Rubriku katalogs: Intervija

Mediācijas uzdevums ir ļaut pusēm sadzirdēt un saprast vienai otru

20. Augusts 2024 /NR. 34 (1352)

Atzīmējot to, ka šogad aprit divdesmit gadi kopš mediācijas kā alternatīvas domstarpību risināšanas metodes ienākšanas Latvijā un desmit gadi kopš Mediācijas likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās, "Jurista Vārds" aicināja uz sarunu Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāju Failu Abbasovu un sertificētu mediatori Laimu Āriju Zelmeni, lai skaidrotu, ar ko mediācija atšķiras no tiesvedības tiesā, kā mediācija uzlabo ikvienas iesaistītās puses situāciju un potenciāli novērš tiesāšanos, ieskaitot ar to saistīto zaudēto laiku un līdzekļus. ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

ECT tiesnesis Artūrs Kučs: Cilvēktiesības var pastāvēt tikai demokrātiskā sabiedrībā

13. Augusts 2024 /NR. 33 (1351)

Pēc pāris nedēļām, septembra sākumā, darbu Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) sāks no Latvijas ievēlētais tiesnesis Dr. iur. Artūrs Kučs, kurš līdz šim pildīja Satversmes tiesas tiesneša pienākumus. Viņaprāt, ievērojot Latvijas tiesību sistēmas atvērtību starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību aizsardzības standartam, Latvijas konstitucionālajā tiesā gūtā pieredze būs ļoti noderīga arī jaunajā amatā. "Eiropas Cilvēktiesību tiesas loma demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzībā šobrīd, kad Eiropā notiek karš un atsevišķas valstis apšauba vērtības, uz kurām balstīta Eiropas Padome un Eiropas Cilvēktiesību konvencija, ir stratēģiski nozīmīgāka nekā jebkad agrāk," uzskata A. Kučs. Pašreizējam ECT tiesnesim no Latvijas Mārtiņam Mitam šī amata pilnvaru termiņš beigsies šā gada 2. septembrī, tādēļ jau 2023. gada vasarā Ministru kabinets izsludināja atklātu konkursu uz ECT tiesneša amatu, meklējot M. Mita pēcteci. Pēc nacionālās atlases procedūras noslēguma Ministru kabinets ar 2024. gada 27. februāra rīkojumu apstiprināja Artūra Kuča, Jāņa Neimaņa un Daigas Rezevskas kandidatūras ECT pastāvīgā tiesneša amatam. Savukārt 2024. gada 16. aprīlī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ar absolūto balsu vairākumu ECT tiesneša amatā ievēlēja A. Kuču. Tādējādi viņš ECT nomainīs M. Mitu, kurš turpmāk papildinās Latvijas konstitucionālās tiesas sastāvu – šā gada sākumā Saeima viņu apstiprināja Satversmes tiesas tiesneša amatā, un šos pienākumus M. Mits sāks pildīt pēc darba ECT. Izvērstu sarunu solot vēlāk, kad jaunajā amatā būs aizvadīts kāds laiks, A. Kučs, vēl būdams Latvijā, atbildēja uz dažiem "Jurista Vārda" jautājumiem, daloties pārdomās, ko nozīmējis jau trešo reizi piedalīties konkursā, pretendējot uz ECT tiesneša amatu, un kādas vēl neatrisinātas problēmas izgaismojas cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālajā līmenī. ...

žurnāls / Intervija

Par Lietuvas konstitūcijas izstrādes līkločiem un konstitucionālās tiesas svarīgākajiem spriedumiem

9. Jūlijs 2024 /NR. 28 (1346)

Lietuvas un Latvijas konstitucionālās tiesības vēstures perspektīvā attīstījušās atšķirīgi. Lai sniegtu nelielu ieskatu Latvijas juristiem Lietuvas konstitucionālo tiesību vēsturē un tagadnē, būtiskākajos konstitucionālās tiesas spriedumos un redzējumā par kopējas Baltijas konstitucionālo tiesību tradīcijas pastāvēšanu, Viļņas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Vaidots Vaičaitis piekrita sniegt interviju "Jurista Vārdam". V. Vaičaitis ir absolvējis Viļņas Universitātes Juridisko fakultāti un otru maģistra grādu ieguvis Eiropas tiesību akadēmijā Briselē. 2001. gadā aizstāvējis tiesību zinātņu doktora grādu Viļņas Universitātē. Vēlāk šajā pašā augstskolā ieguvis arī maģistra grādu reliģijas studijās un vēsturē. Publicējis pētījumus par Lietuvas konstitūcijas vēsturi, Lietuvas prezidenta institūciju salīdzinošā perspektīvā, kā arī citiem konstitucionālo tiesību jautājumiem. ...

