Šajā laikā, kad jau aktīvi notiek gatavošanās nākamajam valsts vienotajam jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenam, kas sagaidāms jūnijā, ir publiskots izvērstāks pārskats par 2023. gada ziemas sesijas pārbaudījumu, iekļaujot apelāciju rezultātus. Līdz ar statistiku dažādos šķērsgriezumos no tā izriet arī vairāki secinājumi par eksāmenu kopumā kopš tā ieviešanas 2021. gadā. Eksāmena komisijas priekšsēdētāja Laila Medina ir paudusi, ka šajā ziņojumā¹ iekļautie fakti par četru aizvadīto eksāmenu rezultātiem dod iespēju pietiekami objektīvi izvērtēt situāciju juridiskās izglītības jomā. Viņa arī aicinājusi izsvērt šos skaitļus un izdarīt atbilstošus secinājumus par to, kā pilnveidot zināšanu apguves un eksaminācijas procesu. Arī šajā slejā nedaudz pakavēsimies pie secinājumiem, kas izriet no pārskata.

2023. gada ziemas sesijas eksāmenu kārtoja 139 studenti no piecām augstskolām. Vairums – 108 – eksāmenu kārtoja atkārtoti, galvenokārt otro reizi, taču daļa to darīja jau trešo un ceturto reizi. Līdzīgi kā iepriekš, eksāmenu kopumā nenokārtoja lielākā daļa jeb 103, savukārt pozitīvu vērtējumu ieguva 36 studenti. Tiesa, pēc apelāciju iesniegšanas apstrīdēšanas rezultātā 20 reizes tika paaugstināts vērtējums, tostarp 12 reizes iegūts sekmīgs vērtējums. Secīgi pēc apelāciju izskatīšanas eksāmenu nokārtojušo skaits kopumā palielinājās vēl par trim. Aizvadītā gada vasaras sesijā eksāmena apstrīdēšanas rezultātā tādu bija pat 12!

Tādējādi prakse apliecina, ka apelācijas institūts gan reāli darbojas, gan arī aktīvi tiek darbināts jeb plaši tiek izmantots. Piemēram, šā gada ziemas sesijā rezultātus apstrīdēja 52 no 103, bet 2022. gada vasaras sesijā – 77 no 144 eksāmena kārtotājiem. Tomēr, neraugoties uz apelācijas institūta lietderību, dinamikā eksāmenu nokārtojušo procentuālais skaits diemžēl neuzrāda augšupejošas tendences: pēc Tieslietu ministrijas datiem, pirmo valsts eksāmenu nokārtoja 37%, otro – 36, trešo – 27, bet ceturto – 28 (visi ar atkārtotu mēģinājumu). Turklāt ir vēl kāds būtisks fakts, kas noteikti pelnījis ievērību, – šobrīd juridiskā darba tirgū nonāk ievērojami mazāk jaunu kvalificētu speciālistu salīdzinājumā ar situāciju līdz eksāmena ieviešanai. No publiskotā pārskata izriet: kopš eksāmena ieviešanas to ir kārtojuši 319 studējošie, bet no tiem sekmīgu vērtējumu ir ieguvusi tikai puse jeb 161, tostarp 82 studenti eksāmenu nokārtoja ar pirmo reizi un 79 – atkārtoti. Tādēļ, ja rēķina tikai sausi matemātiski, aizvadītajos divos gados vidēji gadā darba tirgū ir nonākuši 80 jauni juristi ar profesionālo kvalifikāciju. Tam ir vērts pievērst uzmanību, jo tieslietu jomā, bet ne tikai, ir daudz profesiju, kurās šī kvalifikācija ir obligāts priekšnoteikums. Reģionos jau izskan runas par nespēju piesaistīt jaunus kadrus tieslietu resorā, jo iepriekš papildinājumu regulāri nodrošinājušas arī reģionālās augstskolas. Kopš eksāmena ieviešanas situācija tur ir mainījusies. Tāpēc arī visas valsts mērogā jau šobrīd būtu jāmodelē, kāda rādās nākotne, ja juridiskās sfēras darbaspēka papildinājuma dinamika nemainās.

Domājot par to, kā risināt eksāmena (ne)sekmīguma problēmu, vērtīga var būt vēl kāda atziņa, kas izriet no pārskata – tajā ir salīdzināti arī aizvadīto četru eksāmenu rezultāti pa jomām un daļām. Šie dati atspoguļo: pārbaudījumu praktiskā daļa studentiem sagādā daudz mazāk grūtību, salīdzinot ar teorētisko daļu. Īpaši spilgta šī atšķirība sekmēs ir tiesību teorijas un filozofijas, Latvijas tiesību vēstures jomā, kurā četru eksāmenu kopsummā ir zemākais – 44 % – sekmīgu vērtējumu īpatsvars teorētiskajā daļā un vienlaikus visaugstākais – 94 % – sekmīgu vērtējumu īpatsvars praktiskajā daļā. Savukārt gan pēdējā eksāmenā, gan visos četros kopumā vislabākie sekmīguma rezultāti ir krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību jomā: teorētiskajā daļā – 60%, praktiskajā – 90.

Visbeidzot, kā atklāj pārskats, eksāmens ir resursietilpīgs no dažādiem skatpunktiem. Daudz laika tas prasa ne tikai studentiem, gatavojoties pārbaudījumam, bet arī tā organizētājiem un vērtētājiem. Pārskata autori aprēķinājuši, ka, piemēram, 2023. gada ziemas eksāmena nodrošināšanai, kā minimums, ir patērētas 1200 eksāmena komisijas locekļu cilvēkstundas jeb gandrīz 27 stundas vidēji uz vienu komisijas locekli un gandrīz 9 stundas uz vienu studentu.

Apkopojot minēto, noteikti var pievienoties L. Medinas paustajam, ka saistībā ar vienoto valsts eksāmenu ir īstais laiks pārdomām un atbilstošai rīcībai, jo, šķiet, ka tas pilnīgi pamatoti ir kļuvis ne tikai par studentu zināšanu, bet arī par visas mūsu juridiskās izglītības sistēmas un kvalitātes pārbaudījumu.