Jurista Vārda satura arhīvs

19/02/24 - 18/02/25

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Tieslietu ministrija aicina komandā juristu Eiropas Savienības Tiesas departamentā

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā EIROPAS SAVIENĪBAS TIESAS DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: izvērtēt ar Latvijas Republikas interešu pārstāvību tiesvedības procesos Eiropas Savienības Tiesā un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas tiesā saistītus jautājumus, sadarbībā ar nozares ekspertiem sagatavot Latvijas Republikas interešu pozīcijas, izvērtēt ...

Tiesībsarga birojs

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Student, piesaki savu komandu tiesas procesa izspēlei cilvēktiesībās 2025!

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Tiesībsargs jau devīto reizi aicina tiesību zinātņu studentus pieteikt komandas tiesas procesa izspēlei cilvēktiesībās, kuras uzmanības fokusā šajā reizē būs vides un klimata pārmaiņu jautājumi. ...

žurnāls / Viedoklis

Vai un kāpēc lēmumi par ētikas pārkāpumiem būtu jāpublicē

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Jautājums par ētikas komisiju lēmumu publiskošanu ieguva īpašu aktualitāti sabiedrībā 2024. gada otrajā pusē, kad plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija par pediatra Edgara Medņa lietu saistībā ar viņa izteikumiem sociālajos medijos, kas skatīta Latvijas Ārstu biedrības ētikas komisijā. Tomēr biedrība ētikas komisijas lēmumu neatklāja, kas izraisīja plašas diskusijas par ētikas pārkāpumu lēmumu publiskošanas nepieciešamību. Šis gadījums lika pievērst uzmanību plašākai problēmai par sabiedrības tiesībām zināt par publiskā sektora pārstāvju pieļautajiem ētikas pārkāpumiem un to vērtējumu ētikas komisijās. Kāpēc sabiedrības interesēs ir saņemt šādu informāciju? Vai tiešām šādu lēmumu publicēšana nebūtu pieļaujama datu aizsardzības vai citu tiesisku apsvērumu dēļ? Un kā sabiedrības uzticēšanās institūcijām tiek ietekmēta, ja šādi lēmumi paliek konfidenciāli? ...

žurnāls / Aptauja

Juridisko profesiju ētika normatīvajos aktos un praksē

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Runājot vispārīgi par juristu profesionālo ētiku, to var attiecināt uz visu juristu saimi kopumā. Taču praksē ir daudz dažādu juridisko profesiju, no kurām katrai ir sava specifika un iezīmes, piemēram, tiesneši, prokurori, zvērināti advokāti, notāri vai tiesu izpildītāji u.c. Tādēļ, lai apzinātu, kā katrā no šīm profesijām ir normatīvi regulēts un praktiski iedzīvināts profesionālās ētikas institūts, “Jurista Vārds” veica vairāku juridisko institūciju aptauju (tiesnešu kopienas viedoklis par šo tēmu ir pausts intervijā ar Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas senatori Diānu Makarovu). Tās mērķis ir atspoguļot pastāvošo kārtību un praksi profesionālās ētikas jautājumos. Līdztekus tam redakcijas aicinājumam par līdzdalību aptaujā atsaucās arī Latvijas Ārstu biedrība. Tās viedoklis tika lūgts vairāku apsvērumu dēļ, tostarp ņemot vērā arī neseno publisko rezonansi, ko raisīja plaši apspriestais gadījums par pediatra E. Medņa rīcības izvērtējumu nozares ētikas komisijā, sabiedrībai neatklājot tās lemto. Tādēļ, pateicoties Latvijas Ārstu biedrības atsaucībai, šajā aptaujā ir piedāvāts skatījums uz profesionālo ētiku arī no citas jomas skatpunkta, turklāt medicīnas tiesības ir pietiekami plaši pārstāvētas “Jurista Vārda” saturā, kā lasītājus piesaistot arī šīs nozares profesionāļus. Papildus tam šajā izdevumā valsts kontrolieris Edgars Korčagins dalās pieredzē par profesionālās ētikas nozīmi Valsts kontroles darbā. ...

