Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Īsziņas

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Iztiesājot krimināllietas par slepkavībām pastiprinošos apstākļos un sevišķi pastiprinošos apstākļos, tiesas veic rūpīgāku nozieguma objektīvo un subjektīvo pazīmju analīzi, tiesu nolēmumos sniegta pilnīgāka soda kvalifikācijas motivācija, izmantojot gan teorijas atziņas, gan tiesu prakses nostādnes, secināts Augstākās tiesas pētījumā par tiesu praksi krimināllietās par slepkavībām, par kurām atbildība paredzēta Krimināllikuma 116.–118. pantā. ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno paplašināt notāru funkcijas

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Ministru kabinets 13. jūlijā pieņēma vairākus grozījumus dažādos likumos, lai atslogotu tiesas no tām neraksturīgajiem pienākumiem, tostarp arī laulību bezstrīdus šķiršanas funkcijām, informēja Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta pārstāvis Reinis Briģis. Grozījumi tiks veikti Civillikumā, Civilprocesa likumā, Notariāta likumā, Civilstāvokļa aktu likumā, Komerclikumā un citos likumos. Plānots noteikt, ka Latvijā laulību šķirs ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 12.–18.jūlijs

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par dienesta dzīvokļa tiesisko statusu un sekām, kādas šis statuss rada

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Ja ir aizskartas valsts tiesības uz īpašumu, valstij kā visas sabiedrības interešu pārstāvei saskaņā ar Civilprocesa likuma 1. panta noteikumiem ir tiesības uz aizskarto tiesību un interešu aizsardzību tiesā. Šādā situācijā, pamatojoties uz Prokuratūras likuma 17. pantu un Civilprocesa likuma 90. panta otrās daļas 3. punktu, prasību tiesā var celt arī prokuratūra. Tiesiskā paļāvība bauda aizsardzību tikai tad, ja persona, izmantojot savas tiesības un sadarbojoties ar iestādi, ir rīkojusies labā ticībā. Izīrējot dienesta dzīvokli, nav piemērojami likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteikumi. ...

Ligita Pēlmane

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Vecāku varas institūta transformācija vecāku aizgādības tiesībās

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Atjaunojot Latvijas Civillikuma ģimenes tiesību daļu,1 likumdevēja mērķis bija pēc iespējas saglabāt šā likuma 1937. gada redakciju un tajā pašā laikā mainīt vecāku varas saturu atbilstoši sabiedrībā notikušajām pārmaiņām.2 Rezultātā, atjaunojot 1937. gada Civillikumu (turpmāk tekstā – CL),3 vecāku varas saturs, kas vēsturiski ir piederīgs ģermāņu tiesību izpratnei, tika sajaukts ar konceptuāli atšķirīgām padomju ģimenes tiesību nostādnēm, kas turpmāk radīja pretrunas vecāku varas realizācijā. Vēl vairāk šīs pretrunas padziļināja 2002. gada grozījumi CL,4 ar kuriem vecāku varas institūts tika transformēts vecāku aizgādības tiesībās. Lai izprastu šo pretrunu cēloņus, autore rakstā sniegs īsu ieskatu par atšķirībām vecāku tiesību5 regulējumā ģermāņu tiesību saimē un padomju ģimenes tiesībās, kas ļauj dziļāk analizēt bijušās un esošās pretrunas CL vecāku varas un vecāku aizgādības tiesību regulējumā. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Elektroniskais dokuments

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Informācijas tehnoloģiju straujas attīstītības un informācijas apjoma palielināšanās laikmetā ikviens ir saistīts ar elektroniskajiem dokumentiem, kas nodrošina jaunas informācijas izmantošanas iespējas. Zinātniski tehniski atklājumi rada jaunas tendences informācijas dokumentēšanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas datu apstrādē. Elektronisko dokumentu izmantošanas nepieciešamība un to verifikācija pieprasīja noteiktu normatīvo aktu bāzes izstrādi, un 1999. gada 13. decembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (turpmāk tekstā – Direktīva), kas noteica, ka drošs elektroniskais paraksts atzīts par nozīmīgu līdzekli informācijas sabiedrības un pakalpojumu attīstībā.1 ...

