Ar Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumu Nr. 720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums) visā Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija. Rīkojuma preambulā ir norādīts rīkojuma mērķis – apturēt straujo Covid‑19 infekcijas izplatību, veselības nozares pārslodzi un mazināt novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību. Rīkojuma 5.3.apakšpunkts noteic, ka valsts un pašvaldību institūciju darbinieki un amatpersonas no 2021. gada 15. novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Vismaz četri Latvijas Republikas tiesu tiesneši apzināti ignorēja Rīkojuma 5.3. punkta prasības un pildīja savus amata pienākumus arī pēc 2021. gada 15.  novembra, neuzrādot vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kas sabiedrībā un tiesu varā tika vērtēta kā pirmšķietami necienīga rīcība, secinot, ka tas rada pamatu uzskatīt, ka tiesnesim nav nevainojama reputācija. Ņemot vērā to, ka minētās prasības pirmšķietami jeb pēc to būtības attiecās uz visiem Latvijas Republikas Satversmē noteiktajiem konstitucionālajiem orgāniem, tostarp, arī uz tiesu varu, kuras konstitucionālā funkcija ir tiesas spriešana un strīdu izšķiršana, un kas nav ierobežojama arī ārkārtējās situācijas laikā, tostarp, arī atbilstoši varas dalīšanas principam, līdz ar to arī tiesnešiem bija saistoša Rīkojuma 5.3. apakšpunkta prasība veikt darba pienākumus tikai tad, ja ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

Šai sakarā 2021. gada nogalē un 2022. gada sākumā ir ierosinātas vairākas disciplinārlietas pret šiem tiesnešiem, tostarp, pret Rīgas Apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Stuberovsku (D-11/2021, DT-2/2022), Zemgales Apgabaltiesas tiesnesi Visvaldi Sprudzānu (lieta Nr. D-12/2021, D-3/2022, piezīme: Saeima 2022.gada 20.janvāra sēdē nolēmusi ar 2022.gada 27.janvāri atbrīvot Zemgales apgabaltiesas tiesnesi Visvaldi Sprudzānu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās, kā sakarā disciplinārlieta pret viņu ir izbeigta), Zemgales Apgabaltiesas tiesnesi Svetlanu Maršāni (lieta Nr. D-12/2021, D-4/2022, DT-1/2022), kā arī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta senatori Andu Briedi (D-5/2022, DT-3/2022), pret kuru disciplinārlieta par iespējamu necienīgu senatores rīcību ir ierosināta ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja 2022. gada 14. februāra lēmumu sakarā ar to, ka senatore neuzrādīja Rīkojuma 5.3.apakšpunktā paredzēto Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Likuma „Par tiesu varu” 91.2 panta 1. punkts nosaka, ka viena no Tiesnešu ētikas komisijas funkcijām ir pēc Tiesnešu disciplinārkolēģijas pieprasījumu sniegt atzinumu par ētikas normu interpretāciju un pārkāpumiem, attiecīgo disciplinārlietu izlemšanai. Tiesnešu disciplinārkolēģija uzskatīja par nepieciešamu lūgt Tiesnešu ētikas komisijai atzinumus par attiecīgo ētikas normu interpretāciju un konkrēto tiesnešu rīcību, proti, vai šo tiesnešu iespējamie pārkāpumi ir vērtējams kā necienīga rīcība un vai tas rada pamatu uzskatīt, ka tiesnesim nav nevainojama reputācija: vai tas, ka [attiecīgais tiesnesis] nav ievērojis Rīkojuma 5.3. punkta prasības un ir pildījis amata pienākumus, neuzrādot vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir vērtējams kā necienīga rīcība un vai šis pārkāpums rada pamatu uzskatīt, ka tiesnesim nav nevainojama reputācija.

Tiesnešu ētikas komisija sniedza atzinumu[1] jautājumā par šo tiesnešu atteikšanos uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atzīstot, ka šāda rīcība ir vērtējama kā tiesneša necienīga un šis pārkāpums var radīt pamatu uzskatam, ka tiesnesim nav nevainojamas reputācijas. Ētikas komisijas atzinumos tika norādīts, ka tiesnesis, kas nepilda pienākumu, kas vērsts uz kopējo sabiedrības interešu nodrošināšanu un valsts funkciju izpildes nepārtrauktību, ar kuru tiek aizsargātas citu cilvēku tiesības uz dzīvību un veselību, apdraud sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un valstij kopumā. Šāda tiesneša rīcība, kas ir pretēja sabiedrības interesēm, vērtējama kā necienīga. Turklāt, ja tiesnesis tiesneša neatkarības garantiju uztver kā tiesību nepildīt ar rīkojumu noteikto pienākumu, ir pamats šaubām par nevainojamu reputāciju.

Tiesnešu ētikas komisija savus atzinumus pamatoja ar turpmāk minētajām atziņām (šeit, pirms tam un arī turpmāk tiek citēts vai konspektīvi pārstāstīts Tiesnešu ētikas komisijas 2022.gada 14. janvāra atzinums un tajā minētas atziņas, kā arī Tiesnešu disciplinārkolēģijas un Disciplinārtiesas atziņas).

