22. Maijs 2019 08:30
Domnīca / brīvais mikrofons
Analizējot 2019. gada Augstākās tiesas judikatūras datubāzē iekļautos Senāta nolēmumus - SPC-8/2019
6
Ar šo, izmantojot portāla Jurista vārds Brīvā mikrofona platformu, aizsāku analītisku diskusiju par tiesu nolēmumiem un to argumentāciju. Aicinu visus interesentus pievienoties šai diskusijai, argumentācijā ņemot vērā Tiesnešu ētikas komisijas 2019. gada 12. aprīļa atzinumā pausto, ka ikviens var publiski diskutēt par aktuāliem tiesvedību procesiem, tā vēršot uzmanību uz iespējamām sistēmiskām un juridiskām problēmām un tiesībpolitiskiem apsvērumiem, kas ir sabiedriski nozīmīgi.

Likuma “Par tiesu varu” 28.6 pants nosaka, ka tiesu informatīvās sistēmas ietvaros Augstākā tiesa veido judikatūras datubāzi, kurā iekļaujamās informācijas atlases un apstrādes kārtību pēc saskaņošanas ar Tieslietu ministriju nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Augstākās tiesas mājaslapā norādīts, ka Judikatūras sadaļā sistēmiski apkopoti Senāta nolēmumi, kas ir juridiski nozīmīgi.

Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa ir lēmusi pievienot Judikatūras datubāzei Senāta 2019. gada lēmumu lietā Nr. SPC000819, SPC-8/2019. http://www.at.gov.lv/downloadlawfile/5702.

Aicinu juristus un visus citus interesentus izvērtēt šā Senāta nolēmuma argumentāciju, likumību un pamatotību. Vēršu uzmanību uz faktu, ka civillietas Nr. SPC000819 materiāliem, domājams, kasācijas instancē ir pievienoti Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurora protestam pievienotie pierādījumi.

Daru zināmu, ka neesmu saistīts ar šo civillietu. Esmu lūdzis Augstāko tiesu man izsniegt nolēmumu, ar kuru lietas materiāliem kasācijas instancē ir pievienoti pierādījumi, taču 28.02.2019. esmu saņēmis atteikumu (kas nav noformēts APL 67. panta kārtībā). Šī informācijas izsniegšanas atteikuma, ko ir parakstījis Civillietu departamenta priekšēdētājs, galvenais arguments ir, ka  „nolēmums” likuma „Par tiesu varu” 28.2 panta pirmās daļa izpratnē ir tiesas taisīts „gala nolēmums” lietā, nevis jebkurš tiesas taisīts nolēmums vai cita tiesas veikta procesuāla darbība.​

 

patīk
nepatīk
drukāt
 
 
6 KOMENTĀRI
 
Avokado
22. Maijs 2019 / 17:32
3
ATBILDĒT
Kas ta nu? Šlitke ar Snipi vairs nespēj komunicēt savā birojā, tikai caur JV? :-)

Visiem ir zināms, un arī Torgāns to (gan visai apšaubāmā izpildījumā) popularizē, ka cesijas bieži izmanto krāpnieki dažādās mahinācijās. Tādēļ tiesas pievērš īpašu uzmanību šim darījumam. Šlitkem visticamāk nav izdevusies kaut kāda shēma, kuru senāts neizlaida cauri. No tā visa šī ņemšanās. Ne jau aiz mīlestības pret zinātni vai patiesību.
Par uzbraucienu Civillietu departamenta priekšsēdētājam- ja es pareizi sapratu, tad Normunds Šlitke kā zvērināts advokāts prasīja iepazīties ar neizskatītu lietu, kurā viņš nevienu nepārstāv? Un vēl uzdrošinās mest ēnu uz tiesu, ka tā viņam likumīgi atteica šādu prettiesisku piekļuvi lietai?
Arta Snipe > Avokado
24. Maijs 2019 / 08:29
9
ATBILDĒT
Ad hominem argumentācija. Pat būtībai nepievēršoties. Ja es, tāpat kā Jūs, izmantotu iespēju komentēt anonīmi, manu viedokli Jūs, iespējams lasītu citādi. Bet klasificējot cilvēku kā "slikto", nespējat nemaz iedomāties, ka varētu viņam piekrist (sk. D.Kanemana "Domā ātri, domā lēnām").
Jurčiks > Arta Snipe
25. Maijs 2019 / 12:06
1
ATBILDĒT
Cilvēkam ir tendence neredzēt to, ko ļoti ļoti negribās redzēt. Izanalizējot Avokado komentāru, var atrast vismaz 2 tēzes par būtību. Pirmā, ka šāda prakse ir konkrētas problēmas sekas. Otrā, ka advokātam nav atļauts līst lietā, kurā vinš nevienu nepārstāv. Bet Snipei ļoti ļoti negribas to pamanīt, jo Šlitke taču savējais...
Normunds Šlitke
22. Maijs 2019 / 09:43
13
ATBILDĒT
Nav daudz klaji diskutablu vai laika gaitā savu aktualitāti un patiesumu zaudējušu apgalvojumu, kurus savos rakstos ir izteicis izcilais tiesībzinātnieks profesors K.Torgāns. Viens no tiem ir par cesiju un procesuālo aizstāšanu uz tās pamata.
Tāpēc tā ir likteņa ironija, ka tieši šai, manuprāt pilnīgi aplamajai atziņai, Senāts ir pievienojies "tiesību doktrīnā, aplūkojot Civilprocesa likuma 77.panta normu piemērošanas juridiskos aspektus, izteiktajai atziņai, ka prasījuma cesijas un parāda pārvedes gadījumā personai, kas prasa lietas dalībnieka aizstāšanu, ir jāiesniedz pierādījumi, ka cesija vai parāda pārvede ir notikusi atbilstoši likuma prasībām (sk. Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.–28. nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 279.lpp.).
Cesiju var veikt jebkurā formā, tostarp, mutiski. To neregulē Civillikums (skat. Civillikuma 19. panta pirmā daļa, 25. pants, Regulas Roma-1 3. pants).
Tāpēc ir pilnīgi pietiekams pušu koppieteikums tiesā, kas satur paziņojumu par notikušo cesiju.
Cesiju un cesijas līgumu arī neregulē Civillikuma pavēlošās vai aizliedzošās normas, secīgi neeksistē likums, kura prasību ievērošana pakļautos tiesas kontrolei. Tāpēc nekādi pierādījumi, ja ir koppieteikums par procesuālo aizstāšanu vai abu pušu apliecinājums par cesiju, tiesā jāiesniedz nav.
Arta Snipe
22. Maijs 2019 / 09:14
12
ATBILDĒT
Kasācija (latīņu, cassatio – atcelšana) ir zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana.
Vai šis princips konkrētajā lietā ir ievērots?
Arta Snipe
22. Maijs 2019 / 09:09
12
ATBILDĒT
"Taču vienlaikus jāuzsver, ka, lemjot jautājumu par piedzinēja procesuālo tiesību pārņemšanu, tiesnesim ir pienākums noskaidrot parāda atlikumu..." - Tiešām? Kur tas ir noteikts un no kā tas izriet?
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
15
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties