Ievads

Laikraksts Financial Times ir nodēvējis 2023. gadu par pirmo mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) revolūcijas gadu.¹ Aizvadītais gads paliks vēsturē kā laiks, kad MI tehnoloģijas piedzīvoja līdz šim nepieredzētu izrāvienu² un atstāja paliekošu ietekmi daudzās nozarēs. Tiek prognozēts, ka arī šogad turpināsies strauja MI tehnoloģiju attīstība. Līdztekus tam 2024. gads daudzās pasaules valstīs būs vēlēšanu gads.³ Kopumā šis būs vēlēšanu gads vismaz 64 pasaules valstīs, tostarp prezidenta vēlēšanu gads ASV, kā arī Eiropas Parlamenta (turpmāk – EP) vēlēšanu gads visās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs. Tādējādi sabiedrībai visā pasaulē būs sevišķi svarīgi piekļūt patiesai informācijai gan par vēlēšanu kandidātiem, gan notikumiem savā valstī.

Raksts top laikā, kad MI jau spēj radīt kvalitatīvus videoklipus, ko ar grūtībām iespējams atšķirt no reālu notikumu videoierakstiem. Latvijai, gatavojoties EP vēlēšanām, 2024. gada februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) ir brīdinājis sabiedrību par riskiem, kas saistīti ar iespējamo MI veidotā maldinošā satura izmantošanu EP priekšvēlēšanu kampaņās, ko varētu izmantot, lai manipulētu ar sabiedrisko domu.⁴

Šajā rakstā autore iepazīstina ar dažiem no pēdējo gadu centieniem manipulēt ar sabiedrības viedokli, ieskicē, kā šībrīža tiesiskais regulējums Latvijā varētu tikt attiecināts uz maldinošu dziļviltojumu jeb deep fakes izvietošanu internetā, kā arī apraksta jaunākās likumdošanas iniciatīvas šajā jomā.

Dziļviltojumi kā rīks manipulācijai ar sabiedrības domu

Pagaidām ne Latvijas, ne ES normatīvie akti specifiski neregulē dziļviltojumu izmantošanas noteikumus. Ņemot vērā straujo MI attīstību, likumdevēji visā pasaulē aizvien atrodas iedzinēja lomā, t.i., tehnoloģijas turpina attīstīties daudz straujāk, nekā likumdevēji spēj vienoties, kā ar normatīvo aktu palīdzību risināt ar MI saistītos problēmjautājumus.