Jurista Vārda satura arhīvs

žurnāls / Īsziņas

Noteikti ierobežojumi ziedojumiem

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Saeima 2. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Grozījumi likumā paredz, ka ziedojumiem vai dāvinājumiem kapitālsabiedrības drīkstēs atvēlēt ne vairāk par 20 procentiem no iepriekšējā pārskata gada peļņas, informēja Saeimas preses dienests. Ierobežojums attieksies arī uz kapitālsabiedrību "meitassabiedrību" ziedojumiem. Lai saņemtu ...

žurnāls / Īsziņas

Modernizēs lietu tiesības

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Ministru kabinets 31. augustā pieņēma koncepciju Civillikuma lietu tiesību daļas modernizācijai, informēja Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu spēkā esošās Civillikuma lietu tiesību daļas normas un novērstu nepilnības spēkā esošajā lietu tiesību normatīvajā regulējumā. Tāpat koncepcija izstrādāta, lai izvērtētu iespēju Civillikumu papildināt ar jauniem tiesību institūtiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Rājiens zemesgrāmatu nodaļas tiesnesei

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Tiesnešu disciplinārkolēģija par darba pienākumu nepildīšanu piemērojusi disciplinārsodu – rājienu – Gulbenes zemesgrāmatu nodaļas tiesnesei Inesei Čakšai, liecina Augstākās tiesas interneta mājaslapā pieejamā informācija. Disciplinārlietu pret I. Čakšu ierosināja tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Lieģis. Izskatot ierosināto lietu, Tiesnešu disciplinārkolēģija atzina, ka Gulbenes zemesgrāmatu nodaļas tiesnese I. Čakša nav veikusi ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 30.augusts–5.septembris

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Galīgā soda noteikšana atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51. pantam

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Ja noziedzīgā nodarījuma izdarīšana inkriminēta personai, kura nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda, noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laika precīzai konstatēšanai ir būtiska nozīme, jo no tā ir atkarīgs lēmums par galīgā soda noteikšanu vai nenoteikšanu atbilstoši Krimināllikuma 61. un 51. panta nosacījumiem. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Francija Francijā kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir paredzēta divos normatīvajos aktos: Francijas kriminālkodeksā (turpmāk tekstā – Francijas KK) un Muitas kodeksā.1 Francijas KK2 nav vienas universālas normas, kurā ir paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā tas ir regulēts mūsu valsts Krimināllikumā, bet gan ietver normu kopumu – speciālās normas, kas paredz atbildību par ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļu loma šķīrējtiesas veselībā

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

"Šķīrējtiesas sirds ir tās procesuālajās tiesībās",1 jo, nesaņemot vajadzīgo, tā novārgs, novājinot visu organismu līdz ar sevi pašu. Šķīrējtiesas organismam ir vajadzīgas stipras procesuālās tiesības. Dažādu vainu novārdzināto atstājot bez "zālēm pret juridiskām kaitēm",2 nav cerību uz situācijas uzlabošanos. Respektējot, ka šķīrējtiesu nozare ir praktiķu tiesības, izklāsta sākumā ir praktiski apsvērumi, kāpēc bez šķīrējtiesu rīcībā esošiem adekvātiem pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem mazinās to priekšrocības. Tālāk tiks aplūkots nozīmīgākajos starptautiskajos šķīrējtiesas dokumentos iekļautais regulējums, bet raksta noslēgumā uzsvērta nepieciešamība pēc pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem, lai nepieļautu netaisnīgumu šķīrējtiesas procesā. ...

Irēna Kalniņa

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Darbinieku aizsardzība uzņēmuma pārejas gadījumā

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Latvija jau sešus gadus ir Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) dalībvalsts, un iekšējā tirgus darbība ietver uzņēmumu koncentrāciju, nacionālu un pārrobežu apvienošanos, pārņemšanu, kopuzņēmumus un uzņēmumu un uzņēmumu grupu transnacionalizāciju. Komercsabiedrības tiek reorganizētas, mainās uzņēmumu īpašnieki. Darbiniekiem kā lielākajai sabiedrības ekonomiski aktīvajai daļai ir nepieciešama taisnīga un saprotama aizsardzība. To apliecina arī galvenais tiesību avots attiecībā uz uzņēmuma pāreju – 2001. gada 12. marta ES Padomes Direktīva 2001/23 par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (turpmāk tekstā – Pārejas direktīva),1 kas ir viena no visbiežāk apstrīdētajām direktīvām2 ES. ES teritorijā telekomunikāciju un citu līdzīgu sektoru tirgus liberalizācija, kā arī ekonomikas tendence pārorientēties no lieliem uzņēmumiem uz vidējiem un maziem uzņēmumiem un citi līdzīgi faktori ir izraisījuši lavīnveida restrukturizāciju.3 Latvijā spilgts restrukturizācijas piemērs ir šā brīža publiskā sektora reforma un Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas slēgšana privātajā sektorā 2007. gadā. Uzņēmuma pārejas institūts pastiprina darba tiesību vēsturiski izveidojušos galveno mērķi – aizsargāt ekonomiski un personiski atkarīgos darbiniekus no darba devēja patvaļīgas rīcības uzņēmuma īpašnieka vai darba devēja maiņas gadījumā. Uzņēmuma pārejas būtība: līdz ar uzņēmuma aktīviem – materiālām un nemateriālām vērtībām – uzņēmuma ieguvējam pāriet sociālā atbildība par darbiniekiem. Šajā aspektā darbu var uzskatīt par darbinieka vērtību un pat īpašumu, kas ir aizsargājams. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Neslavas celšana plašsaziņas līdzeklī

