Jurista Vārds
MEKLĒT ARHĪVĀ
ŽURNĀLS
VISS SATURS
ŽURNĀLS
JAUNUMI
DOMNĪCA
BIBLIOTĒKA
AFIŠA
FOTO & VIDEO
ATRASTI 0 REZULTĀTI
NO
LĪDZ
NEDĒĻA / MĒNESIS / GADS
Līga Fjodorova
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Ekspedīcijas līgums Komerclikumā
24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)
Nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā Komerclikuma (turpmāk tekstā – KCL) D daļas noteikumi, kas citu komercdarījumu vidū regulēs arī ekspedīcijas līgumu. Tādējādi raksta mērķis ir sniegt ieskatu par ekspedīcijas līguma būtību, atsevišķas KCL tiesību normas salīdzināt ar citu valstu nacionālajās tiesībās noteikto un ar starptautiski akceptēto kravu ekspedīcijas kārtību, kas apkopota dažādu organizāciju izstrādātos noteikumos. ...
Pievienot mapei
Andra Rektiņa-Hitrova
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Komersanta aizturējuma tiesības
24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)
Iepriekšējā gada nogalē – 2008. gada 18. decembrī – Saeima pieņēma apjomīgus grozījumus Komerclikumā (KCL), kuri stāsies spēkā ar 2010. gada 1. janvāri. Grozījumi galvenokārt saistīti ar jaunās D daļas ieviešanu KCL, kura būs piemērojama komersantu ikdienā slēdzamajiem darījumiem – komercdarījumiem. Saistībā ar minēto Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti šogad jau ir organizējusi tiesību zinātnieku un praktiķu konferenci par jauno komercdarījumu tiesisko regulējumu. Autore šajā konferencē referēja par komersanta aizturējuma tiesībām, un šajā rakstā ievietotas referātā izteiktās tēzes. Rakstā nav sniegts izsmeļošs komersanta aizturējuma tiesību satura izklāsts, bet apskatīti galvenie komersanta aizturējuma tiesību elementi. Savukārt Līga Fjodorova un Sergejs Rudāns šajā "Jurista Vārda" numurā plašāk analizē KCL jaunās daļas regulējumu attiecībā uz ekspedīcijas līgumu un komerciālo pirkumu. ...
Pievienot mapei
Kristīne Drēviņa
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Centrālo banku neatkarība: pašmērķis vai instruments
2
24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)
Eiropas Savienības dalībvalstu centrālo banku neatkarību garantē EK Dibināšana līguma (turpmāk tekstā – EK Līgums) 108. pants un Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtu un Eiropas Centrālās bankas statūtu (turpmāk tekstā – ECBS Statūti) 7. pants neatkarīgi no tā, vai attiecīgā valsts jau ir pievienojusies vienotās valūtas telpai vai tikai gatavojas to darīt. Ne retāk kā reizi divos gados gan Eiropas Savienības Komisija (turpmāk tekstā – Komisija), gan Eiropas Centrālā banka (turpmāk tekstā – ECB) sagatavo konverģences ziņojumu, kur izvērtē, kuras dalībvalstis atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai varētu ieviest vienotu valūtu. Šajos konverģences ziņojumos tiek vērtēta ne tikai atbilstība tā sauktajiem Māstrihtas jeb ekonomiskās konverģences kritērijiem, bet arī atbilstība tiesiskās konverģences kritērijiem. Īpaši rūpīgi tiek vērtēta nacionālo centrālo banku neatkarība. Kāds ir tā iemesls? ECB savā ziņojumā nepārprotami norāda, ka "Līguma prasība attiecībā uz centrālās bankas neatkarību atspoguļo vispārējo viedokli, ka galveno mērķi – cenu stabilitāti – vislabāk nodrošinās pilnīgi neatkarīga institūcija ar precīzi formulētām pilnvarām".1 ...
Pievienot mapei
Dina Gailīte, Sannija Matule, Gatis Litvins, Mārtiņš Lazdovskis, Ringolds Balodis, Edvīns Balševics, Māris Baltiņš
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Tieslietu finanses krīzes laikā: viedokļi un statistika
3
24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)
Šonedēļ, 27. novembrī, Latvijas Universitātē notiks "Jurista Vārda" autoru un lasītāju konference "Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi", kurā tiks diskutēts par valsts ekonomiskās lejupslīdes ietekmi uz tieslietu un tiesību sistēmu, kā arī tiesību politiku Latvijā. Protams, tieslietu institucionālā sistēma, kuras finansējums atrodas Tieslietu ministrijas pārziņā, ir tikai viens no krīzes ietekmes laukiem (konferences temats ir daudz plašāks), taču krīzes sekas "skaitliskā izteiksmē" šeit ir vislabāk redzamas, jo informācija ir apkopota, pieejama un pārskatāma. Tādēļ "Jurista Vārds" piedāvā lasītājiem finanšu informāciju par plānoto tieslietu sistēmas budžetu 2010. gadā, darbinieku skaitu un algām, ko papildina Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska un citu sistēmas amatpersonu komentāri par budžeta situāciju un iestāžu spēju funkcionēt. ...
