Tiesību nozaru katalogs: Civiltiesības un process – Jurista Vārds

Atlasītas 3 tiesību nozares

Dace Šulmane, Marko Novaks, Tomāšs Gabrišs, Mindaugs Verbicks, Gābriels Tavitss

žurnāls / Citu pieredze

Pastkartes no Eiropas

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Piederība romāņu-ģermāņu tiesību saimei ļauj prezumēt, ka Eiropas valstu universitāšu juridiskajās fakultātēs nepastāv krasi atšķirīgi vai diametrāli pretēji zinātiskie viedokļi par tiesību teorijas un metodes pamatiem. Vienotā tiesību telpa Eiropā, kā arī plaši attīstītā domapmaiņa un sadarbība zinātnisko konferenču, publikāciju formātā sekmē nacionālo tiesību sistēmu harmonisku pielāgošanos un attīstību, neatpaliekot un nestagnējot tikai vienas valsts un vienas valodas šaurās ģeogrāfiskās robežās. Šajā mazajā apskatā tiek piedāvāta iespēja no pirmavotiem uzzināt, kā tiek vērtēta tiesību teorijas zinātniskā attīstība, kā arī mācīšanas modeļi vairākās Eiropas augstākās izglītības iestādēs. ...

Andrejs Stupins-Jēgers, Baiba Bakmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Satversmes tiesas artava Latvijas tiesību teorijas un juridiskās metodes druvā

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Modernas demokrātiskas tiesiskas valsts pārvaldīšanas galvenais rīks ir tiesības, un tieši tiesu loma, šīs tiesības piemērojot, mūsdienās ir īpaši nozīmīga, īstenojot valsts un sabiedrības attīstības virzienu. Vienlaikus dažādu tiesu kompetences atšķiras, kas ļauj katrai no tām pēc iespējas efektīvāk nodrošināt atšķirīga rakstura tiesisko strīdu taisnīgāku atrisināšanu. Konstitucionālo kontroli Latvijā īsteno Satversmes tiesa, ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridisko metožu nozīme kukuļa pieprasīšanas un piedāvāšanas satura noskaidrošanā

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Krimināllikuma (turpmāk – KL) normas ir iztulkojamas, izmantojot tradicionālās interpretācijas metodes – gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko. Vienlaikus, piemērojot šīs normas, aizliegta ir analoģija par sliktu personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību (skat. KL 1. panta ceturto daļu). Latvijas krimināltiesībās juridiskajām metodēm kopumā pievērsta maza uzmanība.1 Tas atspoguļojas arī KL komentāros, jo tajos ...

Laila Medina, Žaneta Mikosa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eiropas Savienības tiesību avotu attīstība – kad prakse veido jaunus tiesību avotus

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Eiropas Savienība (turpmāk – ES vai Savienība) kā pārnacionāla, autonoma organizācija balstās uz savu lielā mērā unikālu tiesību sistēmu ar tai raksturīgiem tiesību avotiem, tiesību principiem un to ietekmi uz ES dalībvalstu tiesību sistēmu ar tostarp tieši iedarbīgām tiesību normām un tieši piemērojamiem tiesību aktiem.1 ES līgumi2 kā primārie ES tiesību avoti ar konstitucionāla ranga iezīmēm paredz noteikta veida ES pārvaldības sistēmu, arī likumdošanas un izpildvaras institūcijas, kuras ir kompetentas pieņemt dažādu veidu aktus.3 Par ES tiesību avotiem, to dalījumu un institucionālo kompetenci vispārīgi detalizētu atspoguļojumu var atrast citur,4 tādēļ šī raksta mērķiem tikai īsi ieskicēsim ES tiesību avotu dalījumu un galvenos tiesību aktu veidus, pievēršot uzmanību tam, ka daļa izriet no ES līgumiem, bet daļa izkristalizējas ES institūciju praksē, kuru juridiskās dabas vērtējums rodams Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrā. Šī raksta mērķis ir atspoguļot jauna tiesību avota attīstības fenomenu, izvērst diskusiju par to vietu kopējā ES tiesību sistēmā un juridiskām konsekvencēm, kas rodas, nosakot, ka tādi akti kā "saskaņotie standarti" ir atzīstami par ES tiesību sistēmas sastāvdaļu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesību palīgavoti

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Transformējoties tiesību sistēmai un tiesību izpratnei, Latvijā ir attīstījusies arī tiesību avotu struktūras doktrīna. Tiesību avotus iedala divās pamatgrupās. Pirmā – patstāvīgie tiesību avoti (pamata – normatīvie tiesību akti un papildu – vispārējie tiesību principi, paražu tiesības, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas sniegtās atziņas kā vispārsaistošās legālās tiesību normu interpretācijas ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par spēka laikā prezumpcijām tiesību normu intertemporālajā piemērošanā