žurnāls / Intervija

Tiesnešu ētikas komisija: atklātība ir labākais veids, kā izvairīties no intrigām un izdomājumiem

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Pēc pāris mēnešiem, aprīlī, apritēs jau 17 gadi, kopš ir izveidota Latvijas Tiesnešu ētikas komisija (turpmāk – Komisija). Tās darba aizsākumi bija laikā, kad sabiedrībā plašu rezonansi raisījušās grāmatas “Tiesāšanās kā ķēķis” dēļ uzticība tiesu varai bija iedragāta, skandāls un tā sekas meta lielu ēnu pār visu tiesu sistēmu. Šādos apstākļos izveidotā ētikas komisija kļuva par vienu no pašregulācijas instrumentiem, ar kura palīdzību censties atjaunot tiesu varas reputāciju, demonstrējot apņēmību sistēmu sakārtot arī no iekšienes. Un, lai atgūtu sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un apliecinātu spēju pašiem atzīt un risināt kļūdas savā darbā, tiesneši ir izvēlējušies atklātības pieeju jautājumos, kas skar viņu profesionālo ētiku. Taču sabiedrības uzticība nav kas tāds, ko var iemantot vienreiz un uz visiem laikiem, par to ir jāgādā nepārtraukti. Tādēļ šī tematiskā izdevuma ietvaros aicinājām uz sarunu Komisijas priekšsēdētāju, Augstākās tiesas senatori Diānu Makarovu, lai iztaujātu par tiesnešu pieredzi profesionālās ētikas jomā un noskaidrotu, kādus ieguvumus sniedz atklātība pret sabiedrību. D. Makarova Komisijā darbojas kopš 2022. gada septembra, bet no 2024. gada jūnija ir tās priekšsēdētāja. ...

Diāna Adamoviča

žurnāls / Viedoklis

Profesionālā ētika: teorētiskie aspekti un problēmjautājumi

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Profesionālās ētikas pārkāpumi nereti kļūst par sabiedrības diskusiju tematu, jo tie tieši ietekmē profesijas uzticamību un reputāciju. Ja atskatās kaut tikai uz 2024. gadu, ir publicētas vairākas ziņas par profesionāliem ētikas pārkāpumiem dažādās profesijās. Tā, piemēram, 2024. gada 5. maijā tika publicēta ziņa, ka atsāks diskusijas par mediķu disciplināratbildību ētikas pārkāpumu gadījumos. Diskusijas par šo jautājumu ...

Karina Palkova, Inga Kudeikina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Jurista profesionālā ētika – vai pietiek tikai ar formālām vadlīnijām

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Jurista profesija ir viena no sabiedrības stabilitātes un taisnīguma stūrakmeņiem, jo tās pārstāvji uzņemas būtisku atbildību – nodrošināt tiesību aizsardzību un stiprināt likuma varu. Juristi darbojas, vadoties pēc juridiskās ētikas un profesionālās atbildības principiem, kas vērsti uz sabiedrības interešu nodrošināšanu. ...

Edgars Korčagins

žurnāls / Viedoklis

Profesionālā ētika – Valsts kontroles darba kompass

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Visas organizācijas zināmā mērā ir neaizsargātas pret profesionālās ētikas pārkāpumiem. Tomēr atsevišķas institūcijas valsts pārvaldē ir neaizsargātākas par citām. Institūciju darbības pārraudzība, inspicēšana, tiesību aizsardzība, sodīšana, atbildības veicināšana, darbs ar slepenu informāciju, valsts drošības aizsardzība ir tikai daži piemēri uzdevumiem, kuru veikšana institūcijām rada “iedzimtu” jeb paaugstinātu ievainojamību. Tā rada nepieciešamību institūciju vadītājiem apzināties šo situāciju un radīt un pastāvīgi pilnveidot institūcijas aizsardzību pret riskiem. Valsts kontrole ir viena no šīm institūcijām. ...

Skaidrīte Lasmane

žurnāls / Viedoklis

Ētikas loma juridiskajā domāšanā

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Zināšanas, prasmes un tikumīgs domāšanas veids – tik vienkārši no trim lielumiem var izveidot profesionāla jurista portretu. Zināšanas apliecina izglītības dokumenti, prasmes apgūstamas prokuroru, advokātu, tiesnešu, notāru un citu tiesu sistēmas pārstāvju darbā. Sarežģītāk ir ar trešo lielumu, ko dēvē par ētiku. Tā it kā tieši neiekļaujas amatu aprakstos un ar grūtībām iederas loģiski precīzos juridiskās domāšanas algoritmos. Tomēr profesionālisms pilnībā neīstenojas bez ētiskas domāšanas un attieksmes. Kas ir profesionālā ētika, un ko profesionālisms iegūst vai zaudē bez tās? Kā profesionālās ētikas loma mainās mūsdienu nemierīgajā laikmetā? ...