Pievienot mapei
Kristīne Krūma
žurnāls / Nedēļas jurists
Kristīne Krūma
3
24. Novembris 2009 /NR. 47 (590)
Pievienot mapei
žurnāls / Redaktora sleja
Autortiesības kapitulē tehnoloģiju priekšā
17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)
Visas sabiedriskās attiecības atrodas savstarpējā mijiedarbībā. Arī empīriskās zinātnes – anatomija, bioloģija, informācijas tehnoloģijas (IT) utt. – ir cieši saistītas ar citu sabiedrisku fenomenu – tiesībām. Caur tiesību prizmu tiek skatīti jautājumi par cilvēka dzimuma maiņu, dzīvnieku kaušanu pēc reliģiskiem rituāliem un elektronisko bibliotēku. Tieši šobrīd elektroniskās bibliotēkas (e-biblioteka.lv) atklāšana izraisījusi sadursmi ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Jauna vadošā partnere birojā "Sorainen"
4
17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)
Reģionālajā "Sorainen" partneru sapulcē Eva Berlaua iecelta par "Sorainen" Latvijas biroja vadošo partneri. Viņa oficiāli stāsies amatā 2010. gada janvārī, 13. novembrī informēja "Sorainen" birojā. Savukārt pašreizējais "Sorainen" Latvijas biroja vadošais partneris Peka Puolaka kļūs par "Sorainen" reģionālo vadošo partneri Baltijas valstīs un Baltkrievijā. E. Berlaua pievienojās " ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Atbalsta grozījumus Krimināllikumā
17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)
Saeimas Juridiskā komisija 12. novembrī pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem tiks novērstas nepilnības atsevišķos Krimināllikuma pantos attiecībā uz kukuļošanu, neatļautu labumu pieņemšanu un komerciālo uzpirkšanu, informēja Saeimas preses dienests. Grozījumi paredz diferencēt kriminālatbildību pēc tā, vai valsts amatpersona kukuli vai tā piedāvājumu pieņēmusi pirms vēlamās darbības izdarīšanas, vai arī pēc ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Advokātu birojs gūst starptautisku atzinību
1
17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)
"LAWIN" advokātu biroju grupa ir saņēmusi starptautiskā izdevuma "The Lawyer" Eiropas balvu "Gada advokātu birojs Skandināvijā un Baltijas valstīs", 10. novembrī informēja advokātu biroja "Kļaviņš & Slaidiņš/LAWIN" mārketinga vadītāja Jūlija Piļutina. Balva piešķirta par veiksmīgu dalību nozīmīgākajos darījumos reģionā 2008. un 2009. gadā. Starp daudziem darījumiem, kuros piedalījās "LAWIN" ...
Pievienot mapei
žurnāls / Īsziņas
Juristi piedalās trīs dienu streikā
17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)
Tūkstošiem juristu Serbijā 9. novembrī sāka trīs dienu streiku, tādējādi protestējot pret valdības centieniem viņu profesijā cīnīties ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, informēja LETA/AFP. Serbijas Advokātu asociācija paziņoja, ka visi tās 7000 biedru trīs dienas atteikušies pārstāvēt savus klientus tiesās vai citās tiesu varas institūcijās. Serbijas varas iestādes, sākot no 2010. gada marta, plāno izmantot kases aparātus, kas reģistrēs ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
Atlīdzinājums par personisko kaitējumu
1
17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)
Tiesības uz atlīdzinājumu ietver zaudējumu atlīdzināšanu un atlīdzinājumu par kaitējumu. Personisks kaitējums atšķirībā no zaudējumiem nav mantisks pametums. Ar vārdu "personisks" apzīmē visu, kas saistīts ar kādu personu individuāli, tai raksturīgām īpašībām un labumiem. Tiesiski aizsargājami personiskie labumi ir cilvēka dzīvība, veselība, personiskā neaizskaramība, vārds, gods, cieņa, autorība un citi labumi, kas nosaka cilvēka spēju darboties un stāvokli sabiedrībā. Ja ir nodarīts kaitējums personas veselībai, kas ir personiskais kaitējums, personai ir tiesības prasīt kompensāciju (atlīdzinājumu) par šādu kaitējumu. Personiskā kaitējuma konstatējuma priekšnoteikums nav tā novēršanas vai kompensēšanas veids. Kaitējuma novēršana vai kompensēšana ir iespējamās sekas pašam kaitējumam. Arī tad, ja kaitējums tiek novērsts (izlabots ar materiāliem ieguldījumiem), nevar uzskatīt, ka tas nav bijis. Tiesību normas nenoteic, ka atlīdzinājums ir nosakāms tikai par tādu personisko kaitējumu, kurš ir paliekošs un kuru nav iespējams novērst ar citiem līdzekļiem. Apstāklis, vai kaitējums ir vai nav novēršams (vai ir paliekošs), var kalpot kaitējuma būtiskuma (smaguma) noteikšanai. ...
Pievienot mapei
Irina Oļevska
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Bēgļa statusa piešķiršanas problemātika
17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)
2009. gada 15. jūnijā Saeima trešajā lasījumā pieņēma jaunu Patvēruma likumu, kurš stājās spēkā 14. jūlijā (turpmāk – Jaunais likums) un aizstāja 2002. gada 7. marta Patvēruma likumu (turpmāk – Vecais likums). Jaunajā likumā ir iestrādātas vairākas Eiropas Savienības 2004. gada 29. aprīļa Padomes Direktīvas Nr. 2004/83/EK par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (turpmāk – Direktīva 2004/83/EK) normas. Gan Vecais, gan Jaunais likums nosaka, ka patvēruma meklētājs Latvijas Republikā var pretendēt uz bēgļa statusu, bet gadījumā, ja viņam nevar piešķirt bēgļa statusu – uz alternatīvo statusu (Vecā likuma 23. un 25. pants; Jaunā likuma 20. un 23. pants). Rakstā aplūkoti tikai tie jautājumi, kas saistīti ar bēgļa statusa piešķiršanu. Alternatīvā statusa piešķiršana netiks izvērtēta. ...
Pievienot mapei
Valentija Liholaja
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Uz Krimināllikuma desmitgadi atskatoties
1
17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)
2009. gada 1. aprīlī pagāja desmit gadi, kopš stājās spēkā mūsu valsts Krimināllikums1 (turpmāk arī – KL), kas ir nopietns pamats, lai šādas jubilejas, tiesa gan, juridiskajā sabiedrībā publiski nepieminētas, reizē izvērtētu likuma darbību, tajā ietvertā tiesiskā regulējuma efektivitāti – faktisko realizējamību, iedarbīgumu, rezultativitāti,2 arī krimināltiesību normu jaunrades procesu Krimināllikuma darbības laikā. Tieši tiesību normu jaunrades procesa vispārīgs raksturojums un tā atsevišķas nianses arī būs galvenais pārdomu priekšmets šīs publikācijas pirmajā sadaļā. Otra publikācijas sadaļa iecerēta pārskatam par grozījumiem, kas izdarīti Krimināllikumā 2009. gadā, jo KL papildināts ar vairākām jaunām normām, savukārt izdarītie grozījumi dažu KL pantu dispozīcijā būtiski maina to saturu. ...