Zane Pumpure-Prāmniece

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Kā labojamas kļūdas ārējos normatīvajos aktos

2

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Līdzās ārējiem normatīvajiem aktiem un to grozījumiem oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tiek publicēti arī precizējumi (ar nosaukumu – "Precizējot iepriekš publicēto"). Precizējums pēc savas būtības ir redakcionāls vai tehnisks labojums normatīvajā aktā pēc tā publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tas parāda, ka publicētu un pat spēkā stājušos normatīvo aktu ir iespējams ne tikai grozīt, pieņemot attiecīgu grozījumu, bet arī labot, oficiālajā laikrakstā publicējot precizējumu. Parasti ar precizējumiem tiek labotas normatīvā akta sagatavotāja pārrakstīšanās (burtu un ciparu) kļūdas,1 neskaidri grozījumu formulējumi,2 neievietoti datumi3 vai amatpersonu paraksti. ...

Lelde Krastiņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Termiņš pieteikumu par publisko tiesību līgumiem iesniegšanai

14

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

2008. gada 17. janvārī individuālais komersants "NJ" iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu, apstrīdot publisko tiesību līguma izpildes pareizību. Pieteikumā komersants norādīja, ka pašvaldība J nav izpildījusi pasažieru pārvadājuma līguma saistību kompensēt pārvadātājam IK "NJ" zaudējumus. Administratīvā rajona tiesa, bet pēc tam arī Administratīvā apgabaltiesa atteicās pieņemt pieteikumu, norādot, ka starp IK "NJ" un pašvaldību J noslēgtais līgums ir civiltiesisks darījums un strīdi saistībā ar minēto līgumu ir izskatāmi vispārējās jurisdikcijas tiesā. Tomēr Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments, izskatot IK "NJ" blakus sūdzību, konstatēja, ka līgums ir publisko tiesību līgums un lieta ir izskatāma administratīvā procesa kārtībā. ...

Gatis Litvins

žurnāls / Informācija

Jaunais ģenerālprokurors – Ēriks Kalnmeiers

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Ilgi apspriestais stāsts par ģenerālprokurora ievēlēšanu ir beidzies. Šā gada 12. jūlijā Saeima ārkārtas sēdē ar balsu vairākumu par ģenerālprokuroru uz pieciem gadiem apstiprināja Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča izvēlēto kandidātu – Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokuroru Ēriku Kalnmeieru. ...

Mārtiņš Mits

žurnāls / Nedēļas jurists

Mārtiņš Mits

1

20. Jūlijs 2010 /NR. 29 (624)

Gatis Litvins

žurnāls / Redaktora sleja

Sekojot astoņkāja Paula pēdās

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Pēdējā laikā arvien vairāk visi publiski pareģo nākotnes notikumus. To dara visi dzīvnieku pasaules pārstāvji: gan dzīvnieki, gan cilvēki. Līdz ar to dzīvnieku un cilvēku vieno ne tikai bioloģiskā izcelsme, bet arī spēja prognozēt. Pasaules slavu ieguvis astoņkājis Pauls, kas līdz šim ārkārtīgi veiksmīgi prognozē notikumus futbolā. Stāvot uz trīs gadu darba sliekšņa, arī Valsts prezidents nevis atskatās uz līdz šim notikušo, bet prognozē nākamo ...

žurnāls / Īsziņas

Plāno regulēt brīvprātīgo darbu

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Valsts sekretāru sanāksmē 8. jūlijā izsludināja grozījumus Civillikumā, ar kuriem plāno pilnveidot brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Eiropas Parlaments 2008. gada 22. aprīlī pieņēma rezolūciju par brīvprātīgā darba nozīmi, ar kuru noteica, ka brīvprātīgo kustībai un brīvprātīgo darbam nav jāaizstāj algotais ...

žurnāls / Īsziņas

Notāre atklāj krāpšanas mēģinājumu

1

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Zvērinātas notāres Laumas Šneideres birojā tika atklāta viltota pilnvara, ar kuras palīdzību krāpnieki bija vēlējušies nelikumīgi piekļūt ievērojamiem naudas līdzekļiem ārvalstu bankā, 7. jūlijā informēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča. Krāpnieki L. Šneideres notāru birojā ieradušies ar pilnvaru, kas it kā sastādīta un apliecināta pie Maskavas notāra. Latvijas notārei uz iesniegtās pilnvaras pamata būtu bijis ...

žurnāls / Īsziņas

Koncepcija par notiesāto nodarbinātību

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ministru kabinets 6. jūlijā pieņēma ar brīvības atņemšanu notiesāto personu nodarbinātības koncepciju, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Koncepcijas mērķis ir risināt notiesāto nodarbinātības problēmas, radot modernu normatīvo regulējumu, kura ietvaros ir iespējams organizēt tādu notiesāto nodarbināšanu, kas veicina personas veiksmīgu integrēšanos ...

žurnāls / Īsziņas

Izsludināts konkurss uz tiesneša amatiem

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī 6. jūlijā publicēts paziņojums par konkursu uz tieneša amatiem ES Civildienesta tiesā. Tā kā 2011. gada 30. septembrī beigsies pilnvaru laiks trīs ES Civildienesta tiesas tiesnešiem, tiek izsludināts konkurss, lai ieceltu trīs tiesnešus laikposmam no 2011. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. septembrim. ES Civildienesta tiesas kompetencē ir pirmajā instancē izskatīt domstarpības starp ES un tās darbiniekiem ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 5.–11.jūlijs

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Juridiskā literatūra

Rokasgrāmata prokuroriem kriminālprocesā

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Tiesu namu aģentūra turpina rokasgrāmatu sēriju kriminālprocesā. Pirmā bija adresēta tiesnešiem, savukārt šoreiz laista klajā rokasgrāmata prokuroriem (Rokasgrāmata prokuroriem kriminālprocesā. G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2010, 262 lpp.). Grāmatas autori ir pieredzes bagāti prokurori, kuru darbs bijis saistīts gan ar izmeklētāja, gan arī ar vadītāja pienākumiem. Rokasgrāmatu sagatavojuši Arvīds Kalniņš, Ēriks Kalnmeiers, Guntis Kanaviņš, Sandra Kerno, Jānis Maizītis un Ēriks Zvejnieks. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesas kompetenci ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā tiesas uzdevums ir noskaidrot, vai ārvalsts šķīrējtiesa nav pārkāpusi savas kompetences ietvarus un vai ir ievērotas pušu procesuālās garantijas, kas saistītas ar lietas iztiesāšanu mutiskā tiesas sēdē. Strīdu par šķīrējtiesas līguma pastāvēšanu starp pusēm izskata šķīrējtiesas procesa laikā, tādējādi vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanas procesā lietas dalībnieks nevar celt iebildumus, ka viņš nav bijis šķīrējtiesas līguma dalībnieks (Eiropas konvencijas par starptautisko komercšķīrējtiesu 5. panta 1. punkts). ...

žurnāls / Tiesību prakse

Informācijas izsniegšana no lietas materiāliem

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Ja atklātā procesā izskatītā lietā ir stājies spēkā tiesas galīgais nolēmums, šādas lietas materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija. Personas lūgums izsniegt ierobežotas pieejamības informāciju iestādei jāvērtē atbilstoši Informācijas atklātības likuma noteikumiem. Tiesa, izsniedzot (vai atsakot izsniegt) informāciju saskaņā ar Informācijas atklātības likuma normām, rīkojas kā iestāde Administratīvā procesa likuma izpratnē, un tās rīcība un lēmumi ir kontrolējami administratīvā procesa kārtībā. Ja iestāde (tiesa) nesniedz prasīto informāciju, norādot, ka, lai informāciju saņemtu, ir jāizpilda nosacījums – jāsamaksā informācijas izsniegšanas izdevumi, tas vērtējams kā administratīvais akts ar nosacījumu (atteikums izsniegt informāciju, ja netiek izpildīts nosacījums). Ja tiesas lietvedībā esošā lietā vēl nav stājies spēkā galīgais nolēmums, šādas lietas materiāli ir pieejami tikai tām personām, kurām šādas tiesības paredzētas procesuālajos likumos. Tiesnesis, izlemjot lūgumu par informācijas izsniegšanu no šādas lietas materiāliem, rīkojas tiesas spriešanas funkcijas ietvaros. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Tiesneša Kaspara Baloža atsevišķās domas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Satversmes tiesas likuma 30. panta sestā daļa paredz, ka Satversmes tiesas tiesnesis, kurš balsojis pret tiesas spriedumā izteiktu viedokli, spriedumam rakstveidā pievieno savas atsevišķās domas. Tā kā bieži šajās atsevišķajās domās tiek izteiktas novatoriskas idejas un vērā ņemamas iebildes pret Satversmes tiesas spriedumu, žurnāls “Jurista Vārds” turpina iesākto praksi informēt lasītājus par jaunākajām Satversmes tiesas tiesnešu atsevišķajām domām. ...