Dina Gailīte, Uldis Krastiņš

žurnāls / Intervija

Tiesu vara Ukrainā strādā izdzīvošanas režīmā

4. Jūnijs 2024 /NR. 23 (1341)

Maija nogalē Latvijā pēc mūsu Augstākās tiesas ielūguma viesojās karā ierautās Ukrainas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Stanislavs Kravčenko, lai piedalītos starptautiskā konferencē, kas bija veltīta Latvijas 20 gadiem Eiropas Savienībā un pulcēja vairāku dalībvalstu un kandidātvalstu tiesu varas augstāko institūciju pārstāvjus. S. Kravčenko tikās ar Latvijas Augstākās tiesas priekšsēdētāju Aigaru Strupišu, un sarunas laikā abi atzina steidzamu nepieciešamību izveidot starptautisku tribunālu Krievijas pastrādāto kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci iztiesāšanai, kā arī pārrunāja Latvijas tiesu sistēmas iespējas palīdzēt Ukrainas kolēģiem, kas šobrīd strādā ekstremālos apstākļos, vienlaikus cenzdamies uzlabot savu tiesu sistēmu, lai sagatavotos Ukrainas iestājai ES un novērstu arī korupcijas problēmas. Šīs vizītes laikā notika arī S. Kravčenko saruna ar "Jurista Vārdu" – par to, kā Ukrainas demokrātija, tai skaitā tiesu vara, turpina darboties Krievijas iebrukuma apstākļos. ...

Dina Gailīte, Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Cik iesniegumu ir jāuzraksta, lai valsts aizsargātu cilvēka dzīvību?

16. Aprīlis 2024 /NR. 16 (1334)

Šī gada advokātu kopsapulcē 22. martā Zvērinātu advokātu padome paziņoja lēmumu "par īpašiem nopelniem juridiskās palīdzības sniegšanā" piešķirt Advokatūras Goda zīmi zvērinātai advokātei Annai Norei. Plašāka Latvijas sabiedrība advokāti Nori pamanīja 2023. gada 26. aprīļa raidījumā "Kas notiek Latvijā", kur tika iztirzāti neilgi pirms tam, 16. aprīlī, Jēkabpilī notikušās slepkavības apstākļi: pēc divu gadu intensīvas vajāšanas Leons Rusiņš bija nogalinājis savu bijušo dzīvesbiedri viņas mātes un jaunākā dēla klātbūtnē. ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Profesores Valentijas Liholajas mūža darbs, kas veltīts krimināltiesībām

9. Aprīlis 2024 /NR. 15 (1333)

Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore Valentija Liholaja jurisprudencei ir uzticīga jau vairāk nekā 60 gadus, un galvenokārt tie veltīti krimināltiesībām un akadēmiskajam darbam savā Alma Mater. Profesore ir autore un līdzautore daudzām grāmatām salīdzināmajās tiesībās, krimināltiesību vispārīgās un sevišķās daļas jautājumos, arī Krimināllikuma atkārtoti izdoto komentāru līdzautore. Viņas krājumā ir tiesu prakses pētījumi, ļoti daudz publikāciju un referātu dažādās konferencēs, tādēļ pilnīgi pamatoti var sacīt, ka sen vairs nav iespējama krimināltiesību apguve, nesatiekoties ar profesori Liholaju un viņas devumu tiesību zinātnei. Par šo mūža darbu pēc Juridiskās fakultātes priekšlikuma 2023. gadā viņai tika piešķirta arī LU Gada balva par zinātniskās skolas izveidi. Novērtējot profesores ieguldījumu akadēmiskajā un zinātniskajā jomā Latvijas krimināltiesībās, kas tostarp izpaudies vairāk nekā 60 publikācijās mūsu žurnālā, arī "Jurista Vārds" Krimināllikuma 25 gadu jubilejas sakarā vēlas godināt Dr. iur. Valentiju Liholaju. Šim nolūkam iztaujājām profesori, šoreiz vairāk ļaujot ieskatīties arī viņas pašas bagātīgajā dzīves gājumā un atziņās par Latvijas krimināltiesību attīstību. ...