žurnāls / Numura tēma

Profesionāla jurista portrets bez ētikas nav pilnīgs

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

“Zināšanas, prasmes un tikumīgs domāšanas veids – tik vienkārši no trim lielumiem var izveidot profesionāla jurista portretu,” – ar šādiem vārdiem savu rakstu šajā “Jurista Vārdā” sāk emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane. Minētais tikumīgais domāšanas veids, citiem vārdiem sakot, ir ētika, un, kā norāda profesore, “profesionālisms pilnībā neīstenojas bez ētiskas domāšanas un attieksmes”. Tādēļ šī “Jurista Vārda” numura tēma ir veltīta profesionālajai ētikai, skaidrojot gan tās būtību un nozīmi, gan arī lomu un uzdevumus mūsdienās, jo īpaši jurisprudencē. ...

žurnāls / Notikums

Latviešu valoda ir Latvijas valsts pamatos

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Svinot februāri kā Latvijas pamatlikuma pieņemšanas jubilejas mēnesi, šo piektdien tiks paziņoti Satversmes tiesas rīkotā astotā skolēnu radošo darbu konkursa laureāti. Šoreiz konkursa temats bija “Valsts valoda – Latvijas kopējā vērtība”. “Jurista Vārds” līdzīgi kā citi konkursa atbalstītāji izvēlējās savus favorītus un publicē tos šajā žurnāla laidienā. ...

žurnāls / Īsziņas

Paraksta memorandu par Digitālo pakalpojumu akta efektīvu īstenošanu

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Šī gada 28. janvārī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) un citas iestādes ir parakstījušas memorandu par Digitālo pakalpojumu akta efektīvu īstenošanu Latvijā. PTAC un citas memoranda parakstīšanā iesaistītās puses jau tikās pērnā gada novembrī, lai diskutētu par optimāliem sadarbības scenārijiem efektīvai Digitālā pakalpojuma akta ieviešanai, kā arī simboliski parakstīja memorandu. Memoranda mērķis ir noteikt ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu ministre tiekas ar LZNP priekšsēdētāju

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

12. februārī tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere tikās ar Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāju Aigaru Kaupi, lai pārrunātu aktuālos jautājumus saistībā ar notariāta darbību un nesen ieviestajiem grozījumiem normatīvajos aktos. 2025. gada 1. janvārī stājās spēkā vērienīga mantojuma tiesību reforma ar mērķi ieviest skaidrāku mantošanas procesu un nodrošināt savlaicīgu mirušās personas mantas atgriešanos ...

žurnāls / Īsziņas

Apstiprina regulējumu patvertņu izveidošanai un pielāgošanai

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

11. februārī Ministru kabinets atbalstīja iesniegšanai izskatīšanā Saeimā Iekšlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”. Likumprojekts paredz un nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī nosaka regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas ...

žurnāls / Īsziņas

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

13. februārī Tieslietu padome rakstveida procedūrā nolēma par Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecelt tiesnesi Guntaru Ploriņu un par Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu nama priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju – tiesnesi Māri Šļakotu. ● ● ● Augstākās tiesas priekšsēdētājs 13. februārī pieņēma tiesu izpildītājas Ievas Leves zvērestu. Viņa iecelta zvērināta ...

Uldis Krastiņš

žurnāls / Redaktora sleja

Kādēļ tiesu spriedumos ir dažāda izpratne par ētiku?

18. Februāris 2025 /NR. 7 (1377)

Aizvadītā gada 26. novembrī Augstākās tiesas Civillietu departaments ieviesa savas korekcijas zemākas instances spriedumā, kurā tā bija centusies atgriezt atbildētāju uz stahanovisma ceļa. Lietā par uztura maksāšanas pienākumu tiesa raksturoja atbildētāju kā “jaunu un veselu vīrieti ar augstāko izglītību [, kuram] nevajadzētu būt šķēršļiem pelnīt vairāk”. Kasācijas instance norādīja, ka šāds lietas puses rīcības ētisks novērtējums ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Izsludināts konkurss uz vecākā jurista amatu Tieslietu ministrijas Komerctiesību departamentā

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā KOMERCTIESĪBU DEPARTAMENTA VECĀKO JURISTU ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: veidot politiku un koordinēt tās īstenošanu maksātnespējas jomā; izvērtēt citu institūciju izstrādātus likumprojektus vai citus tiesību aktu projektus; analizēt un vērtēt likumu un citu tiesību aktu regulējuma problēmas; gatavot atbildes iestādēm un personām. ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Aicina darbā juristu Tieslietu ministrijas Komerctiesību departamentā

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā KOMERCTIESĪBU DEPARTAMENTA JURISTU ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: veidot politiku komerctiesību, maksātnespējas, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vesto publisko reģistru, juridisko personu caurskatāmības vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā; izstrādāt tiesību aktu projektus un izvērtēt citu institūciju izstrādātos tiesību ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Tieslietu ministrija aicina darbā juristu Civiltiesību departamentā