Viens no Satversmes pamatprincipiem ir tiesiskums. Tiesnešu ētikas kodeksa preambulā uzsvērts, ka centrālā loma tiesiskuma nodrošināšanā ir tiesnesim. Tiesnesis pieder pie konstitucionālā orgāna – tiesu varas, kas nodrošina ikviena indivīda tiesības uz taisnīgu tiesu. Satversmes 83.pants noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti. Tiesneša neatkarība nav pašmērķīga. Katra individuāla tiesneša uzdevums ir aizsargāt tiesiskas valsts pamatvērtības, nodrošināt taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu. Tālab tiesneša neatkarība kā demokrātiskas tiesiskas valsts pamatprincips ir priekšnoteikums tiesiskumam un viena no taisnīgas tiesas pamatgarantijām.

Tiesnešu ētikas kodeksā kā pirmais kanons minēts, ka tiesnesis tur cieņā savu amatu un tiesu varas neatkarību. Lai tiesnesis pilnvērtīgi īstenotu tiesas spriešanu, tiesnesim ir jābūt ne tikai neatkarīgam, bet arī objektīvam, ar augstu profesionālo kompetenci, morālo autoritāti, godprātīgam un ar nevainojamu reputāciju. Augstu tiesnešu ētikas standartu veicināšana un uzturēšana ir katra tiesneša atbildības jautājums. Tas likumsakarīgi izriet no tā, ka tiesneša godprātība un Cieņpilna attieksme stiprina un vairo sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.

Tiesneši ir personas, kas gan labi pārzina citu personu tiesības un pienākumus, gan arī apzinās un pilda savējos. Bet galvenokārt tiesneši ir personas, kuras ciena sevi un citus, kuras pilda savus profesionālos pienākumus, esot iekšēji neatkarīgi, brīvi un vienlaikus atbildīgi (sal., Tiesnešu ētikas komisijas 2020. gada 20. novembra skaidrojuma 4.punkts, kurā arī ir norādīts, ka “Ir pašsaprotami, ka cilvēki, kas tiesiskā un demokrātiskā valstī, kāda ir arī Latvijas Republika, īsteno tiesas spriešanu, ir ne tikai labi izglītoti tiesību zinātnēs, bet ir arī personas ar augstu personības, tostarp ētikas, standartu[2].”)

Viens no nevainojamas reputācijas būtiskākajiem aspektiem ir sabiedrības cieņas un uzticības baudīšana. Savukārt viens no priekšnosacījumiem sabiedrības cieņas un uzticības iegūšanai ir tiesneša rīcības atbilstība likuma, ētikas un morāles normām. Sabiedrības uzticēšanās tiesai ir ciešā “sazobē” ar paša tiesneša rīcību un uzvedību sabiedrībā. Tiesnesis, kas ciena un ievēro likumus, godprātīgi un ar cieņu attiecas pret savu amatu, amata pienākumiem, procesa dalībniekiem, kolēģiem un sabiedrību kopumā (Tiesnešu ētikas kodeksa 2.kanona 1.punkts), nostiprina pārliecību, ka likumā noteiktās kārtības ievērošana atbilst sabiedrības un katra atsevišķa tās locekļa interesēm.

Demokrātiskā sabiedrībā sabiedrības uzticēšanās tiesu varai kopumā un katram tiesnesim atsevišķi ir ļoti svarīga. Savukārt bez sabiedrības uzticēšanās nav iespējama sekmīga tiesu varas funkcionēšana. Arī katra individuāla tiesneša uzvedībai jābūt tādai, lai stiprinātu tiesu varas autoritāti. Turklāt tiesnesim ir jārēķinās ar pastāvīgu sabiedrības uzmanību un jāpieņem tādi uzvedības ierobežojumi, kas jebkurai citai personai varētu šķist apgrūtinoši (Tiesnešu ētikas kodeksa 5.kanona 1.punkts). Ievērojot to, ka tiesnesis ir apveltīts ar plašām pilnvarām un likumā noteiktām neatkarības un imunitātes garantijām, viņa uzvedībai jābūt tādai, lai neapdraudētu tiesu varas leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos tiesām. Katra individuāla tiesneša autoritātes apdraudējums met ēnu pār visu tiesu varu. Savukārt tiesu varas autoritāte ir kopēja sabiedrības interese.

Tiesnesim nolūkā nodrošināt valsts funkcijas īstenošanu var tikt noteikti tiesību ierobežojumi un uzlikti arī īpaši pienākumi, kas vērsti uz to, lai tiesu vara varētu sekmīgi pildīt savus pienākumus un baudītu sabiedrības uzticēšanos. Tiesnesim ir jāapzinās savas profesijas jēga un nozīme valsts dienesta funkciju izpildē, kas prasa respektēt arī citu valsts varas atzaru kompetenci, pieņemtos lēmumus un sekmēt savstarpējo cieņu valsts un visas sabiedrības interesēs. Tiesneša godprātīga attieksme pret tam uzliktajiem pienākumiem arī parāda tiesneša un tiesu varas kopumā izpratni par sabiedrības un valsts pastāvēšanai būtiskām vērtībām. Konkrētajā situācijā tās ir rūpes par sabiedrības kopējo veselību, solidaritāti pret citiem varas atzariem, dažādām sabiedrības grupām un jo īpaši mediķiem un personām, kuras ir pakļautas veselības apdraudējumam. Tā ir atteikšanās no savām individuālajām brīvībām sabiedrības interesēs un nolūkā nodrošināt valsts funkciju izpildes nepārtrauktību. Tie ir fundamentāli jautājumi, kuriem būtu jābūt pašsaprotamiem.