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

Izlasot "Jurista Vārdā" (17.08.2010., Nr. 33) publicēto A. Judina rakstu "Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos", jāteic, ka konceptuāli piekrītu autora paustajām nostādnēm, tomēr pie atsevišķiem jautājumiem vēlētos pakavēties. Lai arī personas goda, cieņas un reputācijas tiesiskajai aizsardzībai Latvijā ir daudz problēmu (nepārdomātie grozījumi Krimināllikumā, kā rezultātā tika izslēgts gan KL 271. pants, gan KL 156. un 158. pants, vārda brīvības nepamatota absolutizēšana, neizpratne par civiltiesiskās un krimināltiesiskās jurisdikcijas aprisēm u. c.), šā raksta mērķis ir pievērsties diviem jautājumiem: pirmkārt, vai elektroniskie informācijas līdzekļi būtu atzīstami par masu saziņas jeb plašsaziņas līdzekļiem; un, otrkārt, vai plašsaziņas līdzekļa redaktors (galvenais redaktors) ir saucams pie kriminālatbildības (jāpiebilst: lai arī šobrīd juridiskajā telpā saistībā ar neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī aktualizējies tieši redaktora kriminālatbildības jautājums, ne mazāk aktuāls visu šo laiku ir bijis arī jautājums par žurnālista atbildību). ...

Māris Lejnieks

žurnāls / Nedēļas jurists

Māris Lejnieks

7. Septembris 2010 /NR. 36 (631)

žurnāls / Sludinājumi. Reklāma

Augstākās tiesas Senāta un tiesu palātu 15 gadu darbībai veltīta starptautiska konference

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

žurnāls / Redaktora sleja

Priekšvēlēšanu līgumu (ne)juridiskā daba

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Vilks apsola zaķim, ka turpmāk ēdīs tikai sēnes un ogas, pele kopā ar visu dzimtu apņemas labprātīgi kļūt par kaķa pusdienām, visi kopā apstiprina vienošanos, ka vasaras nebūs mokoši karstas, bet ziemā valdīs saprātīgs vēsums... Sapnis? Nē, priekšvēlēšanu laiks. Šoreiz jaunas vēsmas aģitācijas procesā ienesuši politisko partiju un nevalstisko organizāciju “līgumi” (memorandi, saprašanās protokoli u. tml.). Tie savā ziņā turpina uz 8. Saeimas ...

žurnāls / Īsziņas

Īrijā palielinās piespiedu prostitūcija

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Īrijā palielinās prostitūcijā piespiedu kārtā iesaistīto sieviešu skaits, atsaucoties uz laikrakstu "Irish Times", 24. augustā informēja LETA. Labdarības organizācija "Ruhama", kas sniedz palīdzību prostitūtām, pagājušajā gadā palīdzējusi 196 prostitūcijā iesaistītām sievietēm, kas ir par 22% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Trīs no sievietēm, kurām palīdzību sniegusi organizācija, bijušas Latvijas valstspiederīgās, turklāt ...

žurnāls / Īsziņas

Izbēgušais brīvprātīgi atgriežas cietumā

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Pirms nedēļas no Murru cietuma Igaunijā izbēga divdesmitgadīgs ieslodzītais Ruslans Villonens, taču pēc 24 stundām viņš brīvprātīgi atgriezās ieslodzījuma vietā, 24. augustā informēja LETA. Ieslodzītais tika turēts vidējas drošības pakāpes cietumā. Apsargs atklāja cietumnieka prombūtni svētdienas rītā pulksten 6.30, tūlīt nekavējoties tika sākta viņa meklēšana. Tomēr tās pašās dienas vakarā pulksten 22.30 R. Villonens, kurš izcieta sodu ...

žurnāls / Īsziņas

Nodrošinās personu datu aizsardzību

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Datu valsts inspekcija ir sākusi pārbaudi par kompānijas "Google Inc." pakalpojuma "StreetView" ieviešanas atbilstību fizisko personu datu aizsardzības prasībām, 24. augustā informēja Tieslietu ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Kompānija "Google Inc." 23. augustā informēja Datu valsts inspekciju par pakalpojuma "StreetView" ieviešanu Latvijā, kur plānots veikt panorāmas ...

žurnāls / Īsziņas

Konstitūcijas gadadienai veltīta konference

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris piedalījās zinātniski praktiskajā konferencē "Konstitūcija – valsts demokrātiskās attīstības pamats", kas 27. un 28. augustā notika Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, informēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska. Konference bija veltīta Kazahstānas konstitūcijas 15. gadadienai, kura tika pieņemta tautas nobalsošanā 1995. gada 30. augustā. Konferencē piedalījās ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 23.–29.augusts

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Apsūdzētā un cietušā paziņojums par izlīgumu