Sandra Kukule

žurnāls / Nedēļas jurists

Sandra Sondore-Kukule

4

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Lāsma Liepiņa

žurnāls / Diskusija

Necilvēcības vidū meklēt taisnību

2

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Lasītājiem pieejama zvērināta advokāta Andra Grūtupa grāmata “Maniaks”. Neesmu liela A. Grūtupa grāmatu lasītāja, taču kā juriste, kas pētījusi noziedzīgus nodarījumus pret personas dzimumneaizskaramību, grāmatu izlasīju. Lasāmviela manī mudināja pretrunīgas izjūtas. Kā jaunai juristei man bija interesanti uzzināt pieredzes bagāta jurista redzējumu par savulaik Latvijā ļoti skaļu krimināllietu pret seksuālu noziegumu īstenotāju. Taču, lasot grāmatu, biedējošs šķita aukstums, ar kādu autors savā grāmatā šāda veida noziedzīgus nodarījumus detalizēti apraksta. Apgāds “Adria” 2005. gadā izdeva anonīmas autores grāmatu “Sieviete Berlīnē”. Tās pamatā ir autores pārdzīvotais un dienasgrāmatā fiksētais laika posmā no 1945. gada 20. aprīļa līdz 22. jūnijam, kad Vācijas galvaspilsētu ieņēma sarkanā armija. Grāmatā ir aprakstītas šausmas, ko Berlīnes sievietēm nodarīja sarkanās armijas karavīri. Kā minēts pēcvārdā, tā tapusi patiesu briesmu naktīs un dienās, taču ne kā literatūra, bet gan kā psiholoģiska pašpalīdzība. ...

Kristaps Tomsons

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Eitanāzijas institūta normatīvais regulējums pasaulē

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Eitanāzija nereti ir pēdējā izeja cilvēkiem, kuriem dzīve ir kļuvusi par fiziskām mokām. Eitanāzijas institūts ir izsaucis asu un neviennozīmīgu cilvēku reakciju, jo šo tiesību institūtu var aplūkot no dažādiem viedokļiem – morāles, ētikas, reliģiskā, juridiskā u. tml. Raksta mērķis ir eitanāzijas institūta juridiska analīze, atklājot eitanāzijas institūta normatīvo regulējumu pasaulē. Lai veiksmīgāk parādītu Eiropas valstu izpratni un spriestu par eitanāzijas iespējamā regulējuma piemērošanu Latvijā, analīze paplašināta ar kontinentālās Eiropas tiesību loka valstīm. Eitanāzijas institūta regulējums apskatīts, sadalot valstis divās grupās atbilstoši to piederībai pie tiesību sistēmām – tā objektīvāk var salīdzināt šo valstu pieņemtos vai jau atceltos eitanāzijas institūtu regulējošos normatīvos aktus un to iespējamo savstarpējo mijiedarbību tiesību tālākveidošanā. ...

Jānis Rušenieks

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Civilprocesa likuma 41. un 44. panta problemātika

3

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Uzmanību virsrakstā minētajiem pantiem pievērsīšu saistībā ar intelektuālo īpašumu. Vēlos atgādināt, ko tad paredz likuma 41. pants (Tiesas izdevumu atlīdzināšana): “Pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam – proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.”1 ...

Jānis Lapsa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Šķīrējtiesas process: aktualitātes un nepieciešamās izmaiņas

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Jau vairākus gadus tiek runāts par iespējamo šķīrējtiesu regulējuma modernizāciju un reformu. Diskusijas notiek par šķīrējtiesu darbības efektivitāti, taisnīgas tiesas spriešanu šķīrējtiesas procesā un personu tiesību aizsardzību. Bieži vien tās nemaz nevar nosaukt par diskusijām, jo katra no pusēm paliek pie sava viedokļa, nemaz nemēģinot viena otrā ieklausīties. Rakstā tiks atspoguļota normatīvo aktu virzība šķīrējtiesu darbības uzlabošanai, apskatītas aktuālās problēmas, sniegts skatījums uz šo problēmu risinājumiem un piedāvājumi normatīvo aktu grozījumiem. ...

