzīt arī tiesnešus, kuri bija izvirzīti iepriekšējās vēlēšanās un neieguva ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.