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 536. panta pirmo daļu cietušais un apsūdzētais līdz tiesas aiziešanai uz apspriežu istabu likumā paredzētajos gadījumos var paziņot par izlīgumu. Izlīguma īstenošana ir cietušā un apsūdzētā tiesības, nevis pienākums. Izlīgums ir vienošanās starp noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu, apsūdzēto un cietušo noziedzīgā nodarījumā, turklāt šī vienošanās ir labprātīga. Izlīguma īstenošanā tiesa iniciatīvu neizrāda, jo tādā gadījumā tiesa izteiktu viedokli par personas vainīgumu. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Amerikas Savienotās Valstis Pamatoti var uzskatīt, ka Amerikas Savienotās Valstis vienas no pirmajām saskārās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu masveida ietekmi uz valsts tautsaimniecību, turklāt tās arī pirmās apzinājās nepieciešamību normatīvo aktu līmenī izstrādāt adekvātus šķēršļus naudas "atmazgātājiem". Līdz ar to var pamatoti apgalvot, ka ASV ir ļoti liela pieredze noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanā un apkarošanā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Probācijas uzraudzība un dzimumnoziegumu recidīvs

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību jeb dzimumnoziegumi ir smagi likumpārkāpumi, kas rada lielu kaitējumu gan tiešajiem to upuriem, gan arī visai sabiedrībai kopumā. Dzimumnoziedzība ir atzīstama par aktuālu sabiedrības problēmu, tomēr tās risināšana netiek organizēta augstā profesionālā līmenī. Tradicionālā valsts reakcija uz dzimumnoziegumiem ir formāla un neefektīva, jo sabiedrība tiek pasargāta no dzimumnoziegumu recidīva tikai tik ilgi, kamēr pārkāpēja uzvedību stingri kontrolē, proti, pārkāpējs atrodas pirmstiesas apcietinājumā vai viņam tiek izpildīts brīvības atņemšanas sods. ...

žurnāls / Domu mantojums

Taisna tiesa Senajā Ēģiptē

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Taisnas tiesas ideja un tās realizācijas pamatprincipi ir mūžseni. Cilvēki vienmēr ir tiekušies pēc patiesības un taisnības. Patiesības un taisnības garantēšanai sabiedrībā ir izveidota tiesa. Tiesas neitralitāte, objektivitāte, koleģialitāte, patiesības noskaidrošana tiesas procesā ir principi, pēc kuriem strādājušas tiesas jau ilgi pirms tam, kad barbari sagrāva Romu un sāka veidoties Eiropas civilizācija. Raksts piedāvā ekskursu aptuveni 5000 gadu tālā pagātnē, lai aplūkotu, ka jau toreiz bija radīta sistēma, kuras uzdevums bija garantēt taisnu tiesu ikvienam pavalstniekam. Par godu jaunajam 2010./2011. studiju gadam raksta autore lasītājus iepazīstinās ar Senās Ēģiptes koncepciju par taisnu tiesu. Kāpēc tieši Ēģiptes? Daļa zinātnieku to uzskata par senāko civilizāciju, bet, kas ir daudz būtiskāk, Eiropas kultūra ir Ēģiptes civilizācijas pastarpināta mantiniece. Ēģiptes mantojums tika pārņemts gan no grieķu un romiešu kultūras (grieķu vēsturnieku darbos tieši Ēģiptes kultūra bija civilizācijas vēstures atskaites punkts), gan no ebreju kultūras reizē ar Veco derību. Mozus, pirms tapa par pravieti, bija piederīgs faraona galmam, kur izgāja apmācību, kāda piedienas faraona ģimenei piederīgajiem, t. sk. tieslietās. Vecās derības taisnas tiesas ideja lielā mērā sakņojas ēģiptiešu juridiskajā kultūrā. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Notikums

Diskusija par Starptautiskās tiesas konsultatīvo viedokli Kosovas jautājumā

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

Rīgas Juridiskā augstskola 20. augustā rīkoja starptautisko tiesību diskusiju par Starptautiskās tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo viedokli.1 Šī diskusija turpināja profesores Dr.iur. Inetas Ziemeles aizsākto tradīciju pulcēt vienkopus starptautisko tiesību mācībspēkus, praktiķus un interesentus, lai apspriestu aktuālos starptautisko tiesību jautājumus un kopīgi stiprinātu starptautisko tiesību zināšanas un tradīciju Latvijā.2 Šoreiz kā galvenais apspriešanas temats tika piedāvāts Starptautiskās tiesas viedoklis par tautu tiesībām uz pašnoteikšanos. Tāpat tika diskutēts par Latvijas rakstveida pozīciju Starptautiskajai tiesai šajā lietā. Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Ģenerālā asambleja 2008. gada 8. augustā pieņēma rezolūciju 63/3, ar kuru vērsās pie Starptautiskās tiesas ar jautājumu, vai Kosovas vienpusējā neatkarības deklarācija atbilst starptautiskajām tiesībām. Starptautiskā tiesa savā konsultatīvajā viedoklī uz šo jautājumu atbildēja tādējādi, ka starptautiskās tiesības nesatur specifisku aizlieguma normu šādām vienpusējām deklarācijām. Desmit tiesas tiesneši balsoja par un četri tiesneši balsoja pret. ...

Mārtiņš Paparinskis

žurnāls / Nedēļas jurists

Mārtiņš Paparinskis

31. Augusts 2010 /NR. 35 (630)

žurnāls / Redaktora sleja

Satversmes tiesas pamatlicēji

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Latvijas konstitucionālo tiesību teorijā konstitucionālās justīcijas idejas tēvu loma atvēlēta Paulam Šīmanam un Helmutam Štegmanam. P. Šīmans 1930. gadā publicētajā rakstā aicināja Latvijas valsts iekārtas funkcionēšanas defektus mazināt, izveidojot speciālu tiesu – Valsts tiesu, kura pārbaudītu likumu atbilstību Satversmei. Savukārt H. Štegmans, būdams Saeimas deputāts, 1934. gadā attiecīgo ideju formulēja kā priekšlikumu Satversmes grozījumiem. ...