Pievienot mapei
Dzintra Pededze
žurnāls / Notikums
Konstitucionālā sūdzība: jaunumi un problēmjautājumi
17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)
2009. gada 6. novembrī Latvijas Republikas Satversmes tiesa ar Eiropas Padomes komisijas "Demokrātija ar tiesību palīdzību" (Democracy through law) finansiālu un organizatorisku atbalstu rīkoja starptautisku konferenci "Piekļuve tiesai: konstitucionālās sūdzības iesniedzējs" ...
Pievienot mapei
Sanita Osipova
žurnāls / Domu mantojums
Vēsture, tiesību vēsture un nacionālā identitāte Latvijā XX gadsimtā
45
17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)
XX gs. ir bijis ļoti bagāts ar notikumiem. Tā gaitā vairākas reizes ir mainījusies pasaules politiskā karte, ekonomiskās sistēmas, sabiedrības vadības modeļi un indivīda uzvedības standarti. Šobrīd daudzi atzīmē pagājušo XX gs. kā informācijas gadsimtu, solot, ka XXI gs. būs prasmju jeb kompetences gadsimts. Informācijas apjoms, nodošanas veidi, intensitāte un uzkrāšanas iespējas ir tiešs cēlonis daudzajām izmaiņām sabiedrībā. Arī vēsture ir zinātne par informāciju, kas saglabājusies no pagātnes. Tas nozīmē, ka jaunās iespējas vistiešākā veidā ir skārušas arī vēsturi kā zinātni. ...
Pievienot mapei
Kārlis Valdemiers
žurnāls / Nedēļas jurists
Kārlis Valdemiers
3
17. Novembris 2009 /NR. 46 (589)
Pievienot mapei
žurnāls / Redaktora sleja
Pie pleca plecs
1
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Ja vēlies iepazīt cilvēku, dodies kopā ar viņu grūtā ceļojumā. Kad mugursomā būs palicis viens cepums un arī dzeramais ūdens ies uz beigām, tad redzēsi, kāds patiesībā ir tavs draugs. Šobrīd viens nabaga cepums kulstās pa visas mūsu valsts "mugursomu". Pašizdomātās pārpilnības dzīres gan valsts, gan (lielākajai daļai) arī individuālā līmenī ir beigušās. Krīze piespiedusi inventarizēt visu nozaru, to skaitā tieslietu, izdevumus. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Aicinājums uz diskusiju
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Tiesneša neatkarība politisko izaicinājumu laikā Šā gada 25. novembrī pulksten 10.00 Latvijas Universitātes Mazajā aulā Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība organizēs publisku diskusiju par tiesneša neatkarības principa izpausmēm. Biedrība uzskata, ka līdz ar pēdējo Saeimas lēmumu par atteikšanos pārcelt tiesnesi ir aktualizējies jautājums par tiesneša neatkarības principa saturu. Tomēr tiesneša iecelšana vai atcelšana nav vienīgie ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Konsultācijas darba tiesību jautājumos
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Šonedēļ, no 9. līdz 13. novembrim, zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Bitāns" sniedz bezmaksas juridiskās konsultācijas darba tiesību jautājumos, informēja biroja mārketinga un administratīvā vadītāja Laura Grigorjeva. Akcijas mērķis ir atbalstīt tos, kuriem ir nepieciešama jurista palīdzība dažādos ar darba tiesībām saistītos jautājumos, bet ierobežotu finanšu dēļ cilvēki to nevar atļauties. Konsultācijas var saņemt galvenokārt ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Profesora vizīte Satversmes tiesā
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un tiesnesis Kaspars Balodis 5. novembrī tikās ar profesoru Kurtu Bīdenkopfu, Drēzdenes Starptautiskās universitātes dibinātāju un goda prezidentu, bijušo ilggadējo Saksijas brīvvalsts ministru prezidentu, informēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska. Tikšanās laikā apspriests Lisabonas līgums un ar to saistītā lieta Latvijas Satversmes tiesā. K. Bīdenkopfs un Satversmes ...
Pievienot mapei
žurnāls / Īsziņas
Deputāti tiekas ar EKT tiesnesi
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti 4. novembrī, tiekoties ar Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas tiesnesi Ingrīdu Labucku, iepazinās ar tiesas darba aktualitātēm un pārrunāja nacionālo parlamentu lomu saistībā ar Lisabonas līgumu, 4. novembrī informēja Saeimas preses dienests. Pārrunājot ar Lisabonas līgumu saistītus jautājumus, I. Labucka akcentēja tajā paredzēto iespēju nacionālajiem parlamentiem vairāk iesaistīties Eiropas ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Apstiprināti jaunie adresācijas noteikumi
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Ministru kabinets 3. novembrī pieņēma adresācijas sistēmas noteikumus, kuri izstrādāti, lai aktualizētu adreses pēc administratīvi teritoriālās reformas, informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas referente Laura Pakalne. Līdzšinējie adresācijas noteikumi tiks papildināti ar aktualizētu objektu uzskaitījumu, adresē iekļaujamajiem elementiem, adreses pieraksta specifikāciju, kā arī informācijas aprites kārtību un termiņiem, ...
