Ievads

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā "Yordanov and Others v. Bulgaria", pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18.¹ Spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par "nelikumīgi iegūtu" tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Spriedums ir radījis diskusiju par ECT spriedumā pausto secinājumu piemērojamību atsevišķajā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu, kas izdalīts no pamata kriminālprocesa pirms noziedzīga nodarījuma konstatēšanas un personas atzīšanas par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā un kas noregulēts Kriminālprocesa likuma 59. nodaļā "Process par noziedzīgi iegūtu mantu".

Tieslietu ministrija apkārtrakstā "Par Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2023. gada 26. septembra spriedumu lietā Yordanov un citi pret Bulgāriju", kas publicēts tās tīmekļa vietnē 2024. gada 22. janvārī,² norāda, ka ir izskatījusi jautājumu Tieslietu ministrijas pastāvīgajā Kriminālprocesa likuma darba grupā un tajā "secināts, ka ECT secinājumi lietā Yordanov un citi pret Bulgāriju par notiesājoša sprieduma esību un cēloņsakarības konstatēšanas nepieciešamību nav tieši attiecināmi uz Latvijā esošā procesa par noziedzīgi iegūtu mantu tiesisko regulējumu, taču citu ECT spriedumā sniegto secinājumu attiecināšanu un izmantošanu Latvijas nolēmumos ir jāvērtē, ciktāl lietā Yordanov un citi pret Bulgāriju vērtētie faktiskie un tiesiskie apstākļi ir salīdzināmi ar Latvijas tiesisko situāciju".

Savukārt zvērināts advokāts Egons Rusanovs skaidro, ka šajā ECT spriedumā "paustie secinājumi cilvēktiesību un pietiekamu procesuālo garantiju nodrošināšanas dimensijā, realizējot sevišķo procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, ir ņemami vērā arī nacionālo tiesvedību ietvaros".³ Arī jurists Ronalds Vītols, analizējot šo spriedumu, secina: "Lai arī spriedumā nav norādes, ka procesā par noziedzīgi iegūtu mantu ir nepieciešams izslēgt jebkādas saprātīgas šaubas par predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, sasaiste ar predikatīvo noziegumu ir obligāta."⁴

Konvencijas 1. protokola 1. panta saturs

Konvencijas 1. protokola 1. pants paredz: "Jebkurai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz sava īpašuma izmantošanu. [..]"

ECT daudzās lietās ir vērtējusi par noziedzīgi iegūtu atzītas mantas konfiskāciju un ir atzinusi, ka tā ir uzskatāma par īpašuma izmantošanas kontrolēšanu Konvencijas 1. protokola 1. panta izpratnē.⁵ Tomēr pamattiesības uz īpašumu nav absolūtas, tās var ierobežot.

ECT judikatūrā daudzkārt ir norādīts, ka jebkurai valsts īstenotai īpašuma izmantošanas kontrolēšanai jābūt likumīgai, tā nedrīkst būt patvaļīga.⁶ Īpašuma tiesību kontrolei jābūt ar leģitīmu sabiedrības vispārēju interešu mērķi un jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un nepieciešamību aizsargāt indivīda fundamentālās tiesības. Jāpastāv saprātīgam samērīgumam starp izmantotajiem līdzekļiem un izvirzīto mērķi.⁷ Personai nedrīkst tikt uzlikts pārmērīgs ierobežojums.