žurnāls / Īsziņas

Uzlabos notāru kvalifikācijas pārbaudi

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Valsts sekretāru sanāksmē 19. augustā izsludināja virkni grozījumu zvērinātu notāru eksāmena un kvalifikācijas pārbaudes kārtībā, kurus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti un pārstāvji no Zvērinātu notāru padomes. Grozījumi vēl jāakceptē valdībā. Ar jaunajiem noteikumiem plāno mainīt secību un kārtību, kādā kārtojams eksāmens vai ārkārtas kvalifikācijas pārbaude: eksāmena vai ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes trešā daļa turpmāk noteikta ...

žurnāls / Īsziņas

Precizē notiesāto nodarbinātības kārtību

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Ministru kabinets 17. augustā pieņēma notiesāto personu iesaistīšanas darbā un darba samaksas kārtību. Noteikumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, informēja ministrijas Administratīvā departamenta pārstāve Laura Pakalne. Ar jaunajiem noteikumiem tiks paredzēti visi nepieciešamie nosacījumi notiesāto personu nodarbināšanai par samaksu saimnieciskajā apkalpē brīvības atņemšanas iestādē, iestādē izvietotajās komersantu izveidotajās ...

žurnāls / Īsziņas

Zemes dienestam jauna vadītāja

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Ministru kabinets 17. augustā apstiprināja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektores amatā Elitu Baklāni-Ansbergu, kura līdz šim bija VSIA "Latvijas Valsts mērnieks" valdes priekšsēdētāja. Kopš 2010. gada 20. marta Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektora amats bija vakants. Šā gada jūnijā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" tika izsludināts atklāts pretendentu konkurss uz vakanto VZD ģenerāldirektora amatu. Ar tieslietu ...

žurnāls / Īsziņas

Pieaug fiktīvu laulību skaits

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Aptuveni 10–15% Īrijā noslēgto laulību varētu būt fiktīvas, lai apietu imigrācijas noteikumus, brīdina Īrijas laulību reģistrācijas dienests, 17. augustā informēja LETA. Īrijas laulību reģistrācijas dienesta austrumu reģiona nodaļas vadītājs Deniss Praiors norāda, ka ievērojami pieaudzis aizdomīgu laulību daudzums, turklāt laulību reģistrētājiem ir ierobežotas pilnvaras bloķēt šādas laulības. "Esmu vērojis ceremonijas, kur laulību noslēgšanai ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 16.–22.augusts

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Atbilstīga atlīdzinājuma noteikšana morālā kaitējuma gadījumā

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Latvijas Republikas Satversme ikvienam garantē tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā, tostarp nodarīta morālā kaitējuma gadījumā. Tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par tiesību aizskārumu, kas nodarīts administratīvajā procesā, paredzētas arī Administratīvā procesa likumā. Šo tiesību īstenošanu administratīvajā procesā detalizētāk regulē Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Nosakot morālā kaitējuma atlīdzinājumu, iestādei un tiesai ir jāizvērtē visi būtiskie apstākļi un izvēlētā risinājuma pamatā jābūt racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Pretējā gadījumā tiktu pieļauts patvaļas aizlieguma principa pārkāpums. Lai morālā kaitējuma atlīdzinājums būtu uzskatāms par atbilstīgu, tam ir jābūt samērojamam ar nodarīto kaitējumu. Tādējādi, jo nopietnāks kaitējums, jo ievērojamākam jābūt atlīdzinājumam. Tas attiecas gan uz atlīdzinājuma veida izvēli (iestādes atvainošanās vai atlīdzinājums naudā), gan atlīdzinājuma apmēru, ja izvēlēts atlīdzinājums naudā. Ņemot vērā, ka morālā kaitējuma atlīdzinājumam ir jāatbilst nodarītajam kaitējumam, tad atlīdzinājuma noteikšanā ir izmantojami citstarp tie paši kritēriji, pēc kuriem noteic un vērtē nodarīto morālo kaitējumu. Līdz ar to morālā kaitējuma atlīdzinājums ir atkarīgs no kaitējuma rakstura, kaitējuma nodarīšanas apstākļiem, kā arī citiem būtiskiem apstākļiem. Atbilstoši vienlīdzības principam morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā jāņem vērā arī citos (jo sevišķi – salīdzināmos) gadījumos noteikto atlīdzinājumu veids un apmērs. Salīdzināmos gadījumos atlīdzinājumam ir jābūt līdzīgam, bet atšķirīgos gadījumos – atšķirīgam. Morālā kaitējuma atlīdzinājuma noteikšanā nozīme ir arī atlīdzinājuma funkcijai. Proti, atlīdzinājumam ne tikai jāsniedz gandarījums personai, kuras tiesības tikušas aizskartas, bet arī jāattur iestāde no līdzīgu aizskārumu izdarīšanas nākotnē. Jāņem arī vērā, ka, nosakot atlīdzinājumu, tiesa pauž valsts nostāju par aizskarto tiesību un paša tiesību aizskāruma nozīmīgumu. Tādējādi atlīdzinājums demokrātiskā un tiesiskā valstī nedrīkst būt nesamērīgi mazs. Izskatot lietu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu, tiesai ir ne tikai jānosaka atbilstīgs atlīdzinājums, bet arī jāpamato, kādēļ tā uzskatījusi atlīdzinājumu par atbilstīgu. Pamatojumam ir jāparāda, ka tiesa ir ņēmusi vērā un izvērtējusi visus atlīdzinājuma noteikšanā būtiskos apstākļus un ka tiesa, nosakot atlīdzinājumu, nav balstījusies vienīgi uz saviem subjektīvajiem ieskatiem, bet gan uz racionāliem juridiskiem apsvērumiem. Šāds pamatojums ir būtisks, lai ikviens varētu pārliecināties par tiesas nolēmuma tiesiskumu. Iestādes atvainošanās kā patstāvīgs atlīdzinājums ir iespējams tad, ja aizskārums nav smags. No minētā izriet, ka smaga aizskāruma gadījumā atlīdzinājumam ir jābūt naudā un ka vienu pašu atvainošanos likumdevējs šādā gadījumā neuzskata par atbilstīgu atlīdzinājumu. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. panta ceturtajā daļā ietvertās tiesību normas vārdiskais skanējums, no kura izriet, ka iestādes atvainošanās arī kā papildu atlīdzinājums ir iespējams vienīgi tad, ja aizskārums nav smags, vērtējams kā pārāk plašs. Var būt gadījumi, kad smaga aizskāruma gadījumā atlīdzinājums naudā tikai kopā ar iestādes atvainošanos ir atzīstams par atbilstīgu. Līdz ar to, piemērojot teleoloģisko redukciju, atzīstams, ka iestādes atvainošanos kā papildu atlīdzinājumu var noteikt arī smaga aizskāruma gadījumos. Saskaņā ar tiesību normām personu var aizturēt, ja tai konstatējami nepārprotami psihiski traucējumi un ja persona ar savām darbībām rada acīm redzamas briesmas. Gadījumā, ja policisti konstatē, ka persona uzvedas dīvaini, bet policisti kā nespeciālisti psihiatrijas jomā nevar izvērtēt, vai tas liecina par personas psihiskiem traucējumiem un vai persona ar šādiem traucējumiem var radīt apdraudējumu sev vai citiem, policisti var pieaicināt ārstu un paļauties uz tā vērtējumu. Taču arī tad policistiem jāspēj paskaidrot (kaut vai atsaucoties uz ārsta atzinumu), ka persona radīja apdraudējumu sev vai citiem. ...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome

žurnāls / Informācija

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Šā gada 10. augusta padomes sēdē izskatīti un pieņemti lēmumi šādos jautājumos. Ar 2010. gada 10. augustu no Zvērinātu advokātu kolēģijas pēc pašas vēlēšanās atskaitīta zvērināta advokāte Zigrīda Lībane. Uz laiku no 2010. gada 28. jūnija līdz 2011. gada 1. septembrim darbība advokatūrā apturēta zvērinātai advokātei Dacei Silavai-Tomsonei. Zvērinātai advokātei Dacei Dričei apturētā darbība advokatūrā pagarināta līdz 2010. gada 25. oktobrim. ...

Mārtiņš Drāke, Evija Ajute

žurnāls / Akadēmiskā dzīve

Cik daudz juristi zina par informācijas tehnoloģijām

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu pētnieciskā laboratorija 2010. gadā ir veikusi eksprespētījumu par dažādu informācijas resursu izmantošanu juristu praktiskajā darbā. Pētījuma mērķis bija noskaidrot juristu zināšanas un prasmes, jurisprudencē lietojot informācijas tehnoloģijas. Pētījums ļauj izdarīt vispārīgus secinājumus par informācijas izmantošanas tendencēm juristu darbā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Atbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Daudzās Eiropas valstīs un ne tikai tajās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršana gan normatīvajos aktos, gan arī tiesu praksē ir risināta agrāk, nekā tas noticis Latvijā. Mūsu valsts tiesu praksi šajā jomā var vērtēt kā relatīvi neilgu un vēl nestabilu, par ko liecina tās nevienveidība, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka vairāk nekā desmit gadi ir pilnīgi pietiekams laiks, lai normatīvo aktu regulējums tiktu sakārtots, lai praksē nerastos duālas situācijas, piemērojot attiecīgās normas. ...

Edvīns Balševics

žurnāls / Intervija

Tiesu procesi būs iespējami arī attālināti

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Tiesu administrācija Latvijas tiesu sistēmā ievieš būtiskus jauninājumus, lai ar video un skaņu iekārtu starpniecību varētu attālināti veikt tiesvedības procesus. Izmantojot Šveices valdības piešķirto finansējumu, Tiesu administrācija īsteno nozīmīgu projektu "Latvijas tiesu modernizācija". Šis projekts paredz vairākas aktivitātes, viena no tām – tiesu un ieslodzījuma vietu aprīkošana ar videokonferenču un audio aparatūru – ir saistīta gan ar tehnoloģiju ieviešanu Latvijas tiesās, gan principiāli jaunām tiesvedības procesuālām iespējām. Par to, kādi būs attālinātu tiesvedības procesu ieguvumi un kā norit video un skaņu iekārtu ieviešana Latvijas tiesās, intervijā skaidro Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics. ...

