Ministru kabineta noteikumi par valsts atbalstu elektroauto iegādei nosaka elektro un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādes vērtēšanas kritērijus, projektu izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību.

Ieskatu par elektroauto iespējamo iegādi un lietošanu sniedz bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" šā gada janvārī veiktā aptauja, kas liecina par šaubām un atklāj vairākas problēmas. Nepietiekami plašs uzlādes tīkls un iekšdedzes dzinēju automašīnu sniegtā iespēja nobraukt garākas distances ir visbiežāk uzsvērtie negatīvie aspekti, ko aptaujas dalībnieki piemin saistībā ar elektroauto izmantošanu.¹

Aptaujas dalībnieki norādījuši, ka elektroauto sektorā vēlas tālāku sasniedzamību un plašāku uzlādes tīklu. Iekšdedzes dzinēju piedāvātā iespēja mērot tālāku ceļu ir visbiežāk minētais elektroauto negatīvais aspekts – to uzsver 54 % aptaujāto, savukārt nepietiekami plašu uzlādes vietu esamību atzīmē gandrīz 52 %. Elektroauto cenu un to, ka cena iekšdedzes dzinēju automašīnām ir krietni zemāka, aptaujas dalībnieki norāda kā trešo biežāk minēto iemeslu, kas potenciāli atturētu viņus no elektroauto iegādes. Vienlaikus tikpat svarīgs faktors aptaujātajiem ir bateriju maiņas dārgās izmaksas, kad tās būs jāmaina. Kā ceturto negatīvo faktoru aptaujātie izceļ to, ka elektroauto uzlāde prasa ilgu laiku un ka elektroauto nav iespējams uzlādēt mājās bez specializētas infrastruktūras. Valsts atbalstu kā nepietiekamu elektroauto iegādē min 19 % aptaujāto.

Pagājušajā gadā publisko uzlādes punktu skaits Latvijā sasniedza 250 pieslēgvietu. Valsts būvnormatīvos ir iekļauta prasība, ka pie jaunām ēkām ar vairāk nekā desmit stāvvietām, jābūt iespējai uzlādēt elektroauto. Ātrās uzlādes iekārtas tiek ierīkotas degvielas uzpildes stacijās, pie lielveikaliem un biroju ēkām. Tiek uzskatīts, ka uz desmit elektroauto ir nepieciešama vismaz viena uzlādes vieta.

Kā liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas dati, elektrisko automobiļu tirdzniecības apjoms aizvadītajā gadā Eiropas Savienībā sasniedzis rekordaugstu tirgus daļu. Elektroauto Eiropas Savienībā pagājušajā gadā veidoja 12,1 % no kopējā jaunu automobiļu tirdzniecības apjoma.²

Elektroauto pārdošanas apjoms Eiropas Savienībā aizvadītajā gadā palielinājās par 28 % un pārsniedza 1,1 miljonu vienību. Šo kāpumu būtiski veicināja izaugsme Vācijā, kur elektroauto tirdzniecība strauji palielinājās gada beigās pirms atbalsta mehānismu atcelšanas. Norvēģijā, piemēram, četri no katriem pieciem pārdotajiem jaunajiem automobiļiem bijuši elektroauto, kas ir rekordaugsts līmenis.

Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas dati arī liecina, ka ar benzīna un dīzeļdzinējiem aprīkotu automobiļu tirgus daļa Eiropas Savienībā turpina samazināties. Eiropas Savienībā līdz 2025. gadam būs vismaz viens miljons uzlādes punktu, kas atvieglos garākus pārbraucienus ar elektroauto.

Kad tiks elektrificēts ievērojams skaits transportlīdzekļu, problēmas noteikti sagādās elektroauto izlietotie akumulatori. Automobiļu ražotāji un institūti visā pasaulē pēta, kā pārstrādāt litija baterijas. Tomēr akumulatoru pārstrāde lielos apjomos ir tikai savos pirmsākumos. Tā var izveidoties par nopietnu problēmu, tiklīdz elektroauto būs pārsvarā.

Vācijas autobūves uzņēmums "Volkswagen" nesen paziņoja, ka turpmākajos gados pārejā uz elektroauto ražošanu investēs 122 miljardus eiro. Tiek plānots, ka 2030. gadā pa Eiropas Savienības ceļiem brauks vismaz 30 miljoni elektrisko transportlīdzekļu. Vai, cerot uz vides lielāku aizsardzību, ir apjausts cits alternatīvs vides piesārņojums?