Pievienot mapei
žurnāls / Īsziņas
Kad stāsies spēkā Lisabonas līgums
1
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Eiropas Savienības Lisabonas līgums varētu stāties spēkā jau decembrī vai janvārī, uzskata Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, 3. novembrī informēja LETA/REUTERS. Čehijas prezidents Vāclavs Klauss 3. novembrī parakstīja Lisabonas līguma ratifikācijas aktu, noslēdzot šī līguma ratifikācijas procesu visā Eiropas Savienībā. Čehijas Konstitucionālā tiesa iepriekš atzina, ka Eiropas Savienības Lisabonas līgums pilnībā atbilst ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
Par nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas secību zemesgrāmatu nodaļā
3
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Zemesgrāmatu nodaļā saņemta nostiprinājuma lūguma, kas pamatots ar tiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, izskatīšanas kārtību un secību reglamentē Zemesgrāmatu likums. Civilprocesa likuma 142. panta pirmā daļa, kas nosaka, ka lēmums par prasības nodrošināšanu izpildāms nekavējoties pēc tā pieņemšanas, attiecas uz civilprocesuālajiem jautājumiem, un šī tiesību norma neietekmē ārpus Civilprocesa likuma regulējuma izejošo Zemesgrāmatu likumā noteikto nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas kārtību zemesgrāmatu nodaļā.  ...
Pievienot mapei
Latvijas Zvērinātu advokātu padome
žurnāls / Informācija
Latvijas Zvērinātu advokātu padomē
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Zvērinātu advokātu padomes kārtējā sēdē šā gada 3. novembrī izskatīti šādi jautājumi. Zvērinātu advokātu kolēģijā pēc sekmīgas eksāmena nokārtošanas par advokātiem uzņemti: Āris Bočs, Artis Dāvidnieks, Edgars Golts, Ivars Krauze, Mārtiņš Otomers, Juris Puriņš, Jeļena Rakova un Juris Raudzeps. No Zvērinātu advokātu kolēģijas ar 2009. gada 3. novembri atskaitīta zvērināta advokāta A. Gabruševa palīdze Ksenija Šmite pēc pašas lūguma. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Vēstules
Tiesneša Vīganta karjeru esmu nevis bremzējis, bet izšķirīgi veicinājis
24
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Tā kā žurnālā "Jurista Vārds", 27.10.2009., Nr. 43, bija publicēts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības paziņojums, kā arī interpretācija par šo tēmu, lūdzu rast iespēju publicēt Jūsu žurnālā arī manu viedokli. Pateicībā, ar cieņu Aivars Lembergs ...
Pievienot mapei
Andris Rimša
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (III)
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Personas subjektīvās publiskās tiesības uz publisko lietu sevišķo izmantošanu Pretstatā publiskās lietas sabiedriskajai izmantošanai sevišķā izmantošana nozīmē ekskluzīvu vai privileģētu sabiedriskajai izmantošanai (tika aplūkotas iepriekš) vai tikai sevišķajai izmantošanai paredzētas publiskas lietas izmantošanu, tādēļ daļā gadījumu publiskās lietas sevišķā izmantošana var norisināties līdztekus un neatbilst tās tiešajam piešķīruma mērķim ...
Pievienot mapei
Uldis Cakars
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Advokatūras "Zelta zirgs" jeb Antiņa simtgade un "tēva vara"
25
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Raksts ir autora pārdomas par notikumiem Latvijas advokatūrā un turpina advokatūras iekšienē un publiskajā telpā iesākto diskusiju par advokatūras attīstības scenārijiem. Autors tikai grib sastatīt Raiņa redzējumu par sabiedrību pirms simt gadiem ar savu mūslaiku pasaku par mūsdienīgām Latvijas problēmām, to skaitā advokatūras problēmām. ...
Pievienot mapei
Biznesa augstskola "Turība"
žurnāls / Informācija
Mantojuma tiesību eiropeizācija
6
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
2009. gada 29. oktobrī Biznesa augstskolā "Turība" notika starptautiska konference "Mantojuma tiesību eiropeizācijas perspektīvas". Konferencē uzstājās akadēmiķi, praktiķi un valsts iestāžu darbinieki no Lietuvas, Polijas, Vācijas un Latvijas. Konferences mērķis bija vērst plašākas sabiedrības uzmanību uz mantojuma tiesību aktualitātēm, Eiropas Savienības darbībām šajā jomā un uz tāda paša nosaukuma pētījumu, kuru šobrīd īsteno trīs augstskolas – Leona Kozminska (Leon Kozminskiego) akadēmija, Viļņas universitāte un Biznesa augstskola "Turība". ...
Pievienot mapei
Martins Osis
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Īpašs protests civilprocesā
1
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Civilprocesa likuma1 (turpmāk – CPL) 60. nodaļa ("Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem") noteic kārtību, kādā iespējama jauna lietu izskatīšana pie noteiktiem apstākļiem, ja par spēkā stājušos nolēmumu iesniegts protests. Protesta iesniegšanai CPL izvirza zināmus priekšnoteikumus un noteiktu amatpersonu iesaistīšanos. Turklāt nodaļas normas ir īpatnējs regulējums, kas atkāpjas no ierastās tiesvedības procedūras civilprocesā, tādēļ ne vien no teorētiskā, bet arī no praktiskā skatupunkta ir vērtīgi detalizētāk paraudzīties uz CPL 60. nodaļu. Līdz ar to šā raksta nolūks ir izvērtēt protesta institūta vietu un nozīmi civilprocesā, tā leģitīmā mērķa un izmantošanas aspektu būtību, vienlaikus aplūkojot protesta jēdzienu, tā iesniegšanas tiesiskos pamatus un to elementus, kā arī amatpersonas, kas tiesīgas iesniegt protestu. ...
Pievienot mapei
Gatis Litvins
žurnāls / Juridiskā literatūra
Latvijā pirmā grāmata par franšīzi
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Apgāds "Latvijas Vēstnesis" laidis klajā Viktorijas Jarkinas grāmatu Franšīze teorijā un praksē. Komerclikuma franšīzes līguma nodaļas komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2009, 216 lpp. Tas ir Latvijā pirmais visaptverošais un fundamentālais pētījums par franšīzi. Jaunais izdevums ir vērtīgs ne tikai kā zinātnisks darbs – īpaši aktuāls tas ir tagad, jo 2010. gada 1. janvārī stāsies spēkā Komerclikuma D daļa "Komercdarījumi", kurā līdzās citiem komercdarījumiem ir regulēts arī franšīzes līgums. ...