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā CIVILTIESĪBU DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: veidot politiku un koordinēt tās īstenošanu vispārējo civiltiesību, civilprocesuālo tiesību un starptautisko privāttiesību jomā; izvērtēt citu institūciju izstrādātus likumprojektus vai citus tiesību aktu projektus; analizēt un vērtēt likumu un citu tiesību aktu regulējuma ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Tieslietu ministrija aicina komandā vecāko juristu Civiltiesību departamentā

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā CIVILTIESĪBU DEPARTAMENTA VECĀKĀ JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: veidot politiku un koordinēt tās īstenošanu vispārējo civiltiesību, civilprocesuālo tiesību un starptautisko privāttiesību jomā; izstrādāt tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, nacionālo pozīciju, instrukciju un nostāju projektus; veikt ...

Jurijs Georgs Rusakovs

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

EST lemj, vai tikai advokāti var būt advokātu biroja pamatkapitāla daļu turētāji

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Neilgi pirms Ziemassvētkiem Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) lēma1 par jautājumu, kas lielā mērā skar advokātu biroju korporatīvo struktūru. Proti, tika lemts par to, vai advokātu biroju pamatkapitālā var ieguldīties ne-advokāti (piemēram, privātie finanšu ieguldītāji un ieguldījumu fondi). Šajā rakstā centīšos aprakstīt lietas faktus, tiesas paustās tēzes, kā arī sasaistīšu to ar Latvijas tiesību normām. ...

Kristians Benefelds, Kristīne Ozoliņa-Kaļetova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju izglītība un tās ietekme uz drošu pakalpojumu

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Veselība ir kvalitatīvas cilvēka dzīves galvenais priekšnoteikums. Cilvēka fiziskā un garīgā veselība ir cieši saistīta ar visiem dzīves aspektiem un notikumiem. Ar veselību kopumā, kā to nosaka Pasaules Veselības organizācija, ir jāsaprot cilvēka pilnīgs fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvoklis, nevis tikai slimību neesamība.1 Veselības nozīme nostiprināta arī Ārstniecības ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Prasījumi par uzņēmuma pāreju maksātnespējas procesā

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Lai gan uzņēmuma pāreja ir normāla parādība komercvidē, tās rezultātā komersanti nereti kļūst maksātnespējīgi. Savukārt maksātnespējas procesa administratora (turpmāk – administrators) uzdevums ir mazināt sekas, ko izraisījusi parādnieka neveiksmīgā uzņēmējdarbība. Ņemot vērā uzņēmuma pārejas dabu, kļūst aktuāls jautājums par tās negatīvo izpausmju novēršanu. Praksē pastāv atšķirīga izpratne par prasījumiem, ar kuriem administrators var atgūt parādnieka mantu, ja konstatē uzņēmuma pāreju. Rakstā tiks aplūkots uzņēmuma pārejas institūts caur maksātnespējīgā parādnieka prizmu, kā arī iespējamie prasījumu veidi, kurus administrators var celt, konstatējot uzņēmuma pāreju. ...

Evisa Matejūna

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sacīkstes princips kā tiesību uz taisnīgu tiesu nodrošināšanas elements

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Civiltiesiska strīda risinājums nav iedomājams bez pušu sacīkstes, proti, aktīvas pušu dalības tiesvedības procesā, tiesu atstājot vērotāja pusē. Process norisinās, pusēm iesniedzot pierādījumus un pierādot savu prasījumu vai iebildumu pamatotību. Attiecīgi puses ir tās, kas izlemj, kādu lomu ieņems tiesvedības procesā – aktīvu vai pasīvu, kādu pierādījumu apjomu tās vēlas iesniegt lietā, kā arī uz kuriem pierādījumiem tās balstīs savu argumentāciju. ...

Eleonora Plētiena

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Operatīvā eksperimenta robežas un apsūdzētā tiesības iepazīties ar operatīvajā lietā esošām ziņām

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Vērtējot krimināllietā pierādījumus, kas balstīti uz operatīvā eksperimenta laikā iegūtām ziņām, ir svarīgi pārliecināties, vai apsūdzētais ir tiesiski iekļauts operatīvajā izstrādes lietā, vai operatīvais eksperiments faktiski atbilst akceptētā operatīvā eksperimenta plānam, vai nav notikusi provokācija vai uzkūdīšana uz noziedzīgu darbību, vai apsūdzētā faktiskās rīcības, kuras ir par pamatu apsūdzībai, atbilst akceptētā operatīvā eksperimenta saturam. Viens no svarīgiem jautājumiem ir apsūdzētā tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpums, ja netiek deklasificētas kādas operatīvajā lietā iegūtās ziņas, kas attiecas uz pierādījumu pieļaujamību apsūdzētā vainas pierādīšanā, tas ir, pierādījumi, ka apsūdzētais operatīvajā uzskaitē ir iekļauts pamatoti un attiecībā uz viņu sagatavotais operatīvā eksperimenta plāns atbilst Operatīvās darbības likuma (turpmāk – ODL) prasībām. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Datu subjekta tiesības mākslīgā intelekta risinājumos

