Laikā, kad mēs saskaramies ar konfliktiem un to risināšanas pretrunām, ir svarīgi atcerēties konfliktu risināšanas eksperta un vairāku sarunu vešanas grāmatu autora Viljama Urija (William Ury) vārdus: "Mūsu paaudzes lielākais atklājums ir tas, ka cilvēki, mainot savu iekšējo attieksmi prātā, var mainīt savas dzīves ārējos aspektus."

Konflikti ir neizbēgams cilvēku mijiedarbības aspekts, un nekur tas nav tik acīmredzams kā kompleksajā būvniecības pasaulē. Šajā nozarē atšķirīgie viedokļi, intereses un mērķi bieži rada neskaidrības un konfliktējošas situācijas, kas prasa dziļāku sapratni un efektīvu risinājumu meklēšanu. Risinot konfliktus ar izpratni un konstruktīvu pieeju, ir iespējams veicināt līdzsvaru un ilgtspējīgu sadarbību, kas veicina uzņēmējdarbības un personīgās attīstības panākumus.

Lai arī tiesu prakse ir izplatīta, īpaši būvniecības nozarē, pastāv arī citi alternatīvi risinājumi, taču bieži tiek palaisti garām vai atstāti novārtā. Pirms vēršanās tiesā var izmēģināt arī citas alternatīvas strīdu izšķiršanas metodes (alternative dispute resolution), piemēram, sarunas, mediāciju, samierināšanu, strīdu risināšanu ar eksperta palīdzību vai saistošu konsultāciju, kas var būt efektīvākas un ātrākas, nodrošinot abām strīda pusēm apmierinošu risinājumu. Izpratne par alternatīvās strīdu izšķiršanas metožu darbību un to priekšrocībām konkrētajā situācijā var palīdzēt izlemt, vai izmantot šo iespēju. Tomēr ir svarīgi atzīt, ka, lai gan alternatīvas metodes var būt efektīvas, dažos gadījumos ir nepieciešams vērsties ar prasību tiesā, lai nodrošinātu formālu un juridiski saistošu risinājumu. Jāņem vērā katras situācijas specifika, un jāapsver šo metožu pieeju priekšrocības un trūkumi, lai izvēlētos vispiemērotāko risinājumu attiecīgajam konfliktam.

Alternatīvie strīdu izšķiršanas mehānismi Latvijā

Latvijā, tāpat kā daudzās citās jurisdikcijās, sarunas ir pirmā aizsardzības līnija strīdu risināšanā. Puses iesaistās sarunās, kuras bieži vien veicina juridiskie pārstāvji, mediatori vai izlīgumu starpnieki, lai panāktu abpusēji pieņemamu vienošanos. Šis process ļauj būt elastīgam un saglabāt attiecības, kas ir būtisks faktors tādās nozarēs kā būvniecība, uzņēmējdarbība, veselības aprūpes nozare un citas, kur turpmākā sadarbība ir ļoti svarīga.

Mediācija – brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.¹ Mediācija ir konfliktu risināšanas process, kas ir kā papildinājums un reizē arī alternatīva tiesas procesam. Neitrāla trešā persona – mediators – palīdz konfliktējošām pusēm rast kopīgu valodu. Šī sadarbības pieeja bieži vien ir ātrāka un rentablāka nekā tradicionālā tiesvedība, veicinot visu iesaistīto pušu atbildības sajūtu par strīda atrisināšanu. Mediācijas mērķis ir panākt, lai katra konfliktējošā puse panāktu uz savām interesēm balstītu rezultātu. Mediācijā nav zaudētāju. Ar mediācijas palīdzību konflikts var tikt atrisināts ātrākā laikā vai arī no tā var izvairīties pavisam.

Samierināšana ir līdzīga mediācijai, bet vērsta uz pušu tiesību noskaidrošanu un prasības novērtēšanu. Piemēram, darba samierināšanas komitejas, kurās darbinieks ar darbinieku arodbiedrības palīdzību izšķir strīdu ar darba devēju.

Strīda atrisināšana ar eksperta palīdzību – šajā procesā puses nolīgst ekspertu, kurš piedāvā strīda risinājumu.

Saistošs padoms – šajā procesā puses nolīgst neatkarīgu ekspertu, kurš pēc pušu viedokļu uzklausīšanas sniedz saistošu padomu. Tomēr šis saistošais padoms nav obligāti izpildāms. Pēc šī procesa ir lielāka iespēja, ka puses sadarbosies arī turpmāk.

Ārpus alternatīvām strīdu izšķiršanas metodēm var konfliktus risināt, arī izvēloties šķīrējtiesu. Šķīrējtiesnesis, ko izvēlas puses vai izraudzīta iestāde, izskata pierādījumus un pieņem saistošu lēmumu. Šis process ir formālāks un līdz ar to arī ar tradicionālāku pieeju strīdu risināšanā, un parasti tas ir ātrāks un mazāk strīdīgs nekā tradicionālais tiesas process.

Riski un sekas būvniecības strīdu gadījumā

Būvniecības projekti ir sarežģīti, jo iesaistītas daudzveidīgas intereses un faktori.