Sannija Matule

žurnāls / Intervija

Arī tiesību zinātnē ir jānojauc domāšanas un fiziskās barjeras

19. Marts 2024 /NR. 12 (1330)

Ir aizritējis nedaudz vairāk par mēnesi, kopš Rīgas Stradiņa universitātē (turpmāk – RSU) darbu ir sākusi tās jaunizveidotā Sociālo zinātņu fakultāte (turpmāk – SZF), kurā ir apvienotas trīs līdzšinējās – Juridiskā, Komunikācijas un Eiropas studiju – fakultātes. Tās dekāne Ph.D. Karina Palkova iepriekš bijusi RSU Juridiskās fakultātes prodekāne un joprojām ir praktizējoša zvērināta advokāte, un jaunās fakultātes organizatoriskais modelis, attīstības stratēģija un arī ambīcijas lielā mērā ir viņas redzējums par to, kurp un kā turpmāk virzīt tai piederīgo akadēmisko saimi, zinātni un pētniecību. Sarunā ar "Jurista Vārdu" K. Palkova skaidri pauž apņemšanos nojaukt līdz šim ierastās domāšanas un fiziskās barjeras, lai fakultāte kļūtu par sociālo zinātņu ekselences centru pat Baltijas mērogā. Viņasprāt, līdzi laikam ir jāmainās arī tiesību zinātnei, un arī šim virzienam jaunajā modelī ir atvēlēta ievērojama loma. Intervijā K. Palkova atklāj, kā plānots sasniegt šo mērķi un ko prasa šādu pārmaiņu ieviešana un vadība. Interesanti, ka jaunās dekānes pašas dzīves plāns ir sastādīts līdz pat 68 gadu vecumam, bet šā brīža amats tajā nebija ierakstīts. Viņa gan to saredz kā labu iespēju ceļā uz nākamo plāna punktu, nevis novirzīšanos no tā. ...

Dina Gailīte

žurnāls / Intervija

Tiesības ir valsts reakcija uz sabiedrības procesiem – cilvēku savstarpējo viļņošanos

13. Februāris 2024 /NR. 7 (1325)

Ir aizritējuši 102 gadi kopš Latvijas pamatlikuma pieņemšanas Satversmes sapulcē 1922. gada 15. februārī, un tieši šajā nedēļā simboliski pie lasītājiem dodas 21 autora veidota kolektīva zinātniska monogrāfija "Publiskās tiesības. Ievads" vairāk nekā 900 lappušu biezumā. Grāmatas ideja aizsākusies Satversmes tiesā pirms vairāk nekā trim gadiem, tādēļ tās autoru skaitā ir esošie un bijušie Satversmes tiesas tieneši ...

Linda Lielbriede, Uldis Krastiņš

žurnāls / Intervija

Tiesiskums – kultūras sasniegums, par ko jārūpējas

28. Novembris 2023 /NR. 48 (1314)

Martins Krīgers (Martin Krygier) ir domātājs, kas visvairāk pazīstams ar savām publikācijām par likuma varu, totalitārismu un postkomunismu. Viņa interese par totalitāriem režīmiem radās personīgu apstākļu iespaidā, jo viņa vecāki ieradās Austrālijā, bēgot no nacisma Polijā. Profesora Krīgera darbos tiek īpaši analizēta tiesiskuma un politikas mijiedarbība Centrālajā un Austrumeiropā. Viņš ir sarakstījis vairākas grāmatas par antikonstitucionālo populismu, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī tiesiskuma jautājumiem postkomunisma periodā. 12. oktobrī viņš viesojās Rīgā un lasīja lekciju Rīgas Juridiskajā augstskolā lekciju sērijā, kura notika par godu augstskolas 25 gadu jubilejai. Pēc lekcijas profesors sniedza interviju žurnālam "Jurista Vārds" par dažādiem tiesiskuma aspektiem. ...

Sannija Matule, Linda Lielbriede

žurnāls / Intervija

Ģenerālprokurors: prokurora pieejai un domāšanai ir jābūt tādai pašai kā tiesnesim

26. Septembris 2023 /NR. 39 (1305)

Ģenerālprokurors Juris Stukāns šajā amatā ir jau vairāk nekā trīs gadus – kopš 2020. gada 12. jūlija, un šajā statusā šī ir viņa pirmā intervija "Jurista Vārdā". Viņš bija viens no astoņiem šī amata kandidātiem un kā toreizējais Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs guva vienbalsīgu Saeimas deputātu atbalstu. Savā Prokuratūras darbības attīstības koncepcijā, kas tika gatavota, kandidējot uz ģenerālprokurora amatu, J. Stukāns norādīja, ka "Latvijas prokurori ir milzīgs potenciāls, kuru var vēl efektīvāk un būtiski lietderīgāk pielietot Prokuratūras likumā noteikto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei".1 Aizvadīto triju gadu prakse un tās rezultatīvie rādītāji liecina, ka pārmaiņas prokuratūras darbā un struktūrā patiešām ir notikušas, tostarp izgaismojot jaunas tendences un pieeju tajā, kā prokuratūra sevi redz Latvijas tiesiskajā sistēmā. Vairāki šādi jauninājumi ir pārrunāti arī šajā intervijā, un tie skaidri iezīmē virzienu, kurā šobrīd J. Stukāna vadībā ir vērsta Latvijas Republikas prokuratūras attīstība. ...

...

10 20 50

REZULTĀTI LAPĀ

RĀDĪT TIKAI VIRSRAKSTUS

VISS SATURS

ŽURNĀLS

JAUNUMI

DOMNĪCA

BIBLIOTĒKA

STUDENTA VĀRDS

AFIŠA

FOTO & VIDEO

Rubrika

Informācija

Skaidrojumi. Viedokļi

Priekšvārds

Tiesību prakse

Domu mantojums

Vēstules

Juridiskā literatūra

Sludinājumi. Reklāma

Citu pieredze

In memoriam

Akadēmiskā dzīve

Eiropas telpā

Intervija

Notikums

No citas puses

Diskusija

Nedēļas jurists

Redaktora sleja

Numura tēma

Viktorīna

Aptauja

Tiesību politika

Viedoklis

Juristu likteņi

Jurista vizītkarte

Īsziņas

Studenta Vārds

2014. gads Latvijas tieslietu sistēmā

Atskatā un darbībā

Justīcija attīstībai

Atsaucoties uz publicēto

Jurists un kultūra

Juridiskā darba tirgus

Tiesību prakses komentāri

Tiesību prakse. Judikatūra

Grāmatas

Lekcijas

Periodika

Prakses materiāli

Mūsu autors

Tiesību nozare

Valsts un baznīca

Administratīvās tiesības un proc...

Sports un tiesības

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu lega...

Fintech

Dzīvnieku aizsardzība

Tiesu darba organizācija

Policijas tiesības

Civiltiesības un process

--- Darba tiesības

--- Komerctiesības

--- Konkurences tiesības

--- Patērētāju tiesības

--- Intelektuālā īpašuma tiesības

--- Īres tiesības

--- Medicīnas tiesības

--- Šķīrējtiesu process

--- Maksātnespējas process

Krimināltiesības un process

Konstitucionālās tiesības

Starptautiskās tiesības

Tiesību teorija, vēsture un filoz...

Eiropas tiesības

Tiesu iekārta

Cilvēktiesības

Sociālās tiesības

Publiskie iepirkumi

Datu apstrāde

Tūrisma tiesības

Tehnoloģijas un mākslīgais intel...

--- Mākslīgais intelekts

Pašvaldību tiesības

Apdrošināšanas tiesības

Būvniecības tiesības

Vides tiesības

Nolēmumu piespiedu izpilde

Bērna tiesības

Administratīvā atbildība

ES fondi

Starptautiskās privāttiesības

Enerģētikas tiesības

Valsts pārvalde

Profesionālā ētika

Juridiskā tehnika un valoda

Tiesību politika un prakse Covid-1...

Interešu pārstāvība

E-lieta

Pacientu tiesības

Sankcijas

Militārās tiesības

Trauksmes celšana

Tiesību prakse

Satversmes tiesas nolēmumi

Eiropas Savienības Tiesas nolē...

Eiropas Cilvēktiesību tiesas n...

Tiesu nolēmumi civillietās

Tiesu nolēmumi krimināllietās

Tiesu nolēmumi administratīvaj...

Valsts iestāžu lēmumi

--- Uzņēmumu reģistrs

--- Konkurences padome

--- Patērētāju tiesību aizsard...

--- Centrālā vēlēšanu komisij...

Atzinumi un viedokļi

--- Konstitucionālo tiesību komi...

--- Tiesībsargs

--- Citas institūcijas

Autors

ŽURNĀLU KATALOGS / VISI ŽURNĀLI

3. Septembris 2024

Nr 36 (1354)

saturs abonēt

e-žurnāls

palielināt

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"