Andris Grūtups

žurnāls / Intervija

Nedomāju, ka sabiedrībai vajadzētu vairīties un slēpties no šādu tematu apspriešanas

36

13. Jūlijs 2010 /NR. 28 (623)

Šīs vasaras sākumā klajā nāca zvērināta advokāta un Rakstnieku savienības biedra Andra Grūtupa sestais literārais darbs “Maniaks” (“Atēna”, 2010, 287 lpp.). (A. Grūtups ir vēl arī piecu juridiskās literatūras darbu autors vai līdzautors.) “Maniaka” galvenais varonis ir Staņislavs Rogaļovs, kuru par apsūdzībām seksuālos noziegumos un slepkavībās, kas tika pastrādātas 20. gadsimta septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados, notiesāja uz nāvi. Pats autors grāmatas priekšvārdā šo lietu vērtē kā vienu no skandalozākajām visā Latvijas tiesu procesu vēsturē. Arī liela daļa Latvijas iedzīvotāju vēl atceras laiku, kad S. Rogaļovs izdarīja savus noziegumus, kā arī satraukumu un šausmas, ko tie raisīja. Notikumi bija tik baisi, ka runas par tiem strauji izplatījās pat padomju cenzūras un slepenības apstākļos. Naidu pret noziedznieku papildināja dusmas uz “režīmu”, kad izrādījās, ka par vienu no S. Rogaļova noziegumiem jau iepriekš notiesāti nevainīgi apsūdzēti puiši, kuru atzīšanos padomju milicija bija panākusi ar inkvizīcijas metodēm. Iespējams, aizgājušo gadu ažiotāža arī ir viens no iemesliem, kādēļ jau kopš iznākšanas brīža A. Grūtupa “Maniaks” stabili turas visvairāk pārdoto grāmatu sarakstos. Tomēr šī darba vērtējumi krasi atšķiras, tajā skaitā juristu vidū. Daļa grāmatu uzskata par lielisku padomju laika represīvo iestāžu darba un sabiedrības ikdienas dokumentējumu, turklāt laikabiedros lielu interesi raisa joprojām mūsu vidū esošo un autoram personiski pazīstamo padomju milicijas, prokuratūras, LPSR Iekšlietu ministrijas darbinieku portretējumi. Otra lasītāju grupa savukārt ir neizpratnē par autora izvēli saukt īstajos vārdos S. Rogaļova upurus un detalizēti aprakstīt viņa izdarītos seksuālos noziegumus, turklāt publicēt arī cietušo sieviešu fotogrāfijas. Kritiķi uzskata, ka A. Grūtups tādējādi aizskāris S. Rogaļova upuru cieņu un godu. Lai noskaidrotu autora ieceres un pozīciju, “Jurista Vārds” lūdza interviju A. Grūtupam. Vienlaikus šajā numurā publicējam arī juristes Lāsmas Liepiņas viedokli par grāmatu “Maniaks”. ...

žurnāls / Redaktora sleja

Aktīvais prezidentālisms

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Valsts prezidents pēc Saeimas pavasara sesijas beigām parūpējies par iemeslu pietiekami dzīvām diskusijām sabiedrībā – trīs no Saeimas pieņemtajiem likumiem tikuši nosūtīti otrreizējai caurlūkošanai. Valsts prezidents lūdzis Saeimu vēlreiz izdiskutēt vairākus šajos likumos ietvertos konceptuālos risinājumus. Kopumā Valsts prezidenta amatā pavadītajos trijos gados Valdis Zatlers lūdzis Saeimu atkārtoti caurlūkot jau divpadsmit pieņemtos likumus. ...

žurnāls / Īsziņas

Uzrāda apsūdzības par spiegošanu

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Amerikas Savienotajās Valstīs arestēti desmit cilvēki, kuri tiek turēti aizdomās par gadiem ilgu spiegošanu Krievijas izlūkdienestu labā, 29. jūnijā informēja LETA/AFP/BBC/RIA-NOVOSTI. Vēl viens aizdomās turamais joprojām ir meklēšanā. Iespējamie spiegi aizturēti vairākos ASV ziemeļaustrumu štatos pēc gadiem ilgušās Tieslietu ministrijas, Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) un Ņujorkas tiesībsargājošo iestāžu izmeklēšanas. Kopumā 11 ...