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Mākslīgā intelekta attīstība pēdējos gados ir būtiski pieaugusi. Šī brīža tendences liecina, ka minētā tehnoloģija turpinās attīstīties un kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļu. To apliecina sabiedrības pieaugošā interese par tehnoloģiju attīstību, piemēram, ChatGPT sasniedza vienu miljonu lietotāju pirmajās piecās dienās, kopš tas bija pieejams sabiedrībai.1 Turklāt globālā mākslīgā intelekta tirgus vērtība 2024. gadā tiek aplēsta aptuveni 196,63 miljardi ASV dolāru, un ir sagaidāms, ka šī tendence tikai pieaugs.2 ...

žurnāls / Tiesību politika

Eiropas Komisija pieņem kārtējo lēmumu paketi pārkāpumu procedūru lietās

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Eiropas Komisija 2025. gada 30. janvārī pieņēma vairākus lēmumus uzsākt pārkāpuma procedūras saistībā ar dalībvalstu nespēju izpildīt savus no Eiropas Savienības tiesībām izrietošos pienākumus – pārņemt jeb transponēt direktīvas.1 Eiropas Komisija ir izsūtījusi oficiālus brīdinājumus dalībvalstīm, kas nav paziņojušas par pasākumiem, kas veikti, lai noteiktajos termiņos pārņemtu no direktīvām izrietošās prasības nacionālajos tiesību aktos. Divdesmit septiņas dalībvalstis nav pilnībā transponējušas direktīvās noteiktās prasības vides, finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības, tieslietu, nodokļu, mobilitātes un transporta jomā. Četras direktīvas laikā nav transponējusi arī Latvija. ...

žurnāls / Īsziņas

Ieviests jauns pakalpojums e-lietas portālā

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Lai nodrošinātu ērtāku un pārskatāmāku piekļuvi informācijai par tiesas sēdēm, e-lietas portālā ieviesta jauna funkcionalitāte – “Lietas dalībnieka kalendārs”. Jaunais kalendārs ļauj lietotājiem vienuviet aplūkot nozīmētās tiesas sēdes, kā arī iegūt papildu informāciju par tām. Uzklikšķinot uz konkrētas sēdes ieraksta, pieejami detalizēti dati, tostarp arī sadaļas “Lietas dati” ar saiti uz lietas kartīti un “Tiesvedības gaita”, ...

žurnāls / Īsziņas

Tieslietu padome pieņem lēmumus tiesnešu karjeras jautājumos

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

3. februārī Tieslietu padome rakstveida procesā pieņēma vairākus lēmumus, kas saistīti ar tiesnešu karjeru. Tieslietu padome, pamatojoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pozitīviem lēmumiem, nolēma pārcelt Rīgas rajona tiesas tiesnesi Ilzi Freimani uz Kurzemes rajona tiesu Liepājā, kā arī tiesnesi Juri Taukulu no Latgales rajona tiesas Daugavpilī uz Rīgas pilsētas tiesu. Abi tiesneši pārcelti jaunos amatos ar 2025. ...

žurnāls / Īsziņas

Valsts prezidents tiekas ar tieslietu sistēmas augstākajām amatpersonām

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

5. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu, Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu, ģenerālprokuroru Juri Stukānu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Andreju Judinu un tieslietu ministri Inesi Lībiņu-Egneri. Tikšanās laikā Valsts prezidents ar tieslietu sistēmas augstākajām amatpersonām pārrunāja secinājumus par 2024. gadu tieslietu nozarē ...

žurnāls / Īsziņas

Pārrunā aktuālos tiesu varas un Tieslietu padomes darba jautājumus

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

4. februārī Tieslietu padomes (TP) un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par tiesu varu un TP darbību. Sarunā ar Valsts prezidentu A. Strupišs uzsvēra, ka kopš stāšanās priekšsēdētāja amatā viens no galvenajiem stratēģiskajiem mērķiem ir stiprināt tiesu varas neatkarību. Tas ietver tiesu sistēmas administratīvā atbalsta funkciju pārņemšanu ...

