Straujā neirozinātnes attīstība ir radījusi vēl līdz šim nepieredzētas iespējas piekļūt, analizēt un manipulēt ar cilvēka galvas smadzenēm. Uzņēmumi, kā Neuralink un Meta, rada jaunas neirotehnoloģijas, kas būs pieejamas ikvienam patērētājam ikdienas atvieglošanai.¹ Pēdējos gados ir augusi interese par indivīda cilvēktiesību aizsardzību arī attiecībā uz tā smadzeņu darbību un tajā esošajiem datiem. Tomēr šobrīd neirotehnoloģiju attīstība apsteidz normatīvo regulējumu. Tāpēc arī rodas jautājums: vai neirotehnoloģijas tiek regulētas pietiekami, lai to ļaunprātīga vai neuzmanīga lietošana neradītu būtisku kaitējumu subjektam vai sabiedrībai?

1. Neirotehnoloģiju attīstība

Neirotehnoloģiju terminam ir sastopamas dažādas interpretācijas, bet pamatā tās raksturo kā plašu un neviendabīgu metožu spektru ar sistēmām un instrumentiem, kas izveido savienojumu ar cilvēka galvas smadzenēm, caur kuru tiek reģistrēta un/vai izmainīta galvas smadzeņu neironu aktivitāte.² Visas neirotehnoloģijas spēj vākt datus par cilvēka galvas smadzeņu struktūru un aktivitāti un var atklāt informāciju par personas garīgās un fiziskās veselības stāvokli, kas var tikt izmantoti slimību identificēšanā kā biomarķieri.³ Pasaulē ir pieejami dažādi neirotehnoloģiju veidi ar dažādām funkcijām un pielietojumu.

Ar neiroattēlu veidošanu iegūst smadzeņu attēlus, kas satur apjomīgu datu daudzumu par smadzeņu darbību dažādos laika mērogos ar atšķirīgiem strukturāliem un kompozicionāliem mērķiem. Savukārt intrakranālā elektrofizioloģiskā uzraudzība mēra galvas smadzeņu darbību galvaskausa iekšpusē, kas dod skaidrākus nervu impulsu signālus precīzākai un detalizētākai informācijai.⁴ Smadzeņu/datora saskarni (turpmāk – BCI) izmanto neiroprotēzes kontrolei, ķermeņa motorikas aizstāšanai vai tās atgūšanai.⁵ BCI arī ir pieejama komerciālam nolūkam, izmantojot to kā virtuālo tastatūru, iztulkojot galvas smadzeņu signālus vārdos.⁶ Ar neirostimulāciju ir iespējams modulēt galvas smadzeņu aktivitāti, vai nu aktīvi stimulējot nervus, vai arī pielietojot farmācijas stimulantus mazās devās tieši uz ķermeņa darbības vietu.⁷ Dziļās smadzeņu stimulācijas (DBS) izmanto motorikas problēmas Parkinsona slimības vai veģetatīvās distonijas gadījumos un smagos depresijas gadījumos.⁸

2000. gados pētījumi ar neirotehnoloģijām ir radījuši neiromārketingu, kas ar neirotehnoloģiju palīdzību sniedz uzņēmumiem precīzāku un patiesu informāciju par patērētāju emocijām, lietojot preci vai pakalpojumu, un šāda veida pētījumi jau ir norma tādos uzņēmumos kā Google, McDonalds un Disney.⁹ 2013. gadā tika atklāts, ka ar specifiska signāla palīdzību (P300 viļņi) ir iespējams attālināti, personai nezinot, veikt galvas smadzeņu signālu ierakstus, ko pēc tam izmanto sensitīvas informācijas atšifrēšanā.¹⁰

2. Neirotehnoloģiju regulējums Eiropā

Doktrīnā ir aktualizējusies izpēte par nepieciešamību papildināt esošās cilvēktiesības. Galvenās cilvēktiesības, no kurām šobrīd izriet neirotehnoloģiju regulēšana, ir tiesības uz personas neaizskaramību, tiesības uz domu un apziņas brīvību, tiesības uz privātumu un tiesības uz personas identitāti.

2.1. Tiesības uz garīgo neaizskaramību

Atšķirībā no fiziskās neaizskaramības tiesības uz garīgo neaizskaramību tiesu praksē ir minētas retāk, definējot to kā psiholoģisko neaizskaramību.¹¹ Psiholoģiskā un garīgā neaizskaramība vēsturiski ir izmantotas, lai aprakstītu fiziskās neaizskaramības psiholoģisko pusi. Lai gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksē ir izmantoti abi termini, nav norādes, kas liecina par to dažādo nozīmi vai definīciju. Vien atsevišķos spriedumos ir secināms, ka psiholoģiskā neaizskaramība ir saistīta ar mentālo veselību, jo garīgā veselība un stabilitāte ir ietvertas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas¹² (turpmāk – ECK) 8.