Par Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtību

Dipl. iur. Anda Krastiņa, Latvijas Konkurences padomes locekle, — "Latvijas Vēstnesim"

Konkurences likuma 15. panta

Ministru kabineta 1997. gada 30. decembra noteikumi nr.444,

"Latvijas Vēstnesis", 1998. gada 3. janvāris

Šī gada 1. janvārī spēkā stājās jaunais Konkurences likums (turpmāk — Likums) ("Latvijas Vēstnesis" 08.07.1997, Nr.175), kas aizvietoja jau sen gan ekonomiski, gan juridiski novecojušo 1991. gada 3. decembra likumu "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu".

Visos galvenajos jautājumos jaunais Likums ir saskaņots ar atbilstošo Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, kā to ES kandidātvalstīm rekomendēja Eiropas Komisija "Baltajā grāmatā" un saskaņā ar Latvijas izteikto vēlmi, parakstot Eiropas līgumu ar Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm. Gan Eiropas līgumā, gan pavisam nesen atjaunotajā Nacionālajā programmā Latvijas integrācijai ES konkurences likumdošana ir izvirzīta par vienu no prioritātēm šajā integrācijas procesā.

Kā jau minēju iepriekš, konkurences likumdošanas saskaņošanā Latvija ir spērusi lielu soli, pieņemot jauno Likumu, tādēļ par šībrīža aktualitāti jau ir kļuvusi likumdošanas efektīva piemērošana, ko ik dienas darbā veic Konkurences birojs (turpmāk — Birojs), izmeklējot konkrētas lietas, un Konkurences padome (turpmāk — Padome), pieņemot lēmumus tajās.

Likumdošanas efektīvas piemērošanas būtiska sastāvdaļa ir lietas izskatīšanas procedūras noteikumi, kuri vienlaikus nodrošinātu gan valsts (šajā gadījumā — Biroja un Padomes) tiesības saņemt visu lietas vispusīgai izmeklēšanai un pamatota lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, gan arī iesaistīto pušu tiesības uz aizstāvību.

Biroja un Padomes darbību procesuālās normas, kuras tiks analizētas šajā rakstā, nosaka Ministru kabineta 1997. gada 30. decembra noteikumi nr.444 "Konkurences likuma pārkāpumu izskatīšanas kārtība" (turpmāk — Noteikumi) ("Latvijas Vēstnesis", 03.01.1998, Nr.1/2).

Kaut arī juridiski saistošas prasības attiecībā uz pārkāpumu izskatīšanas procedūras saskaņošanu kandidātvalstīm nav izvirzītas, tomēr, izstrādājot Noteikumus, tika ņemta vērā ES pieredze un tiesību akti konkurences likumdošanas pārkāpumu izskatīšanā (ES Padomes 1962. gada 6. februāra noteikumi Nr.17/62 un ar tā piemērošanu saistītie Eiropas Komisijas noteikumi, lēmumi un skaidrojumi). Tas tika darīts, lai jau pirms iestāšanās ES pārņemtu pozitīvo pieredzi šajā ziņā, kuras pamatā likts konkurences likumdošanas pārkāpumu novēršanas princips sarunu ceļā, nevis pārkāpēju sodīšana.

ES konkurences lietu izskatīšanas procedūras sistēmā un tagad arī Latvijas atbilstošajā likumdošanā sods par pārkāpumu tiek piemērots vienīgi kā galējais līdzeklis, kad visas iepriekšējās procesuālās darbības vēlamo rezultātu — pārkāpumu labprātīgu novēršanu — nav devušas.

Šis raksts veltīts vienīgi likuma 15. panta (aizliegtas vienošanās), 17. panta (dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana), 22. panta (negodīga konkurence) un 23. panta (maldinoša reklāma) iespējamo pārkāpumu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas kārtībai Birojā un Padomē (skat. shēmu), kā tas noteikts Noteikumu 1. punktā.

Svarīgi atzīmēt, ka rakstā netiks analizētas procesuālās normas, kas regulē tirgus dalībnieku apvienošanās kontroli un tirgus dalībnieku vienošanos atzīšanu par spēkā esošām, jo šādu lietu izskatīšanas procedūra un juridiskās sekas noteiktas citos normatīvajos aktos: Ministru kabineta 1998. gada 3. marta noteikumos nr.73 "Ziņojuma par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrību) apvienošanos iesniegšanas un izskatīšanas kārtība" ("Latvijas Vēstnesis", 05.03.1998, nr.58/59) un Ministru kabineta 1998. gada 3. februāra noteikumos nr.37 "Kārtība, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem" ("Latvijas Vēstnesis", 05.02.1998, nr.31).

I

Konkurences likuma iespējamā pārkāpuma lietas izpēti uzsāk šādos gadījumos:

1.

Saskaņā ar Noteikumu 2. punktu pamatota interese ir personām, kurām pārkāpuma rezultātā radušies vai varētu rasties zaudējumi, vai arī personām, kuras iesaistītas pārkāpumā.