1. Dokumentu izprasīšanas ietekme uz ieguldījumu strīdu

Dokumentu izprasīšanas ietekmi uz ieguldījumu strīdiem vislabāk var izskaidrot ar piemēriem no prakses.

Iedomājieties, ka starptautiska korporācija iesniedz vairāku miljardu dolāru prasību pret suverēnu valsti, apsūdzot valdību nelikumīgā tās ieguldījumu ekspropriēšanā, pārkāpjot starptautisku līgumu. Savukārt valsts pretī izvirza apsūdzības vietējo likumu pārkāpumos, tajā skaitā korupcijā. Tādi bija apstākļi lietā "Occidental Petroleum Corporation pret Ekvadoras Republiku",² kurā būtiska loma ir dokumentu izprasīšanai. Tieši dokumentu izprasīšana ļāva katrai no pusēm piekļūt galvenajiem tās pozīciju nostiprinošajiem dokumentiem, kas bija pretējās puses rīcībā. Ekvadora pieprasīja Occidental iekšējo komunikāciju un līgumus, lai pierādītu, ka uzņēmums slepeni nodevis savas tiesības trešajai personai bez valdības piekrišanas. Tajā pašā laikā Occidental pieprasīja dokumentus, lai pierādītu, ka Ekvadoras līguma izbeigšana bija politiski motivēta un juridiski nepamatota. Abām pusēm apmainoties ar pierādījumiem, Ekvadoras iegūtie dokumenti izrādījās būtiski, lai pierādītu, ka Occidental patiešām pārkāpa līgumu, tāpēc tribunāls, lai arī pasludināja Occidental uzvaru, samazināja zaudējumu atlīdzību par 25 %, kas ir simtiem miljonu dolāru liels samazinājums.

Arī vienā no lielākajām un nozīmīgākajām šķīrējtiesas lietām vēsturē "Yukos Universal Limited pret Krievijas Federāciju"³ dokumentu izprasīšana izrādījās izšķiroša, lai atklātu patiesos valsts rīcības motīvus. Kādreiz lielāko Krievijas naftas uzņēmumu Yukos 2000. gadu sākumā likvidēja Krievijas valdība, aizbildinoties ar apsūdzībām par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tomēr tās akcionāri uzskatīja, ka šīs darbības ir politiski motivēta shēma, lai atsavinātu Yukos aktīvus, un iesniedza prasību saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu, pieprasot vairāk nekā 100 miljardu ASV dolāru zaudējumu atlīdzību.