Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā." Satversmes tiesā ir izskatīts salīdzinoši daudz lietu, kurās vērtēta tiesību normu atbilstība šim pantam.¹ Daļā no tām vērtētas tiesību normas, kurās noteikts kāds ierobežojums.

Viena no šādām lietām bija ierosināta pēc kādas personas konstitucionālās sūdzības par Būvniecības likuma² normu, atbilstoši kurai personai, lai viņa varētu turpināt praksi projektēšanā, līdz noteiktam laikam bija jāiegūst otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība.³ Prasība par izglītību bija un joprojām ir noteikta likuma 13. pantā, bet pārejas noteikumu 4. punkts sākotnēji pieļāva, ka personas ar pirmā līmeņa izglītību, kuras jau bija ieguvušas prakses tiesības, ir tiesīgas turpināt praksi inženierizpētē, projektēšanā vai būvekspertīzē, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim. Savukārt atbilstoši Satversmes tiesā apstrīdētajai normai, kura pieņemta 2020. gada 3. decembrī,⁴ personas, kurām bija prakse inženierizpētē, varēja to turpināt bez laika ierobežojuma, bet projektēšanā vai būvekspertīzē – tikai līdz 2020. gada 31. decembrim.

Tātad apstrīdētā tiesību norma uzlaboja to personu situāciju, kas nebija ieguvušas otrā līmeņa izglītību un darbojās inženierizpētes jomā, bet nemainīja pieteikuma iesniedzēja tiesisko situāciju, jo šāda prasība bija noteikta jau 2013. gadā. Tomēr pieteikuma iesniedzējs uzskatīja, ka ar apstrīdēto normu nepamatoti ir ierobežotas viņa tiesības uz nodarbošanos un tiesisko paļāvību, turklāt šī norma paredz atšķirīgu attieksmi, jo inženierizpētes specialitātē likumdevējs ir ļāvis turpināt praksi bez ierobežojumiem.