Kalvis Torgāns

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Valstiskā uzraudzība pār šķīrējtiesas spriedumu tiesiskumu

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

Tiesu prakses apkopojums par izpildu rakstu izsniegšanu šķīrējtiesas nolēmumu piespiedu izpildei, ko veikusi Augstākā tiesa 2008. gadā,1 sniedz visai plašu un detalizētu ieskatu gan par kļūmēm šķīrējtiesu un rajonu tiesu darbā, gan arī par attiecīgo likuma normu traktējumu. Taču prakse vēl un vēl izvirza jaunus jautājumus, kā arī liek sīkāk noskaidrot dažu tiesību normu saturu. Pēc Civilprocesa likuma (turpmāk tekstā – CPL) 2009. gada 5. februāra grozījumiem par izpildu rakstu izsniegšanu lemj rajona (pilsētas) tiesa pēc parādnieka dzīves vai atrašanās vietas, nevis pastāvīgās šķīrējtiesas atrašanās vietas kā iepriekš. Līdz ar to ir paplašinājies to rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu skaits, kam nākas izlemt šos jautājumus. Šajā rakstā apskatīti daži jautājumi, kas nav skarti jau minētajā tiesu prakses apkopojumā vai parādījušies jau pēc tā pabeigšanas. ...

žurnāls / Nedēļas jurists

24. Augusts 2010 /NR. 34 (629)

žurnāls / Redaktora sleja

Tautas vēlēts prezidents

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Valsts prezidents Valdis Zatlers savā šā gada uzrunā parlamentā prezentēja vīziju par nepieciešamo konstitucionālo reformu. Līdztekus jautājumiem, kas saistīti ar Valsts prezidenta pilnvaru paplašināšanu, V. Zatlers rosināja debates par Valsts prezidenta ievēlēšanas modeļa maiņu, proti, pāreju uz visas tautas tieši vēlētu prezidentu. Aizvadītajā nedēļā Valsts prezidents tikās ar savu Konstitucionālo tiesību komisiju, lai turpinātu darbu pie ...

žurnāls / Īsziņas

Milzīgs skaits ieslodzīto slimo

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Vairāk nekā 90% cietumnieku Krievijā ir slimi, vairumā gadījumu ar tuberkulozi, AIDS un dažādiem hepatīta paveidiem, 11. augustā informēja LETA/AFP. Vairums ieslodzījuma vietu veselības aprūpes problēmu ir saistītas ar finansējumu. 2010. gadā ieslodzīto medicīniskajam dienestam bija tikai 24% no nepieciešamā finansējuma, norāda amatpersonas, piebilstot, ka šie dati nosūtīti prezidentam Dmitrijam Medvedevam. 60% medicīnisko iekārtu ražotas ...

žurnāls / Īsziņas

Preventīvi piemēros drošības līdzekļus

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļi tiek piemēroti ne tikai personām, kuras jau agrāk izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, bet arī tām personām, kuras vēl nav veikušas noziedzīgas darbības, bet kuru uzvedība un rīcība var radīt potenciālu apdraudējumu sabiedrības drošībai. Arī Latvijā varētu tikt ieviesta līdzīga prakse saskaņā ar 10. augustā valdībā pieņemtā rīkojuma anotāciju par grozījumiem ...

žurnāls / Īsziņas

Spēkā stājušies ierobežojumi tiesnešiem

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

1. augustā stājās spēkā grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas nosaka, ka minimālais Augstākās tiesas tiesneša vecums var būt 40 gadi, bet maksimālais vecums, saņemot termiņa pagarinājumu, var būt 72 gadi. Likums nosaka, ka uz Augstākās tiesas tiesneša amatu var pretendēt persona, kura sasniegusi 40 gadu vecumu. Līdz šim minimālā vecuma robeža nebija noteikta, tika prasīta tikai vismaz trešās kvalifikācijas klase, ja uz Augstākās ...

žurnāls / Īsziņas

Miera līgumam deviņdesmitā gadadiena

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

11. augustā apritēja 90. gadadiena, kopš parakstīts Latvijas un Krievijas Miera līgums. Dokuments sastāv no preambulas un 23 pantiem. Miera līgums tika sastādīts Maskavā, bet pabeigts un parakstīts Rīgā 1920. gada 11. augustā šim notikumam par godu ar īpaši izgatavotu zelta spalvu. 1920. gada 2. septembrī Rīgā Satversmes sapulce, vienbalsīgi pieņemot Likumu par mieru ar Krieviju, līgumu ratificēja. Savukārt Maskavā līgums tika ratificēts ...

žurnāls / Informācija

Jaunākie normatīvie akti Latvijā: 9.–15.augusts

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Šajā tabulā atspoguļoti pagājušajā nedēļā Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicētie normatīvie akti – Valsts prezidenta izsludinātie likumi un Ministru kabineta pieņemtie noteikumi. Norādīti arī šajā periodā publicētie (un līdz ar to spēkā stājušies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatīvie akti, taču spēka ziņā var tikt pielīdzināti Latvijas Republikas Saeimas pieņemtiem likumiem. Latvijas Republikas oficiālā laikraksta “Latvijas Vēstnesis” elektroniskā versija (atšķirībā no papīra laikraksta pagaidām tikai ar informatīvu raksturu) – bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatīvos aktus gan to šobrīd spēkā esošajā konsolidētajā formā, gan vēsturiskajās versijās bez maksas var lasīt valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” tiesību aktu vortālā www.likumi.lv. Plašāku informāciju par normatīvo aktu tapšanu, ieskaitot projektu anotācijas, var atrast Saeimas mājaslapā www.saeima.lv un Ministru kabineta mājaslapā www.mk.gov.lv. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par tiesneša tiesībām veikt radošo un pedagoga darbu par samaksu