žurnāls / Īsziņas

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

6. februārī Latvijas Bankas prezidenta amatā atkārtoti ievēlēja Mārtiņu Kazāku. Par viņu balsoja 67 deputāti, pret – 18, bet atturējās 4 deputāti. M. Kazāks no 2019. gada 21. decembra jau pildīja Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumus, un jauna kandidatūra bija jāizvirza, jo pagājušā gada 21. decembrī viņam beidzās pirmais amata pilnvaru termiņš. ● ● ● Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā uz ģenerālprokurora ...

žurnāls / Redaktora sleja

Demokrātiskās valsts iekārtas pieskatīšanas funkcija

11. Februāris 2025 /NR. 6 (1376)

Latvijas sabiedrībai ir radusies “neizpratne un pamatoti jautājumi par valsts varas institūciju rīcību un efektivitāti” – pēc tikšanās ar Saeimas frakcijām 31. janvārī secināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Kā iemeslus bīstami zemajai uzticībai valsts varai viņš minēja vairākus piemērus: parlamenta ilgstošo nespēju iecelt Latvijas Bankas prezidentu; Saeimas atteikumu Valsts kontrolei revidēt tās izdevumus; Saeimas ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Tieslietu ministrija aicina komandā juristu Tiesu sistēmas politikas departamentā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā TIESU SISTĒMAS POLITIKAS DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: izstrādāt tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un ziņojumu projektus, kā arī izstrādāt vai piedalīties nacionālo pozīciju, instrukciju ES jautājumos un nostāju projektu izstrādē, kā arī nodrošināt politikas plānošanas dokumentu izpildi departamenta kompetencē ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Tieslietu ministrija aicina komandā vecāko juristu Krimināltiesību departamentā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā KRIMINĀLTIESĪBU DEPARTAMENTA VECĀKĀ JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: tiesību aktu projektu, nacionālo pozīciju, instrukciju, nostāju, attīstības plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektu izstrādi un to virzības nodrošināšana Ministru kabinetā un Saeimā; izvērtēt un sagatavot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību ...

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

5. martā notiks seminārs datu aizsardzības jomā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Seminārs PERSONAS DATU AIZSARDZĪBAS JOMĀ: starptautiskā regulējuma ieceres, jaunākais Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, mākslīgais intelekts praksē un citas aktualitātes Notiek: 05.03.2025. Riga Islande Hotel, Ķīpsalas ielā 2, Rīgā no plkst.10.00 līdz 17.00 Organizē: Māris Ruķers & E-sabiedrības risinājumi Saskaņā ar Datu Valsts inspekcijas 28.12.2024. lēmumu Nr. 3-2.2 ...

Gabriela Šantare

žurnāls / Tiesību prakses komentāri

Personas datu apstrāde komerciālo interešu labā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Leģitīmas intereses ir viens no sešiem pamatiem personas datu apstrādei, ko Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Datu regula) noteic datu apstrādei, turklāt tas ir plaši izmantots pamats, jo īpaši tā elastīguma dēļ. Datu pārziņiem šis datu apstrādes pamats ļauj apstrādāt datus situācijās, kad nav skaidra vai tieša juridiska pienākuma personas datus apstrādāt vai nav saņemta indivīda piekrišana. Taču šī pamata piemērošanas ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesības uz materiālā un nemateriālā kaitējuma kompensāciju par Datu regulas pārkāpumiem

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Vispārīgā datu aizsardzības regula1 (turpmāk – Datu regula) ir piemērojama no 2018. gada 25. maija, un tās 82. panta 1. punkts paredz, ka jebkurai personai, kurai šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu. Kaut arī par uzņēmumiem piemērotajiem naudas sodiem saistībā ar pieļautajiem Datu regulas pārkāpumiem ir dzirdēts daudz, krietni mazāk prakses piemēru būs atrodami par fizisku personu īstenotās kompensācijas piedziņas gadījumiem. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, daudzas pretenzijas tiek atrisinātas bez tiesvedības procesa. Otrkārt, ne visi uzskata, ka pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kāds kaitējums. Treškārt, lai piedzītu kompensāciju, nākas sagatavot izvērstu prasības pieteikumu, samaksāt valsts nodevu un piedalīties tiesvedības procesos vairākās instancēs, ja vien nav panākts izlīgums. Šā raksta mērķis ir veicināt izpratni par Datu regulas 82. panta saturu, aplūkojot svarīgākos kaitējuma atlīdzināšanas aspektus, kuri cietušajiem un atbildētājiem, kā arī tiesām jāņem vērā šāda rakstura tiesvedībās. ...