žurnāls / Īsziņas

Līgums klasificētās informācijas aizsardzībai

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Valsts sekretāru sanāksmē 1. jūlijā tika izsludināts projekts Latvijas valdības līgumam ar Igaunijas valdību par klasificētās informācijas aizsardzību. Projekts izstrādāts Latvijas un Igaunijas ekspertu konsultāciju laikā, savukārt tas abpusēji akceptēts Igaunijas pārstāvju vizītes laikā Rīgā šā gada 18. maijā. Līgums noteiks klasificētās informācijas, ar kuru valstis ir apmainījušās, aizsardzības pasākumus, piemēram, pieejas kārtību klasificētai ...

žurnāls / Īsziņas

Kā piesaistīt finansējumu projektiem

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

2. jūlijā notika seminārs par finansējuma saņemšanas iespējām Latvijā projektu īstenošanai integrācijas fonda un Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros. Semināru rīkoja Tieslietu ministrija sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu, informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Seminārā tika sniegta informācija par Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda finansējuma ietvaros paveikto pēdējā ...

žurnāls / Īsziņas

Sveicam kolēģi, jauno juristi

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

2. jūlijā izlaidums bija žurnāla “Jurista Vārds” informācijas un elektroniskās versijas redaktorei Sannijai Matulei – viņa pabeidza Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes tiesību zinātņu bakalaura programmu. S. Matule redakcijā strādā kopš 2007. gada janvāra. Iepriekš paralēli komunikāciju zinātņu studijām Latvijas Universitātē darbojusies žurnālistikā, specializējoties iekšlietu un tieslietu jautājumos. Apzinoties, ka “Jurista Vārds” ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 28. jūnijs – 3. jūlijs

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

1

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Padomes sēdē 15. jūnijā par zvērinātu advokātu palīgiem, nosakot praktizēšanas vietu kopā ar patronu, uzņemtas personas, kuras padomes noteiktajā termiņā iesniegušas advokatūras prasībām atbilstošus dokumentus. Zvērinātu advokātu kolēģijā par palīgiem uzņemti: Aleksandrs Bogdanovs (patrons Viktors Kasjanovs), Sabīne Diļevka (patrons Pēteris Dalderis), Iveta Elste (patrons Pēteris Krievs), Annija Meļko (patronese Guna Kaminska), Danute Tumase ...

žurnāls / Informācija

Izsludināti grozījumi ar tiesu sistēmu saistītos likumos

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Šogad dienas pirms un pēc Jāņiem ir nozīmīgas tiesu sistēmai. Grozījumi likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā ir izturējuši Valsts prezidenta kontroli. Atšķirībā no daudziem citiem pēdējā laika Saeimas pieņemtajiem likumiem Valsts prezidents attiecīgi 22. jūnijā un 30. jūnijā ir izsludinājis abu likumu grozījumus. Process kļuvis neatgriezenisks. No 1. augusta darbu sāks Tieslietu padome un Disciplinārtiesa. Tālāk sniegts ieskats jaunizveidotajās institūcijās un to darbību regulējušajos noteikumos. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par izņēmumu no vispārīgiem noteikumiem par tiesas izdevumiem

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Iesniedzot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, administrators atbrīvojams no valsts nodevas samaksas visās tiesvedībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas interesēs (Civilprocesa likuma 43. panta 10. punkts). Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja senatore A. Vītola, senators Z. Gencs, senatore S. Lodziņa, piedaloties Ģenerālprokuratūras prokuroram ...

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Pirmā juridiskās zinātnes doktorantu konference

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes un Latvijas juridiskās zinātnes hronikā atzīmējams nozīmīgs ieraksts – 2010. gada 11. jūnijā LU Juridiskajā fakultātē notika Latvijā pirmā Juridiskās zinātnes doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu konference, kuru rīkoja LU Juridiskā fakultāte. Šis Latvijas juridiskajā zinātnē pirmreizējais notikums deva iespēju dzirdēt vairāk nekā 50 referātu, kuros LU Juridiskās zinātnes doktora studiju programmas ...

žurnāls / Notikums

Latvijas Juristu biedrība sveic baltkrievu kolēģus jubilejā

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs informēja “Jurista Vārdu” par savu vizīti Baltkrievijā, kur 23. jūnijā ar svinīgu sanāksmi Minskā tika atzīmēta Baltkrievijas Juristu savienības (turpmāk tekstā – BJS) 20 gadu jubileja. Šī savienība dibināta 1990. gada 7. jūnijā – tobrīd kā Baltkrievijas PSR Juristu savienība, kas 1997. gadā pārtapa par sabiedrisku organizāciju “Baltkrievijas Republikāniskā juristu savienība”. Šobrīd organizācija ...