Pievienot mapei
Kalvis Torgāns
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Plaģiāts, kas noved pie darba zaudēšanas
21
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
"Ak, kāds nu tur liels ļaunums, ja mazliet "pašpikošu" no cita autora" – šāda nostāja diemžēl ir plaši izplatīta bakalaura un maģistra darbu rakstītāju vidū. Gandrīz visi zina, ka uzdot cita autora rakstītu tekstu par savējo nedrīkst. Tāpat vairums zina, ka bakalaura vai maģistra darbus neraksta, neiepazīstot un neizmantojot agrāk jau uzrakstītas publikācijas, tikai jādod atsauces uz izmantoto avotu. "Tad vai nu liela starpība: ir vai nav tās atsauces? Honorāru taču par maģistra darbu neprasīšu" – turpina spriedelēt literārie zagļi. Starpība tomēr ir liela un būtiska. Studējošais bieži vien jūt, ka viņa projektā ir izklāstītas jau atklātas patiesības un samērā trūcīgi ir ar jaunām atziņām, vispārinājumiem, priekšlikumiem. Šādā situācijā visai vilinoši liekas paņemt kādus jau gatavus vispārinājumus vai labi formulētus ierosinājumus un iekļaut darbā kā savējos. Tikai naivais teiks, ka tas nav negodīgi. No godīguma viedokļa vien jau tas ir pietiekami bīstami. Tikpat bīstami tas ir no profesionālās kvalifikācijas viedokļa: rakstītājs uzdodas par gudrāku nekā viņš īstenībā ir. Piedevām viņš sevi apliecina kā vieglas dzīves tīkotāju, varbūt karjeristu, varbūt mazvērtības kompleksu mocītu utt. Bet tas nav tik nesavtīgi un nevainīgi. Tas ir Autortiesību likuma pārkāpums! No ilggadējās docētāja prakses vēl tagad prātā ap divdesmit gadu vecs gadījums, kad plaģiātā tika atmaskots diplomdarba autors, kas iesniedza darbu par autortiesību aizsardzību, cītīgi savāca daudz argumentu par to, ka pārkāpt autora tiesības ir prettiesiski, tikai pats ignorēja rakstīto, ka jānorāda citētie autori. Un mērķis, kā noskaidrojās, bija iegūt labu amatu autortiesību aģentūrā, kas tolaik pastāvēja. ...
Pievienot mapei
Guna Kaminska
žurnāls / Nedēļas jurists
Guna Kaminska
5
10. Novembris 2009 /NR. 45 (588)
Pievienot mapei
žurnāls / Redaktora sleja
Pegaza virsstundas
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Pastāv visnotaļ cieša korelācija starp tieslietām un mākslu. Izciliem kultūras darbiniekiem rakstāmgalda atvilktnēs ir svaidījies jaunības dienās iegūts jurista diploms, savukārt juristi dažbrīd jutuši vilinājumu draiskoties literatūras, mūzikas vai glezniecības laukā. Likumiem ar dzeju kopīgi nav tikai panti. Atsevišķi pētnieki daudz rakstījuši pat par likumu poēziju, ar skumjām atzīmējot, ka mūslaiku normatīvie akti paliek arvien sausāki ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Dažādi skaidrojumi par okupāciju
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Latvijas okupācijas fakta atzīšana ir atkarīga no šī termina izpratnes, uzskata krievu vēsturnieks Boriss Sokolovs, laikrakstam "Telegraf" izskaidrojot iemeslu, kāpēc latviešiem un krieviem nav izdevies vienoties par šo vēsturisko jautājumu. "Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs traktējam terminu "okupācija". Krievu valodas vārdnīcās tas nozīmē teritorijas sagrābšanu ar militāra spēka palīdzību pretēji iedzīvotāju gribai. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Īsziņas
Apspriež Uzņēmumu reģistra darbību
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis un Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis 29. oktobrī tikās ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Žanetu Jaunzemi-Grendi un valdes locekli, juridisko direktoru Jāni Endziņu. Tikšanās galvenais mērķis bija pārrunāt Uzņēmumu reģistra pamatfunkciju izpildes nodrošināšanu un sadarbību starp privāto un valsts sektoru. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Senāta būtiskāko nolēmumu krājums
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Tiesu namu aģentūra izdevusi Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2008. gada spriedumu un lēmumu apkopojumu. Krājumā apkopotie nolēmumi ir neatsverams palīgs zemāku instanču tiesām, taisot nolēmumus, un valsts pārvaldes darbiniekiem publiski tiesiskajās attiecībās ar privātpersonām. 83 publicētie nolēmumi sagrupēti deviņās nodaļās. Lai krājums būtu ērti lietojams, tajā ietverti arī vairāki rādītāji, pēc kuriem var ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Juridiskajai augstskolai jauns rektors
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) rektora amatā 27. oktobrī valdība apstiprināja filozofijas doktoru profesoru Džordžu Ulrihu (George Ulrich). Tā kā RJA mērķis ir nodrošināt Eiropas telpā konkurētspējīgu izglītību starptautiskajās un Eiropas tiesībās, kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu mācības RJA notiek angļu valodā, lai nodrošinātu augstskolas mērķu sasniegšanu un nodrošinātu studiju ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
Zvērināta tiesu izpildītāja rīcības izsoles procesā pārsūdzēšana
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Civilprocesa likuma 617. panta otrajā daļā lietotā termina "ieinteresētās personas" saturs ir noskaidrojams, izvērtējot Civilprocesa likuma 617. panta pirmajā daļā ietvertos pamatus, kuriem pastāvot, izsoli atzīst par spēkā neesošu. Civilprocesa likuma 617. panta pirmajā daļā sniegtais pamatu uzskaitījums, kad tiesa izsoli atzīst par spēkā neesošu, ierindo izsoles dalībnieku ieinteresēto personu lokā. Tiesas izskatīšanas priekšmets sūdzībā par tiesu izpildītāja rīcību, lūdzot izsoli atzīt par spēkā neesošu, ir tajā pieļauto procesuālo pārkāpumu konstatēšana un novēršana, kas sūdzību iesniegušajai personai nerada nekādas tiesības uz izsolē nodoto objektu. Tas vienīgi var būt pamats jaunas izsoles procedūras uzsākšanai. Jautājums par izsoles tiesiskumu nav risināms prasības tiesvedības kārtībā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Tiesību prakse
Par tiesas rīcību gadījumā, ja procesuālās darbības izpilde ir kavēta tās vainas dēļ