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Šā gada 9. jūlijā Tiesnešu ētikas komisija, pamatojoties uz likuma "Par tiesu varu" 91.2 panta 2. punktu un saskaņā ar Tiesnešu ētikas komisijas 2009. gada 11. decembra lēmumu pieņēma skaidrojumu par to, kā attiecībā uz tiesneša veiktajām darbībām būtu nošķirams pedagoga darbs no radošā darba un vai tiesnesis ir tiesīgs veikt radošo un pedagoga darbu par samaksu. Skaidrojuma sagatavošanas laikā pēc komisijas lūguma saņemts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 2010. gada 25. februāra atzinums un Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS 2010. gada 23. februāra atzinums, kā arī uzklausīts šo institūciju viedoklis 2010. gada 26. februāra Tiesnešu ētikas komisijas sēdē. ...

žurnāls / Tiesību prakse

Par masu saziņas līdzekļa redaktora atbildību neslavas celšanas lietās

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Krimināllikuma 158. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu, jo tam ir formāls noziedzīga nodarījuma sastāvs. Par to, ka ar kādu konkrētu publikāciju avīzē tiek aizskarts citas personas gods un celta šai personai neslava, krimināltiesiski var būt atbildīgs tikai šīs publikācijas autors. ...

Rada Matjušina

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Noraidījums tiesai objektivitātes trūkuma gadījumā

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Satversmes 92. pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Šāds konstitucionālais regulējums atbilst vispārējiem starptautiskiem regulējumiem. Gandrīz visi starptautiskie tiesību akti un Latvijas tiesību akti skaidri nosaka, ka, vēršoties tiesā savu tiesību aizsardzībai, katram cilvēkam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu tiesas izskatīšanu, tiesu spriež kompetenta, neatkarīga un objektīva tiesa, kas ir izveidota uz likuma pamata. Proti, visi vispārējie cilvēktiesību aizsardzības instrumenti garantē tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Mazā sabiedrība ar ierobežotu atbildību

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

2010. gada 1. maijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā (turpmāk – KCL), ar kuriem cita starpā KCL nostiprināta iespēja dibināt t.s. viena lata sabiedrību ar ierobežotu atbildību.1 KCL 185.1 panta pirmā daļa paredz, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitāla apmērs var tikt noteikts mazāks par KCL 185. pantā noteikto minimālo SIA pamatkapitāla lielumu – 2000 latiem. Tas nozīmē, ka minimālais SIA pamatkapitāls turpmāk varēs būt tikai viens lats. Kā vienu no galvenajiem mērķiem iespējai izveidot SIA ar tik simbolisku pamatkapitāla lielumu likumdevējs min mazo un mikro komersantu – individuālo un ģimenes komercsabiedrību – dibināšanas veicināšanu. Tas ne tikai palielināšot preču un pakalpojumu sniegšanas apjomus,2 bet arī veicināšot bez darba palikušo personu iesaistīšanos komercdarbībā.3 No mazo uzņēmēju skatu punkta šis likumdevēja solis vērtējams pozitīvi: bieži šo personu ieceres netika realizētas, jo dibināmajā SIA vajadzēja ieguldīt pamatkapitālu 2000 latu apmērā, kā arī segt ar SIA reģistrēšanu saistītos administratīvos izdevumus.4 Tomēr izskan bažas, ka vienlaikus ar iespēju nodibināt SIA ar tik simbolisku minimālā pamatkapitāla lielumu pieaugs maksātnespēju un likvidāciju skaits, tiesu noslogotība, kā arī kreditoru krāpšana.5 Viena lata SIA ieviešana Latvijā tika pat nodēvēta par "atkārtotu kāpšanu uz grābekļa".6 Raksta mērķis ir aplūkot KCL iekļauto t.s. viena lata SIA regulējumu un no tā izrietošos problēmjautājumus. Rakstu caurvij ieskats arī atsevišķu Eiropas valstu pieredzē, to nacionālajā likumdošanā, nostiprinot viena lata SIA analogas sabiedrības formas. Īpaši tiks akcentēta Vācijas pieredze. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Lietas izskatīšanas atlikšana civilprocesā

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Civilprocesā ir būtiski savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības vai likumiskās intereses aizsargāt iespējami ātri un efektīvi. Neraugoties uz šādu nepieciešamību, visai bieži rodas apstākļi, kuros lietas izskatīšana noris nepietiekami ātri vai tā tiek apzināti vilcināta. Saprotams, ka Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) 23. nodaļas regulējums nav vienīgais aspekts, kas tiesvedībā esošo lietu izskatīšanu paildzina, bet civilprocesuālajā ekonomijā arī šīs nodaļas normām ir sava loma. Šajā rakstā tiks aplūkots lietas izskatīšanas atlikšanas institūts civilprocesā, tā iespējamās nepilnības, nepieciešamie uzlabojumi, kā arī piemērošanas aspekti. Par mērķi, veidojot šo apskatu, tiek izvirzīta vēlme turpināt diskusiju par tiesvedības efektivitātes jautājumiem, kas īpaši šobrīd, kad tiesās esošo lietu skaits ir ievērojams, ir nepieciešami. Rakstā secīgi ietverts esošā regulējuma vērtējums, salīdzinājums ar citiem procesuālajiem likumiem, kā arī iespējamās izmaiņas, kas sekmētu procesuālo ekonomiju. ...

žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi

Par neslavas celšanu masu saziņas līdzekļos

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

2009. gadā 19. novembrī Saeima, izdarot grozījumus Krimināllikumā (KL), izslēdza no tā 158. pantu, kas paredzēja atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Tas tomēr nenozīmē minētā nodarījuma dekriminalizāciju, jo vienlaikus tika grozīts arī KL 157. pants, papildinot to ar otro daļu un paredzot tajā atbildību par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Redakcionāli šo tiesību normu dispozīcijas atšķiras, tomēr tas nav saistīts ar jaunu izpratni par neslavas celšanu, ko likumdevējs būtu vēlējies atspoguļot Krimināllikumā, bet gan ar goda aizskaršanas dekriminalizāciju. Pieņemot 1998. gadā Krimināllikumu, likumdevējs nav veidojis 156. un 157. pantā goda aizskaršanas un neslavas celšanas kvalificētos sastāvus, bet 158. pantā paredzējis atbildību par tīšu goda aizskaršanu vai neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Dekriminalizējot goda aizskaršanu, tika nolemts neveidot neslavas celšanas kvalificētajam sastāvam atsevišķu pantu, bet paredzēt atbildību par šo nodarījumu KL 157. panta otrajā daļā. Grozījumi Krimināllikumā nav mainījuši izpratni par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī, tomēr jaunā tiesību normas redakcija lielākā mērā atbilst Krimināllikuma veidošanas principiem, proti, noziedzīgu nodarījumu pamatsastāva un kvalificēto sastāvu formulēšana viena Krimināllikuma panta atsevišķās daļās. ...

Ludvigs Švarcs

žurnāls / Informācija

Aktualitātes Uzņēmumu reģistrā

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Augusta sākumā uz kārtējo sēdi pulcējās Uzņēmumu reģistra Konsultatīvā padome, lai apspriestu aktualitātes šīs iestādes darbā. Šā gada pirmajā pusgadā Uzņēmumu reģistra darbā ieviesta virkne būtisku jauninājumu, kas atvieglo lietotāja ikdienas darbus. Uzņēmumu reģistra mājaslapā izveidota tiešsaistes forma, kas ļauj komersantiem dokumentus iesniegt elektroniski. Tāpat nodrošināta iespēja vienlaikus ar pieteikumu par komersanta ierakstīšanu komercreģistrā iesniegt pieteikumu arī ierakstīšanai PVN maksātāju reģistrā, kā arī reģistrācijas apliecības turpmāk tiek izsniegtas arī elektroniski. ...

žurnāls / Eiropas telpā

Ceļvedis Eiropas valstu tieslietu līkločos

17. Augusts 2010 /NR. 33 (628)

Šobrīd ES ir jau 27 dalībvalstis, un tiesību sistēmas un tieslietu tradīcijas tajās ir ļoti atšķirīgas, tādēļ šāds informācijas avots noteikti būs vērtīgs pienesums vienotas Eiropas tiesību telpas stiprināšanā. Ieguvēji no šī portāla būs ne vien juristi, kas strādā ar pārrobežu lietām, bet arī uzņēmēji, kas portālā varēs uzzināt par citu valstu uzņēmumu un maksātnespējas reģistriem u.tml. informāciju, kā arī liels skaits citu pilsoņu, jo statistika ...

...

239

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

Rubrika

Akadēmiskā dzīve

Aptauja

Atsaucoties uz publicēto

Atskatā un darbībā

Citu pieredze

Diskusija

Domu mantojums

Eiropas telpā

In memoriam

Informācija

Intervija

Juridiskā literatūra

Juristu likteņi

Grāmatas

Īsziņas

Juridiskā darba tirgus

Jurista vizītkarte

Jurists un kultūra

Justīcija attīstībai

Lekcijas

Mūsu autors

Nedēļas jurists

No citas puses

Notikums

Numura tēma

Periodika

Prakses materiāli

Priekšvārds

Redaktora sleja

Skaidrojumi. Viedokļi

Sludinājumi. Reklāma

Studenta Vārds

Tiesību prakse

Tiesību prakses komentāri

Tiesību politika

Vēstules

Viedoklis

Viktorīna

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Tiesību nozare

Administratīvā atbildība

Administratīvās tiesības un proc...

Apdrošināšanas tiesības

Bērna tiesības

Būvniecības tiesības

Cilvēktiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Datu apstrāde

Dzīvnieku aizsardzība

Eiropas tiesības

E-lieta

Enerģētikas tiesības

ES fondi

Fintech

Interešu pārstāvība

Juridiskā tehnika un valoda

Konstitucionālās tiesības

Krimināltiesības un process

Militārās tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Pacientu tiesības

Pašvaldību tiesības

Policijas tiesības

Profesionālā ētika

Publiskie iepirkumi

Sankcijas

Sociālās tiesības

Sports un tiesības

Starptautiskās privāttiesības

Starptautiskās tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Tiesu darba organizācija

Tiesu iekārta

Trauksmes celšana

Tūrisma tiesības

Valsts pārvalde

Valsts un baznīca

Vides tiesības

Ilgtspēja

Tiesību prakse

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Satversmes tiesas nolēmumi

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

17. Decembris 2024

Nr 51/52 (1369/1370)

saturs abonēt

e-žurnāls