Viktorija Soņeca

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atkāpe no elektronisko komunikāciju konfidencialitātes izmeklēšanas nolūkos

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

1. Ievads Personas dati nebeidz būt aktuāls temats, jo ikdienā notiek nepārtraukta mijiedarbība ar tiem visdažādākajos kontekstos. To apliecina viens no neseniem Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (turpmāk – VT) spriedumiem. Tomēr jānorāda, ka konkrētā lieta tiek minēta, lai uzsvērtu personas datu aktualitāti, bet pats raksts fokusēsies uz elektroniskiem komunikācijas datiem izmeklēšanas nolūkos. Saistībā ar VT spriedumu ...

Ilze Jankeviča

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mākslīgā intelekta izmantošana cilvēkresursu vadībā: izaicinājumi darbinieku personas datu aizsardzībā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Lai arī mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) un ar to saistītie risinājumi principā nav jaunums, tomēr šķiet, ka savu uzvaras gājienu, vismaz plašākas sabiedrības acīs, tas piedzīvo pēdējos gados, kad arvien straujāk notiek pāreja no dažādām eksperimentālām un izmēģinājuma tehnoloģijām uz jau praktiskiem risinājumiem. Teju katrs, kas savā ikdienā kaut nedaudz izmanto tehnoloģijas, ir dzirdējis par MI, un nu jau arī arvien vairāk ...

Lauris Linabergs, Agita Silniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Riskos balstīta pieeja augsta riska MI sistēmām un augsta riska datu apstrādē

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) ir kļuvis par pēdējo gadu galveno inovāciju virzītāju daudzās nozarēs. Tā iespējas un līdz ar to arī patieso ietekmi uz tautsaimniecību vēl tikai mēģina apzināt. Tomēr likumdevēji, izstrādājot normatīvo ietvaru, ir spiesti spert soli iepakaļ, jo MI turpina augt un attīstīties, līdz ar to šodienas prognozes lielākoties tiek izteiktas par vakardienas MI iespējām. Līdztekus tam, ko varam iegūt no MI, tas rada būtiskus riskus cilvēka pamattiesībām un tam, kā redzam MI un sabiedrības (tai skaitā indivīda) mijiedarbību. Ņemot vērā MI izmantošanu tādās sensitīvās jomās kā veselības aprūpe, finanses un tiesībaizsardzība, augsta riska MI sistēmu regulējums ir jo īpaši svarīgs, lai nodrošinātu ne tikai skaidru ietvaru tā nodrošinātājiem un uzturētājiem, bet arī tirgus uzraudzības iestādēm potenciālo risku šo sistēmu izmantošanai1 pārvaldīšanai. ...

Renārs Pugacis

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Profesionālās kvalifikācijas prasības, kas izvirzāmas datu aizsardzības speciālistam, to ieceļot amatā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

2018. gada 25. maijā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – VDAR) ar kuru noteiktai kategorijai pārziņu tika noteikts pienākums nodrošināt (iecelt) uzņēmumā/iestādē datu aizsardzības speciālistu (turpmāk – DAS). Nereti šāda darbība tika veikta formāli, lai izpildītu VDAR prasības. Tomēr, laika gaitā attīstoties tehnoloģijām, DAS nozīme uzņēmumā/iestādē ir būtiski mainījusies. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pārziņa vai trešo personu likumīgās intereses kā tiesiskais pamats datu apstrādei

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Datu regula) vispārējiem personas datiem paredz sešus tiesiskos pamatus, uz kuriem balstoties iespējams veikt likumīgu datu apstrādi. Viens no visizaicinošākajiem tiesiskajiem pamatiem ir noteikts Datu regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā, t.i., apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm (turpmāk – leģitīmo interešu pamatojums). No vienas puses, šis tiesiskais pamats pieļauj visplašāko nolūku īstenošanu, bet, no otras puses, liek pārzinim veikt interešu līdzsvarošanu, kas prasa padziļinātas zināšanas par datu aizsardzības jautājumiem. ...

Veronika Sajadova

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Datu subjekta tiesības uz kompensāciju

