1. Ievads

Pirms dažiem gadu desmitiem juristi diskutēja, vai interneta veikalā pilnīgi automatizēts pirkuma līgums ir darījums civiltiesību izpratnē un vai elektroniskie pierādījumi ir izmantojami tiesā. Pa šo laiku informācijas tehnoloģiju un tiesību jomas mijiedarbība un izpratne ir būtiski attīstījusies, un juristiem ir jauns izaicinājums – mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) aģenti.

Atšķirībā no cilvēka precīzi konfigurēta interneta veikala, kas darbojas saskaņā ar iepriekš definētiem scenārijiem, MI aģenti nāk ar jaunu izaicinājumu – tie rīkojas autonomi un neparedzami. Tie spēj autonomi izvirzīt mērķus, pieņemt lēmumus, nepārtraukti darboties un sadarboties ar citiem MI aģentiem un sistēmām. Šīs īpašības būtiski paplašina MI aģentu izmantošanas iespējas, vienlaikus radot jaunus juridiskus riskus un liek uzdot jautājumu par esošā normatīvā regulējuma piemērotību.

2. MI aģenti: jēdziens un darbības principi

2.1. MI aģenta definīcija un pamatpazīmes

Pašlaik nepastāv vienota juridiska MI aģenta definīcija. Literatūrā¹ tiek izcelts, ka MI aģenti ir MI sistēmas, kas demonstrē autonomiju lēmumu pieņemšanā, pašvirzībā un mērķu izvirzīšanā, darbojoties neatkarīgi, ar minimālu cilvēka iejaukšanos. MI aģenta pamatpazīmes ir spēja autonomi sasniegt sarežģītus, neprecīzi definētus mērķus,² spēja plānot un argumentēt, mācīties un pielāgoties³ un patstāvīgi veikt darbības gan virtuālā, gan reālā vidē.

Lielākā daļa MI aģentu ir uzskatāmi par MI sistēmām Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta⁴ (turpmāk – MI akts) izpratnē,⁵ un tie darbojas uz vispārīgā lietojuma (general purpose) MI modeļu, tostarp lielo valodu modeļu (LLM – large language models), pamata. Tādējādi uz tiem būtu attiecināmas MI akta prasības. No lielo valodu modeļiem MI aģentus atšķir tas, ka tie spēj izmantot papildu rīkus un izstrādāt rīcības plānu uzdotā mērķa sasniegšanai.⁶ Kā papildus nošķiroša pazīme nereti tiek minēta arī spēja rīkotie proaktīvi, nevis reaktīvi, un MI aģentiem raksturīgā vairāku soļu darbplūsma.⁷ MI aģenti var piekļūt papildus ārējiem datu kopumiem (external datasets), patstāvīgi veikt meklējumus tīmeklī un piekļūt lietojumprogrammu saskarnēm (API – application programming interfaces), kā arī papildināt savu atmiņu, kad tie iegūst jaunu informāciju, līdzīgi kā to dara cilvēki.⁸

2.2. Viena aģenta un multiaģentu sistēmas

Viena aģenta sistēmas sastāv no viena MI aģenta. Savukārt multiaģentu sistēmas (multi-agent systems), kas var sastāvēt no vairākiem MI aģentiem, kas spēj mijiedarboties savā starpā, lai izpildītu vienu uzdevumu. Piemēram, vairāki MI aģenti var strādāt kā komanda pie atsevišķiem viena projekta izpētes jautājumiem, katrs veicot daļu no kopīgā uzdevuma. Vēl viens multiaģentu sistēmas piemērs ir MI aģenti, kas mijiedarbojas savā starpā vienotā lietu interneta (IoT jeb Internet of Things) sistēmā.