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Likumdevējs, nosakot termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai, acīmredzami ir vadījies no tā, ka pašas tiesas konsekventi un precīzi ievēro termiņus tām noteikto procesuālo darbību izpildē. Lietas dalībniekam atbilstoši Civilprocesa likuma 415. pantam ir garantēts 20 dienu termiņš apelācijas sūdzības sagatavošanai un iesniegšanai no brīža, kad spriedums ir pieejams. Situācijā, kad tiesa spriedumu nav sastādījusi tās noteiktajā termiņā, tādējādi lietas dalībnieku kavējot termiņā iesniegt apelācijas sūdzību, pēc šā pamata nav tiesiski attaisnojams tiesas atteikums turpināt tiesvedību, kas pēc būtības ir personas tiesības uz taisnīgu tiesu aizskārums. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Akadēmiskā dzīve
Aicina piedalīties konstitucionālās tiesas procesa izspēlē
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Eiropas Tiesību studentu asociācija Latvijā (ELSA Latvija) jau 11. reizi rīko profesora Kārļa Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēli. Šajā "Jurista Vārda" numurā tiek publicēts 2009. gada izspēles kāzuss. Ik gadu kāzusa tēmai tiek izvēlēta sabiedrībā un juristu aprindās aktuāla tēma. Šī gada kāzusa tēma ir saistīta ar ekonomisko krīzi – tiek apskatīta situācija, vai ekonomiskā krīze var būt iemesls tam, lai starptautiskā aizdevuma saņemšanai ievērotu Starptautiskā valūtas fonda nosacījumus, kas neatbilst valsts pamatlikumam – Satversmei. Rakstveida kāzusa analīze jānosūta elektroniski līdz 2009. gada 6. decembra 23:59 uz e-pastu: ELSA.latvija@gmail.com. Izspēles mutiskā daļa norisināsies Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes telpās 2009. gada 19. decembrī. Izsoles nolikums un kāzusa teksts ir pieejams Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studentu pašpārvaldes mājaslapā (www.casus.lv), Biznesa augstskolas "Turība" mājaslapā (www.turiba.lv) un Rīgas Stradiņa universitātes mājaslapā (www.rsu.lv). Izspēlēs aicināti piedalīties tiesību studenti no visām augstskolām. ELSA Latvija prezidente Lelde Broka ...
Pievienot mapei
Pēters Jervelaids
žurnāls / Domu mantojums
Baltijas civiltiesību "tēvs" Frīdrihs Georgs fon Bunge
1
  
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Pateicoties Baltijas guberņu vietējo likumu kopojumam, kas stājās spēkā 1865. gadā, Frīdrihs Georgs fon Bunge kļuva par vienu no pazīstamākajiem Eiropas valstu likumdošanas sistematizētājiem. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojums Igaunijā bija spēkā līdz 1940. gadam. Latvijas Republika paspēja pieņemt savu Civillikumu 1937. gadā. Baltijas guberņu vietējo likumu kopojuma ietekme Civillikumā bija ļoti būtiska. To pašu var teikt arī par 1940. gadā sagatavotā Igaunijas Republikas Civillikuma projektu. ...
Pievienot mapei
Ernests Saulītis
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
Publisko personu rīcībspējas un tiesībspējas civilprocesuālie aspekti
1
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Saeima 2002. gada 6. jūnijā pieņēma Valsts pārvaldes iekārtas likumu,1 kas stājās spēkā 2003. gada 1. janvārī. Likums Latvijas tiesību sistēmā un tā spēkā stāšanās noslēdza būtisku posmu Latvijas publiskās pārvaldes organizācijā. Likumā ietverto regulējumu izpratne ietekmēja arī vispārējās jurisdikcijas tiesu praksi, jo likuma 1. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā ietvertais publisko personu iedalījums sākotnējā un atvasinātajās publisko ...
Pievienot mapei
žurnāls / Diskusija
Vai Saeimai ir jālemj par katru tiesneša karjeras soli
9
  
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
"Jurista Vārds" jau ziņoja par 22. oktobrī notikušo Saeimas balsojumu, ar kuru jaunā – Augstākās tiesas tiesneša – amatā pretēji Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Saeimas Juridiskās komisijas ieteikumam netika apstiprināts Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis Māris Vīgants. Šis Saeimas lēmums raisīja plašas debates gan plašsaziņas līdzekļos, gan tiesnešu aprindās, turklāt izskanēja pieņēmums, ka negatīvā balsojuma iemesls ir bijis fakts, ka M. Vīgants savulaik pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa – apcietinājuma – piemērošanu Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Administratīvo tiesnešu biedrība savā paziņojumā pat secināja, ka "pēc šāda Saeimas lēmuma neviens tiesnesis Latvijā nevar būt drošs, ka viņš netiks sodīts par to, ka, spriežot tiesu, ir ievērojis savu padotību vienīgi likumam un tiesībām." (Pilnu paziņojuma tekstu sk.: JV, 27.10.2009., Nr. 43) Profesors Dr.iur. Aivars Endziņš, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, komentējot deputātu 22. oktobra lēmumu, atzina: kamēr nav pieņemts jaunais Tiesu iekārtas likums, ar ko paredzēts šādas pilnvaras dot Tieslietu padomei, par tiesneša apstiprināšanu amatā būtu jālemj nevis Saeimai, bet gan Valsts prezidentam. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers šī gadījuma sakarā paziņoja, ka atzinīgi vērtē ideju par nepieciešamību vēl vairāk nostiprināt tiesu varas un tiesnešu neatkarību no iespējamas politiskās ietekmes un sagaida aktīvāku diskusiju par šo jautājumu Saeimas apakškomisijā darbam ar Tiesu iekārtas likumprojektu vēl 8. Saeimas laikā. V. Zatlers arī uzsvēra, ka jāvērtē, vai vispār ir jāatkārto Saeimas balsojums, apstiprinot augstākā amatā tiesnesi, kurš reiz jau Saeimā tiesneša amatā ir apstiprināts un ir neatkarīgas tiesu varas sastāvdaļa. Viņš atgādināja, ka, piemēram, tiesnešu svinīgo solījumu Valsts prezidentam tiesnesis dod tikai vienu reizi, stājoties tiesneša amatā, nevis katru reizi kāpjot pa tiesu sistēmas kāpnēm. "Jurista Vārds" uzrunāja gan tieslietu nozares atbildīgās amatpersonas, tiesnešus, politiķus un tiesību zinātniekus, lai noskaidrotu, vai Saeimas negatīvais balsojums par M. Vīgantu varētu kļūt par iemeslu mainīt kārtību, kādā tiek lemts par tiesneša karjeru Latvijā. ...
