Kādi ir jūsu galvenie darba pienākumi kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja padomniecei Tieslietu padomes jautājumos?

Padomnieces darbs dod zināmu radošu brīvību tiesu sistēmas stingrajā un paredzamajā ietvarā. Abstrahējoties no konkrētiem amata aprakstā minētiem darba pienākumiem, darba būtība ir turēt roku uz pulsa procesos, kas ietekmē tiesiskumu Latvijā, Eiropas Savienībā un arī plašāk, pasaulē. Tas var izpausties kā sekošana līdzi politikas veidošanai un likumdošanai, kā arī mediju telpā apspriestajām tēmām, priekšlikumu formulēšana Tieslietu padomes dienaskārtībai un lēmumiem. Starptautiskajā kontekstā mēs cieši sadarbojamies ar kolēģiem Baltijas valstīs (primāri ar Lietuvu, jo Igaunijā nepastāv Tieslietu padome) un ar ENCJ tīklu (Eiropas Tieslietu padomju asociācija). Šajā organizācijā apvienojas ES dalībvalstu un kandidātvalstu tieslietu padomes un līdzīgas funkcijas pildošas institūcijas, un tas ir lielisks ideju un pieredzes apmaiņas forums, viens no būtiskākajiem tiesiskuma balstiem Eiropas Savienībā.

No pagājušā gada es ikdienā kontaktējos ar kolēģiem Ukrainā – gan Augstākajā tiesā, gan Tieslietu padomē. Cenšamies darīt visu iespējamo, lai palīdzētu viņiem tieslietu sistēmas reformu procesā.

Jums ir plaša darba pieredze Augstākajā tiesā, Eiropas Savienības Tiesā un Tieslietu ministrijā. Kā jūs vērtējāt Latvijas tiesu un tieslietu sistēmas attīstību divdesmit gadu laikā? Kas ir pozitīvs, un kādas ieceres nav realizējušās?

Attīstība ir bijusi strauja un kopumā ļoti pozitīva, par to objektīvi liecina arī salīdzinājums ar citām ES dalībvalstīm, ko katru gadu varam vērot EU Justice Scoreboard publiskotajos datos. Latvijas tiesas kopumā ir ātras un efektīvas. Tomēr neviena sistēma nav ideāla, kopīgi jāstrādā, labojot tās kļūdas, kas nezināšanas vai vienaldzības dēļ valstī pieļautas iepriekšējos trīsdesmit gados. Mēs neesam sākotnēji izmantojuši iespēju izveidot institucionāli stipru Tieslietu padomi, tādējādi nostiprinot tiesu varas neatkarību un pašpārvaldi. Kā to jau trešo gadu pēc kārtas liecina vienotā juristu eksāmena rezultāti, nav pievērsta pietiekama uzmanība juridiskās izglītības kvalitātei. Tas pats sakāms arī par tiesnešu un tiesu darbinieku tālākizglītību – tā ir balstījusies uz iesaistīto cilvēku entuziasmu un profesionalitāti, bet nav bijusi valstiski, sistēmiski būvēta un pietiekami finansēta. Tāpat mums, visām valsts varām kopīgi, nopietni jāpievēršas tiesu darbinieku atlīdzības sakārtošanai. Tiesu sistēma no savas puses noteiks vienotus, konkrētus profesionālos standartus. Jāturpina pilnveidot tiesnešu atlases sistēma, kuras efektivitāte ir atkarīga ne vien no izvēlētās procedūras, bet arī no pietiekami kvalificētu kandidātu pieejamības darba tirgū.

Lūdzu, dalieties ar pieredzi un atziņām, kuras esat guvusi Eiropas Savienības Tiesā!

Es vēlētos akcentēt, ka, pirmkārt, man radās iespēja apgūt vairākas ES valodas un līdz ar to – negaidīta izpratne par valodas nozīmi tiesas spriešanā. Katrai valodai ir sava fonoloģiskā, gramatiskā un leksiskā sistēma, savukārt šo elementu kopuma lietojums pasaka ļoti daudz par pašu tautu. Ja skatāmies uz franču tekstu izteiksmes veidu, saprotam, cik ļoti tas atšķiras no latviešu valodas; no franču valodas tulkots juridiskais teksts būs krietni īsāks latviešu valodā. Otrkārt, pastāv dažādi tiesas administrācijas modeļi, neviens no tiem nav ideāls. Tam varētu tuvoties, apvienojot vēlmi un spēju redzēt un risināt problēmas ar veicamajiem uzdevumiem atbilstošu resursu pieejamību.

Kādus jautājumus jūs virzījāt kā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos?

Jautājumu bija daudz, darba dienas bija garas un intensīvas. Tomēr es īpaši vēlētos uzsvērt to darbu, kas tika veikts, lai sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā – iestāšanās sarunas, Satversmes grozījumus un jaunizstrādāto Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumu.

Kā jūs vērtējat "Jurista Vārda" nozīmi tiesiskas domas un prakses veidošanā? Vai varat minēt kādu no tematiskajiem numuriem, kas jums bijis noderīgs ikdienas darbā?

Latvijas juristu vidē "Jurista Vārds" ir ilglaicīga vērtība, viedokļu formulēšanas un diskusiju forums. Mani visvairāk interesē tie raksti un materiāli, kas saistīti ar ES tiesību jautājumiem, tiesību teoriju un vēsturi.

Kāpēc jūs izvēlējāties kļūt par juristi? Vai bija padomā arī citas iespējamās profesijas?

Skolu beidzot, domāju pievērsties žurnālistikas studijām, bet zemapziņā bija iekritis un nostrādāja manas mammas, arī juristes, teiktais, ka juridiskā izglītība paver ļoti daudzveidīgas karjeras un dzīves ceļu iespējas. Nekad neesmu nožēlojusi šo izvēli, vēlāk dzīvē nākušas klāt dažādas interešu sfēras, kurās varu sevi realizēt hobiju formā.

Kādus galvenos principus jūs ievērojat savā darbā un dzīvē?

Ticība labajam un lojalitāte pret draugiem un kolēģiem. Lojalitāti sagaidu arī pretī un vienmēr rūpējos par to, lai mana dzīve, arī profesionālajā kontekstā, būtu interesanta un sniegtu iespējas sevis pilnveidei.