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Vispārīgā datu aizsardzības regula1 (turpmāk – Datu regula) joprojām tiek uzskatīta par biedu saistībā ar milzīgiem administratīvajiem sodiem par tās neievērošanu. Tomēr nedaudzi apzinās, ka Datu regulas pārkāpumi var radīt dubultas vai pat trīskāršas finansiālās sekas. Papildus administratīvā soda samaksai uzņēmumiem var būt jāiegulda ievērojamas summas, lai ievestu nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, izpildot uzraudzības iestādes rīkojumus. Turklāt uzņēmumiem var nākties kompensēt datu subjektiem nodarīto materiālo vai nemateriālo kaitējumu. Kaut arī individuālā kompensācija var likties neliela, salīdzinot ar potenciālo administratīvo sodu, kopējais kompensācijas apjoms gadījumos, kad pārkāpums skar lielu datu subjektu skaitu, var būt ievērojams. Ņemot vērā to, ka datu subjekta tiesības uz kompensāciju ir vismazāk izprastas, šajā rakstā tiek apskatīts Datu regulas 82. panta tvērums, lai noskaidrotu kompensācijas piešķiršanas nosacījumus. Analīzē izmantota Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūra, kas sniedz vērtīgu ieskatu tiesību uz kompensāciju interpretācijas attīstībā. Šī raksta mērķis ir izgaismot praktiskos un juridiskos sarežģījumus, kas saistīti ar kompensācijas prasību, piedāvājot niansētu izpratni par pākāpumu un tā atšķirību no kaitējuma, kā arī datu pārziņu un apstrādātāju atbildību un riskiem. ...

žurnāls / Numura tēma

Personas datu aizsardzība kā princips, tiesību nozare un izaicinājums

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Ik gadu 28. janvārī datu aizsardzības entuziasti un eksperti dažādās valstīs atzīmē Datu aizsardzības (privātuma) dienu. 28. janvāris ir diena, kad tika pieņemta Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi, kas ir pirmais juridiski saistošais Eiropas Padomes tiesību akts datu aizsardzības jomā. Šī diena rosina ne tikai atskatīties uz sasniegumiem personas datu aizsardzībā, ...

žurnāls / Tiesību politika

Apvienos Latvijas “spēlētājus” mākslīgā intelekta laukā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Saeima 23. janvārī pirmajā lasījumā pieņēma VARAM izstrādāto Mākslīgā intelekta attīstības likuma projektu. Ar to tiks izveidots Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs, kas sadarbībai vienos valsts un privātā sektora “spēlētājus”, tai skaitā arī augstskolas un zinātniskās pētniecības iestādes, kas Latvijā darbojas šajā nozarē, lai veicinātu valsts konkurētspēju. ...

žurnāls / Īsziņas

ES Pamattiesību aģentūra aicina jauniešus pieteikties konsultatīvajai grupai

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Sākot ar 2025. gadu, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) mērķis ir pastiprināt jauniešu balsis visā Eiropā, tāpēc ir nolemts izveidot Jaunatnes konsultatīvo grupu (Pilot Youth Advisory Panel). Septiņi jaunieši no dažādām valstīm nodrošinās, ka FRA plānošanā, darbā un citās darbībās tiek atspoguļota jaunatnes perspektīva. Jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem (dzimuši no 1999. līdz 2006. gadam, ES vai kandidātvalstu ...

žurnāls / Īsziņas

Veicinās mediācijas pieejamību, īpaši ģimenes strīdu risināšanā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Tieslietu ministrija un Tiesu administrācija Eiropas Sociālā fonda Plus atbalstītā projekta “Pieeja tiesiskumam” ietvaros integrēs mediāciju valsts nodrošinātās bezmaksas juridiskās palīdzības sistēmā. Projekta mērķis ir veicināt mediācijas pieejamību sabiedrībā un to izmantot kā efektīvu rīku strīdu risināšanas gadījumos, nodrošinot valsts sniegto juridisko palīdzību. Mediācija ir cieņpilns strīdu risināšanas veids, īpaši ...

žurnāls / Īsziņas

Pērn pieaugusi slodze tiesu sistēmā

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Tieslietu padome 2025. gada 24. janvāra sēdē izskatīja pagājušā gada tiesu darbības rādītājus, kuri liecina par slodzes pieaugumu tiesu sistēmā un nepieciešamību pēc resursu optimizācijas. 2024. gadā visās Latvijas tiesās izskatīšanai saņemtas 48 999 tiesvedības lietas, kas ir par 12 % vairāk nekā 2023. gadā saņemto lietu skaits – 43 608. Savukārt pērn izskatītas 43 950 tiesvedības lietas, kas nozīmē, ka tiesu sistēma darbojusies ...

žurnāls / Īsziņas

4. Februāris 2025 /NR. 5 (1375)

Februārī aprit 30 gadi, kopš Latvija iestājās Eiropas Padomē – galvenajā Eiropas cilvēktiesību organizācijā. Atzīmējot šo gadadienu un reizē atklājot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 75. jubilejas gadu, 14. februārī Rīgas Juridiskajā augstskolā notiks Cilvēktiesību konference. ● ● ● 28. janvārī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Nacionālās drošības likumā, likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Sodu izpilde

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

saturs abonēt

e-žurnāls