Pievienot mapei
žurnāls / Informācija
Konference par aktuāliem civilprocesa jautājumiem
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Konferences datums: 2009. gada 11. novembris. Konferences norises vieta: tiesu namā, Abrenes ielā 3, Rīgā, konferenču zālē. Konferences valoda: latviešu. Moderē: Iveta Krēvica, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja un Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei locekle; Anita Zikmane, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore un pastāvīgās darba grupas ...
Pievienot mapei
Gatis Litvins
žurnāls / Informācija
Nākamajā gadā tieslietas izdzīvos
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Līdz šim tika diskutēts par tieslietu sistēmai nepieciešamo finansējuma apmēru un sadali starp tās komponentiem. Diskusijas bija gan konstruktīvas, gan arī ne ļoti – tika izteikti arī nepārdomāti pieņēmumi un spekulācijas. Tagad tieslietu sistēmai nepieciešamais finansējuma apmērs un sadale ir ieguvusi konkrētas aplēses. Izteiktās idejas un aprēķini ir apkopoti 2010. gada valsts budžeta likumprojektā. Valsts budžeta likumprojektam ir atlicis pēdējais spurts Saeimā, kurai jāizskata un jāpieņem izšķirošais lēmums par tā spēkā stāšanos. Lai padarītu šo procesu vieglāku un raitāku, šā gada 28. oktobrī tieslietu ministrs Mareks Segliņš viesojās Saeimas Juridiskajā komisijā. Ministrs atsevišķi tikās arī ar Saeimas Juridiskās komisijas apakškomisijas darbam ar Tiesu iekārtas likumu deputātiem un runāja par Tiesu iekārtas likumprojekta pieņemšanas gaitu.  ...
Pievienot mapei
Valentija Liholaja
žurnāls / Notikums
Krimināltiesību teorija un prakse zinātnieka skatījumā
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Pasākumā, kuru vadīja Juridiskās fakultātes dekāna p.i. Dr.iur. Anita Rodiņa, profesoru sveica gan kolēģi – LU mācībspēki – Dr.iur. Valentija Liholaja, Dr.iur. Ārija Meikališa, Dr.iur. Kristīne Strada-Rozenberga, Dr.iur. Sanita Osipova, Dr.iur. Jānis Lazdiņš, gan tiesību praktiķi – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, viņa vietnieks Pāvels Gruziņš, zvērināts advokāts Aivars Niedre, Latvijas Juristu biedrības prezidents Aivars Borovkovs un citi. ...
Pievienot mapei
Baiba Rudevska
žurnāls / Skaidrojumi. Viedokļi
"Parex" bankas klauzula: Saeima pārejas tiesību pinekļos
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
2009. gada 22. oktobrī Saeima steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (turpmāk – likums).2 Kredītiestāžu likums tika papildināts ar 59.6 pantu, kam ir trīs daļas. Divas pirmās daļas regulē divas atšķirīgas hipotēzes ar būtībā vienādām tiesiskām sekām. Pirmā daļa attiecas uz bankām, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem saņem komercdarbības atbalstu, bet otrā – uz bankām, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir noteikusi noguldījumu ierobežojumus. Abos gadījumos, kamēr pastāv attiecīgais tiesiskais režīms (tātad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā sniegšanas beigām un no ierobežojumu noteikšanas dienas līdz to atcelšanas dienai), bankai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības, tostarp arī atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus un citu atlīdzību. ...
Pievienot mapei
Ilze Kramiņa
žurnāls / Nedēļas jurists
Ilze Kramiņa
6
3. Novembris 2009 /NR. 44 (587)
Pievienot mapei
žurnāls / Redaktora sleja
Piesmietais tiesiskums
27. Oktobris 2009 /NR. 43 (586)
Vai tiešām ne tikai ekonomikā, bet arī tiesiskuma izpratnē atgriežamies mežonīgajos deviņdesmitajos? Pagājušajā nedēļā Saeima pirmo reizi neiecēla amatā Augstākās tiesas tiesnesi. Pirms tam šāda situācija bija piedzīvota tikai Augstākās padomes laikā. Šī situācija lika izteikties daudziem. Tomēr gandrīz visus izteikumus vieno kopīga pazīme – neizpratne. Vienam tā noteikti ir patiesa, citam – samākslota. Vienam tā ir par Saeimas balsojuma ...