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Tiesību normu laika aspekti jeb tiesību normu intertemporālā piemērošana ir viens no tiesību teorijas un juridiskās metodes sarežģītākajiem jautājumiem. Sarežģīts minētais jautājums ir nevis tādēļ, ka piemērojamās juridiskās metodes būtu īpaši sarežģītas, bet gan tādēļ, ka risināmās dzīves situācijas ir tik savstarpēji atšķirīgas un nekategorizējamas, ka joprojām tiesību zinātnē nav noformulēti pietiekami konkretizēti instrumenti likumdevēja nepaustās gribas aizstāšanai. Lai veicinātu izpratni par tiesību un laika mijiedarbību, šajā rakstā, balstoties uz pēdējā laika tiesu prakses aktualitātēm, tiks aplūkota prezumpcijas par tiesību normu iedarbības laika noteikšanu, kā arī piedāvāti risinājumi kvalitatīvākai tiesību laika jautājumu noregulēšanai. ...

Aigars Strupišs

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lietas iztiesāšanas metode

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Pirms 140 gadiem angļu filozofs un jurists sers Frānsiss Bēkons rakstīja: "Tiesnesim procesā ir četras lomas: virzīt pierādījumus, moderēt runu garumu, atkārtošanos un nepiedienības, kopsavilkt, atlasīt un izvērtēt teiktā materiālo būtību un taisīt spriedumu vai lēmumu. Viss, kas ir virs šā, ir par daudz (too much)."1 Kopš tā laika nekas būtisks tiesnešu uzdevumos nav mainījies. Procesa vadīšana, pierādījumu pārbaude, ...

žurnāls / Viedoklis

Kontinentālās Eiropas un angloamerikāņu tiesību saimju atšķirīgā ietekme uz ekonomikas attīstību

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Šajā rakstā tiek aplūkotas galvenās atšķirības, kas pastāv starp kontinentālo Eiropas tiesību un angloamerikāņu tiesību saimēm un kas, autora ieskatā, ietekmē uzņēmējdarbību un ekonomikas attīstību. Tiesību sistēmas loma tautsaimniecības attīstībā ir jo īpaši aktuāla šobrīd, kad Latvijas ekonomikas izaugsme ir prognozējama vāja, ar augstu budžeta deficītu virs 3 % no iekšzemes kopprodukta un "redzējums par izaugsmes iespējām kļuvis pesimistiskāks".1 Tādēļ juristiem un tiesību nozarei ir kritiski jāvērtē, kāda ir Latvijā pastāvošās tiesību saimes ietekme uz ekonomikas izaugsmi. ...

žurnāls / Viedoklis

Par Latvijas tiesību sistēmas ilgtspējas mērķiem

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Jo vairāk kādā zemē aizliegumu, Jo dziļāk tauta nabadzībā grimst. Kur vairāk likumu un rīkojumu, Tur zagļi nežēlīgāk laupa tautu. (Laodzi "Daodedzin") Nebūs pārspīlēti apgalvot, ka Latvijā vairs nav neviena ekonomiski aktīva cilvēka – vai tas būtu uzņēmējs vai students, vai ārsts, vai skolotājs, vai ierēdnis –, kas tādā vai citādā veidā nebūtu saskāries ar bēdīgi slaveno Latvijas birokrātisko domāšanu. Birokrātiskā domāšana un sīkmanīgā piekasīšanās Latvijā sasniegusi tādus mērogus, kas ne vien noved pie acīmredzami netaisnīgiem risinājumiem individuālos gadījumos un kavē valsts attīstību, bet arī liedz saprātīgā veidā sasniegt jebkādu lielāku mērķi un atrisināt jebkādu netipiskāku jautājumu. Pārmērīgā birokrātija slēpjas aiz normatīvo aktu "aizsega", pārmērīga birokrātija tiek pamatota ar to, "ka tādi ir mūsu likumi un tā liek darīt likums". Tātad arī pretlīdzekļi šai pārmērīgajai birokrātijai ir jāmeklē vienīgajā izteiksmes formā, ko birokrātija saprot, – likumu valodā. Pretlīdzeklis pārmērīgai juridiskajai birokratizācijai ir ilgtspējīga tiesību sistēma. ...

Jānis Pleps, Dita Plepa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Juridisko metožu mācības nozīme Latvijas tiesiskajā sistēmā

12. Novembris 2024 /NR. 46/47 (1364/1365)

Demokrātiskas tiesiskas valsts esību un iedzīvotāju uzticēšanos kā valstij, tā tās tiesiskajai sistēmai lielā mērā sekmē tiesību normu piemērotāju darbs.1 Tiesību normu piemērotājs (ierēdnis, tiesnesis, valsts vai pašvaldības darbinieks u.c.) iedzīvotājam ir tuvākais starpnieks starp viņa individuālo problēmu un tiesisko sistēmu, kas paredz šīs problēmas risinājumu. Tiesību normas bez to piemērošanas paliek uz papīra, proti, ...

1

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

12. Novembris 2024

Nr 46/47 (1364/1365)

saturs abonēt

e-žurnāls