Ar Tiesnešu Disciplinārkolēģijas 2022.gada 11. marta lēmumu[3] senatorei Andai Briedei uzlikts disciplinārsods: amatalgas samazināšana uz sešiem mēnešiem, ieturot 20 procentus no amatalgas. Arī Zemgales apgabaltiesas tiesnesei Svetlanai Maršānei alga ar Tiesnešu Disciplinārkolēģijas  2021.gada 11. februāra lēmumu[4] samazināta uz sešiem mēnešiem, ieturot 20 % no amatalgas, bet Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Ivetai Stuberovskai sešus mēnešus ieturot 10 % no amatalgas ar 2021. gada 18. februāra lēmumu[5].

Disciplinārtiesa, izskatot visu trīs tiesnešu, kas lēmumus pārsūdzēja, sūdzības, atgādināja, ka tiesnesis sabiedrībā ieņem īpašu lomu, kurā pildot konstitucionālas amatpersonas funkcijas, tam ir dotas pilnvaras lemt par citu sabiedrības locekļu tiesību vai pienākumu saturu, kā arī piemērot atbildību par pārkāpumiem. Tomēr līdz ar šīm pilnvarām uz tiesnesi gulstas arī paaugstināti uzvedības un likumpaklausības standarti. Tādējādi tiesnesim ar savu rīcību (īpašās atbildības pienākuma ievērošanu) ir jārāda piemērs citiem sabiedrības locekļiem. Turpretim normatīvo aktu prasību neizpilde no tiesneša puses sabiedrībā var radīt priekšstatu, ka tiesnesis nav saistīts ar normatīvajām prasībām, vai arī, ka nepakļaušanās prasībām, kuras persona uzskata par nepamatotām vai prettiesiskām, var būt pieņemama un attaisnojama.

Disciplinārtiesa nolēma atstāt negrozītu visus trīs Tiesnešu disciplinārkolēģijas pārsūdzētos lēmumus, bet senatores Andas Briedes[6], kā arī apgabaltiesas tiesnešu Svetlanas Maršānes[7] un Ivetas Stuberovskas[8] sūdzības noraidīt, secinot, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija ir pienācīgi pamatojusi savu lēmumu par disciplinārā pārkāpuma – necienīga rīcība – konstatēšanu un disciplinārsoda noteikšanu. Rīkojuma 5.3.apakšpunkts gramatiski skaidri paredz citastarp valsts institūciju darbinieku un amatpersonu pienākumu uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tas neparedz kādus izņēmumus, proti, ka atsevišķu institūciju vai orgānu darbinieki vai amatpersonas būtu izslēdzamas no to personu loka, kurām ir pienākums uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Minētais formulējums saskan ar rīkojuma mērķiem, citastarp nodrošināt valsts funkciju īstenošanas nepārtrauktību.

Autors atkārtoti vērš uzmanību, ka šis nav autorraksts, bet gan publiskas informācijas apkopojums. Vienlaikus autors aicina ikkatru patstāvīgi iepazīties ar šajā apkopojumā pieminētajiem Tiesnešu ētikas komisijas atzinumiem, kas autoraprāt ir skaidras vadlīnijas demokrātiskas un tiesikas valsts tiesneša amata aprakstam jeb neatkarīgas tiesas mērķim uz ko ikkatram Latvijas tiesu sistēmā būtu jātiecas. Un otrādi, nav pieļaujamas atkāpes no Tienešu ētikas komisijas atzinumos uzstādītajiem kritērijiem, pretējā gadījumā tas būtu kas līdzīgs PSRS vai Krievijas konstitūcijai, kas, atrauti no realitātes, ir nevainojama.

[1] https://tiesas.lv/Media/Default/Tiesne%C5%A1u%20%C4%93tikas%20komisijas%20n/79_Atzinums.docx

[2] https://tiesas.lv/Media/Default/Tiesne%C5%A1u%20%C4%93tikas%20komisijas%20n/71_Skaidrojums.docx

[3] https://www.tiesas.lv/Media/Default/Page/D-5-2022.pdf

[4] https://www.tiesas.lv/Media/Default/Page/D-4-2022.pdf

[5] Nav publicēts

[6] https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Disciplinartiesa/DT-2022-3.docx

[7] https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Disciplinartiesa/DT-2022-1.docx

[8]https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/2_Par_Augstako_tiesu/Disciplinartiesa/DT_2_2022_neanonimizets.docx