Pievienot mapei
1 ... 249 250 251 252 253 ... 370
10 20 50
REZULTĀTI LAPĀ
VISS SATURS
 ŽURNĀLS
 JAUNUMI
 DOMNĪCA
 BIBLIOTĒKA
 AFIŠA
 FOTO & VIDEO
Rubrika
Akadēmiskā dzīve
Aptauja
Atsaucoties uz publicēto
Atskatā un darbībā
Citu pieredze
Diskusija
Domu mantojums
Eiropas telpā
In memoriam
Informācija
Intervija
Juridiskā literatūra
Juristu likteņi
Grāmatas
Īsziņas
Juridiskā darba tirgus
Jurista vizītkarte
Jurists un kultūra
Justīcija attīstībai
Lekcijas
Mūsu autors
Nedēļas jurists
No citas puses
Notikums
Numura tēma
Periodika
Prakses materiāli
Priekšvārds
Redaktora sleja
Skaidrojumi. Viedokļi
Sludinājumi. Reklāma
Studenta Vārds
Tiesību prakse
Tiesību prakses komentāri
Tiesību politika
Vēstules
Viedoklis
Viktorīna
2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā
Tiesību nozare
Administratīvā atbildība
Administratīvās tiesības un proc...
Apdrošināšanas tiesības
Bērna tiesības
Būvniecības tiesības
Cilvēktiesības
Civiltiesības un process
--- Darba tiesības
--- Komerctiesības
--- Konkurences tiesības
--- Patērētāju tiesības
--- Intelektuālā īpašuma tiesības
--- Īres tiesības
--- Medicīnas tiesības
--- Šķīrējtiesu process
--- Maksātnespējas process
Datu apstrāde
Dzīvnieku aizsardzība
Eiropas tiesības
E-lieta
Enerģētikas tiesības
ES fondi
Fintech
Interešu pārstāvība
Juridiskā tehnika un valoda
Konstitucionālās tiesības
Krimināltiesības un process
Militārās tiesības
Nolēmumu piespiedu izpilde
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...
Pacientu tiesības
Pašvaldību tiesības
Policijas tiesības
Profesionālā ētika
Publiskie iepirkumi
Sankcijas
Sociālās tiesības
Sports un tiesības
Starptautiskās privāttiesības
Starptautiskās tiesības
Tehnoloģijas un mākslīgais intel...
--- Mākslīgais intelekts
Tiesību politika un prakse Covid-1...
Tiesību teorija, vēsture un filoz...
Tiesu darba organizācija
Tiesu iekārta
Trauksmes celšana
Tūrisma tiesības
Valsts pārvalde
Valsts un baznīca
Vides tiesības
Ilgtspēja
Tiesību prakse
Atzinumi un viedokļi
--- Konstitucionālo tiesību komi...
--- Tiesībsargs
--- Citas institūcijas
Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...
Eiropas Savienības Tiesas nolē...
Satversmes tiesas nolēmumi
Tiesu nolēmumi administratīvaj...
Tiesu nolēmumi civillietās
Tiesu nolēmumi krimināllietās
Valsts iestāžu lēmumi
--- Uzņēmumu reģistrs
--- Konkurences padome
--- Patērētāju tiesību aizsard...
--- Centrālā vēlēšanu komisij...
Autors
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
Mobilā versija!
RSS tēmas
Žurnāls Jaunumi
Domnīca
Esejas
Rubrikas
Skaidrojumi Numura tēmas Diskusijas un intervijas
Tiesību nozare
Civiltiesības un process Krimināltiesības un process Konstitucionālās tiesības
Seko mums izmantojot RSS!
Seko mums Youtube.com!
Seko mums LinkedIn!
Žurnāls tiesiskai domai un praksei
 
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis
67311161
darbadienās
9:00-17:00
Abonēšana Par "Jurista Vārdu"
Žurnāli Redakcija
Reklāma Autoriem
Darba sludinājumi Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv Grāmatas Autortiesības
Kontakti
 
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ 		© VSIA "Latvijas Vēstnesis"
Meklēt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties
Pirkt
ATSAUKSMĒM
Lūgums izmantot šo saziņas formu, lai informētu par portālā juristavards.lv pamanītajām nepilnībām vai sniegtu atsauksmes un ierosinājumus. Paldies par viedokli!
E-pasts
Teksts
INFORMĀCIJAI
Lai lietotu juristavards.lv papildiespējas, nepieciešama autorizācija.
Autorizējies ar:
DZĒST INFORMĀCIJU
Jūsu izveidotais saturs šim rakstam tiks neatgriezeniski dzēsts.
APSTIPRINĀJUMS
Vai tiešām vēlaties to darīt?
PIEVIENOT CITĀTU
  • 1. solis. Lai pievienotu vienu vai vairākus citātus, vispirms iezīmē interesējošo teksta fragmentu:
    • minimālais zīmju skaits - 30,
    • maksimālais - 1500.
  • 2. solis. Nospied rīku joslā pogu PIEVIENOT CITĀTU!
INFORMĀCIJAI
Lai reģistrētos portālā juristavards.lv, obligāti ir jāiepazīstas ar Portāla lietošanas noteikumiem, par to izdarot attiecīgu atzīmi!
INFORMĀCIJAI
Šī sadaļa vēl ir izstrādes stadijā.
RAKSTI ESEJU

Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.

Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.

  • Esejas teksts un autora foto jāsūta uz e-pastu: juristavards@lv.lv.
  • Tās tiek publicētas iesūtīšanas secībā.
  • Portāla redakcija veic iesūtīto eseju literāro rediģēšanu.
  • Gadījumos, kad, redakcijas ieskatā, eseja neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem un portāla juristavards.lv lietošanas noteikumiem, darba publicēšana tiek noraidīta bez papildu argumentiem.
VĀRDA/UZVĀRDA VAI NOSAUKUMA MAIŅA
Vai vēlaties, lai visi tavi iepriekšējie ieraksti nāktu līdzi jaunajai identitātei?
SEGVĀRDA MAIŅA
Vai vēlaties, lai visi tavi iepriekšējie ieraksti nāktu līdzi jaunajai identitātei?
INFORMĀCIJAI
Ieraksts tiks publicēts (to varēs apskatīt Domnīcā).

Šo ierakstu savā profilā būs iespēja atvērt un neierobežoti rediģēt turpmākās 15 minūtes.