1. Ievads

Termins "mākslīgais intelekts" (turpmāk – AI, saīsinājums no angļu val. artificial intelligence) "Oksfordas frāžu un fabulu vārdnīcā" ir definēts šādi: "Teorija un attīstība par datorsistēmām, kas spēj veikt uzdevumus, kuriem parasti nepieciešams cilvēka intelekts, piemēram, vizuālā uztvere, runas atpazīšana, lēmumu pieņemšana un tulkošana dažādās valodās."¹ Hūberts Dreifuss (Hubert Dreyfus) norādījis, ka AI jēdziens ietver pārliecību, ka visu, kas ir būtisks cilvēka intelektam, var formalizēt.² AI ir zinātne par programmētām autonomām vai daļēji cilvēka kontrolētām programmām, kas ir iestrādātas dažādās ierīcēs un iekārtās, kas spēj pieņemt neatkarīgus lēmumus un veikt citus uzdevumus un darbības bez tiešas cilvēka iejaukšanās. Savukārt roboti ir plašāks jēdziens, jo šis termins ietver gan ierīces un programmas, kas apveltītas ar AI, gan tādas, kas nav pilnībā neatkarīgas no cilvēka un autonomas savā darbībā, bet ir cilvēka kontrolētas.³

Mūsdienās Latvijā Rīgas Tehniskā universitāte 2020. gadā⁴ kļuvusi par uzņēmuma MinnaLearn un Helsinku Universitātes izveidotā AI tiešsaistes datorzinātņu kursa "Elements of AI" jeb "Mākslīgā intelekta elementi" partneri.⁵ Ārvalstīs attiecībā uz AI iekļaušanos sabiedrībā pēdējā desmitgadē raisījušās diskusijas par to, vai AI var atzīt par tiesību subjektu, ja tam nav dvēseles, līdzīgi kā cilvēkiem un dzīvniekiem.⁶ Paustas arī pārdomas par to, vai vispār dvēsele kā tāda pastāv un ka saprātīgai būtnei tās atzīšanai par tiesību subjektu nepietiek vien ar funkcionējošām smadzenēm. Pēdējais liek arī domāt, vai dzīvās būtnēs pastāv kas vairāk nekā tikai prāts kā smadzeņu darbības integrācija, atkāpjoties no idejas par nemirstīgu dvēseli.⁷

2. AI tehnoloģiju ietekme uz pamattiesību aizsardzību

Ikdienā AI arvien vairāk tiek izmantots pašbraucošajās automašīnās, rūpnieciskās ražošanas objektos, medicīnā, militārajās tehnoloģijās, kā arī citās nozarēs. Apple tehnoloģijās plaši tiek izmantota arī AI programma SIRI, kuras izgudrotāji ir uzņēmuma Siri Inc. īpašnieki Dāgs Kitlaus (Dag Kittlau), Toms Grūbers (Tom Gruber) un Ādams Čeijers (Adam Cheyer),⁸ bet ar AI palīdzību daļēji vadāmās ar AI tehnoloģijām aprīkotajās Tesla automašīnas tikmēr iekaro vispasaules, tostarp arī Latvijas, tirgu.⁹ Tādēļ ikviena dzīvē strauji pieaug AI ietekme uz pamattiesībām un to aizsardzību.

Aplūkojot cilvēktiesības saistībā ar AI ietekmi, ir jāņem vērā, kuras pamattiesības konkrētajā gadījumā tiek aplūkotas. Vispārīgi pamattiesības var tikt ierobežotas, taču absolūtās pamattiesības nevar tikt ierobežotas. Šādi rodas nepieciešamība regulēt AI sistēmas īpašnieka, kā arī to apkalpojošā personāla un citu iesaistīto personu atbildību.

2.1. Diskriminācijas risks AI veidotās datu izlasēs

Problēma AI jautājumā pastāv arī saistībā ar automatizētu lēmumu pieņemšanas procesu, tas prasa papildu izmaksas AI sistēmu izstrādei, servera un sistēmas atbalstam, uzturēšanai, kā arī nepieciešamā datu apjoma ievadīšanai, lai analīze būtu pietiekami pārskatāma un izvairītos no diskriminācijas. Problēmas rodas ar dažādu datu atšķiršanu un atpazīšanu, saskaņošanu ar pareizo informāciju, kā arī pastāv neparedzētu aspektu risks, kas var mainīt rezultāta algoritmu, jo AI sistēmu testēšanā var tikt palaisti garām dažādi apstākļi, kas var rasties realitātē, taču nepastāv treniņsimulācijā. Tādējādi kļūdu un diskriminācijas risks rodas, piemēram, kad konkrēts analizētais gadījums vai indivīds neatbilst vidējiem statistikas datiem vai ja ir vairākas atbilstošas datu kategorijas, kas atšķiras, AI sistēmai atlasot datu izlasi atbilstoši vienam noteiktam kritērijam.