žurnāls / Notikums

Pārmaiņas Satversmes tiesā

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Pēc sprieduma pasludināšanas tiesnešu algu lietā Satversmes tiesas tiesneša pilnvaras beidzās Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam Jurim Jelāginam. Viņš Satversmes tiesas tiesneša amatā bija pavadījis Satversmes tiesas likumā noteikto desmit gadu pilnvaru termiņu. Saeima jau iepriekš viņa vietā par Satversmes tiesas tiesnesi bija apstiprinājusi Vinetu Muižnieci. Uzņemoties Satversmes tiesas tiesneses pienākumu pildīšanu, V. Muižniece ...

Kristīne Strada-Rozenberga

žurnāls / Nedēļas jurists

Kristīne Strada-Rozenberga

2

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Juris Rudevskis

žurnāls / Tiesību politika

Par Dievu, cilvēku un cilvēktiesību metafizisko dabu

2

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Šīs sērijas iepriekšējā rakstā1 aplūkojām brīvības metafizisko pamatu. Tagad, trešajā un pēdējā rakstā, ir jāpievēršas otrajai cilvēka dabas īpatnībai – cilvēku savstarpējai vienlīdzībai. Ļoti labu un pilnīgu ieskatu šajā jautājumā no mūsu Satversmes 91. panta viedokļa sniedz pirms vairākiem gadiem publicētais Egila Levita raksts.2 E. Levits skaidri un pārliecinoši parāda, ka, par spīti normatīvajam un terminoloģiskajam sajukumam, dažādu valstu pamatlikumos un starptautiskos līgumos līdztiesība un diskriminācijas aizliegums ir tikai vienas kopīgas un vispārējas pamattiesības – tiesiskās vienlīdzības – aspekti.3 Tomēr šeit rodas vairākas papildu problēmas. ...

Aldis Gobzems

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Tiesiskās aizsardzības procesu problemātika

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Kopš 2008. gada 1. janvāra kā komersantu, tā arī fizisko personu maksātnespēju un uz maksātspējas atjaunošanu vērstās procedūras regulē Maksātnespējas likums.1 2009. gada 1. jūlijā tas papildināts ar VII1 nodaļu,2 kurā reglamentēts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Lai arī tiesiskais regulējums ir tapis tikai nesen, šobrīd Saeima lemj par jauna Maksātnespējas likuma pieņemšanu. Pēdējais, iespējams, saistāms ar to, ka, pēc likumdevēja domām, šobrīd spēkā esošās tiesību normas nepiedāvā optimālu risinājumu problēmām, kas saistītas ar komersantu maksātnespēju. ...

Viktorija Jarkina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Parādnieka pamatoti iebildumi kā viens no tiesiskās aizsardzības līdzekļiem

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Maksātnespējas procesa mērķis, kas ir formulēts Maksātnespējas likuma 1. pantā, ir veicināt maksātnespējas subjekta maksātspējas atjaunošanu un aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka ierobežotas maksātspējas vai maksātnespējas gadījumā. ...

Guna Paidere

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Sabiedrības līdzdalība valsts pārvaldē: Uzņēmumu reģistra pieredze

4

6. Jūlijs 2010 /NR. 27 (622)

Valsts pārvaldes iekārtas likuma mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi. Viens no līdzekļiem, kā sasniegt šo mērķi, ir iekļauts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. pantā, un tas ir sabiedrības pārstāvju līdzdalība valsts pārvaldē. Iestāde var izvēlēties dažādus veidus, kā savā darbībā iesaistīt sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus vai atsevišķas kompetentas personas, proti, iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus. Minētajā likumā uzsvērts arī tas, ka, nodrošinot sabiedrības līdzdalību savā darbībā, iestāde var izmantot arī citus normatīvajos aktos noteiktos sabiedrības iesaistīšanas veidus, kas nav minēti Valsts pārvaldes iekārtas likuma 48. pantā. Par sabiedrības pārstāvju iesaistīšanu iestādes darbībā un iesaistīšanās veidu lemj iestādes vadītājs, ja vien normatīvajos aktos nav noteikts citādi. ...

žurnāls / Redaktora sleja

"Kristīgais Jurista Vārds" pagānu svētku priekšvakarā