Mantojuma tiesības, kas nosaka mirušajam piederējušo saistību un tiesību kopības – mantojuma – tālāko likteni pēc tā nāves, ietver sevī dziļi iesakņotus principus un vērtības un parasti tiek uzskatītas par konservatīvām tiesībām. No vienas puses, mantojuma tiesību konservatīvais raksturs sniedz stabilitāti un paredzamību, atrisinot mantojuma tālāko likteni, un pēc būtības kardinālas izmaiņas Civillikumā, ietverot principu līmenī, neprasa. Tomēr, no otras puses, strauji attīstoties sabiedrībai un ekonomiskajai aktivitātei kļūstot arvien dinamiskākai, it sevišķi attiecībā uz saistību nodibināšanu un civiltiesiskās apgrozības ātrumu, kā arī pieaugošo nepieciešamību pēc tiesiskās noteiktības attiecībā uz mirušajam piederējušās mantas piederību, rodas jautājums: vai spēkā esošais regulējums spēj reaģēt uz mūsdienu izaicinājumiem un panākt vai nodrošināt to, ka mantinieki savlaicīgi un aktīvi iesaistās mantojuma lietu kārtošanā un izdara izvēli par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu (tādējādi atrisinot šo izņēmuma stāvokli attiecībā uz vairs neeksistējoša tiesību subjekta – mantojuma atstājēja mantas kopības tālāko piederību pēc mantojuma atklāšanās)?

Lai atbildētu uz minēto jautājumu un novērtētu, vai mantojuma tiesību regulējumā nepieciešamas izmaiņas, Tieslietu ministrija 2017. gadā pasūtīja pētījumu (turpmāk – Pētījums)¹ par Civillikuma mantojuma tiesību daļas tiesisko regulējumu un pēc Pētījuma izstrādes 2018. gadā Tieslietu ministrijā darbu uzsāka Tieslietu ministrijas pastāvīgā darba grupa Civillikuma mantojuma tiesību daļas grozījumu izstrādei (turpmāk – Darba grupa). Darba grupas mērķis bija izvērtēt pētījuma rezultātus un citus zināmos problēmjautājumus, lai nepieciešamības gadījumā uzsāktu darbu pie grozījumu izstrādes.

Izvērtējot nepieciešamību pēc grozījumu izstrādes mantojuma tiesības regulējošajos normatīvajos aktos, Darba grupas ietvaros ir noticis apjomīgs darbs, kā rezultātā Tieslietu ministrija izstrādāja likumprojektu "Grozījumi Civillikumā"² (turpmāk – Likums) un saistītos likumprojektus "Grozījumi Notariāta likumā"³ un "Grozījumi Kredītu reģistra likumā",⁴ lai īstenotu mantojuma tiesību reformu. Minētie grozījumi pēc plašām debatēm un ilgstoša darba likumprojektu saskaņošanas stadijā šobrīd ir pieņemti Saeimā trešajā lasījumā un stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, līdz ar ko būs piemērojami mantojuma lietās, kas uzsāktas pēc attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās.

Šī raksta mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu par to, kas tiek ieviests ar mantojuma tiesību reformu. Vienlaikus, ņemot vērā, ka rakstā atsevišķi netiks detalizēti apskatīts katrs grozītais likuma pants, raksta autors aicina iepazīties ar visu grozījumu pilnu tekstu un Likuma anotāciju,⁵ kur detalizēti aprakstītas gaidāmās izmaiņas regulējumā, kā arī aicina iepazīties ar saistītajiem Saeimas Juridiskās komisijas (turpmāk – Komisija) dokumentiem, ņemot vērā, ka atsevišķu pantu redakcijas Likuma izskatīšanas laikā Komisijā tika mainītas.

Īsumā galvenās izmaiņas mantojuma tiesību regulējumā varētu uzskaitīt šādi:

1) precizēta mantojuma pieņemšanas sistēma, precizējot gribas par mantojuma pieņemšanas izteikšanas formas un stiprinot sludinājuma par mantojuma atklāšanos spēku;

2) galvenā novitāte – noteikta mantinieku ierobežota atbildība pret mantojuma atstājēja kreditoriem;

3) precizēta kreditoru pretenziju pieteikšanas kartība, precizējot kreditoru pienākumus, nosakot atsevišķu termiņu kreditoru pretenziju pieteikšanai un definējot kreditora pretenzijā norādāmo ziņu apjomu;

4) precizēts regulējums attiecībā uz mantojuma aizgādnību, pārnesot mantojuma aizgādņa kontroli uz mantojumā ieinteresētajām personām un mazinot bāriņtiesu iesaisti kopumā;

5) precizēts regulējums attiecībā uz iepriekšēji saņemtā pievienojumu un mantojuma dalīšanu attiecībā uz atvietojamām lietām un pamatkapitāla daļām ar vienādu tiesību saturu, un veikti citi nepieciešami uzlabojumi regulējumā.