Foto: no personiskā arhīva

Intelektuālais īpašums un ar to saistītie jautājumi ir svarīgi ikvienas valsts attīstībā un ekonomikas veicināšanā, intelektuālā īpašuma tiesības var sastādīt nozīmīgu kapitālu. Tomēr, līdz ar brīdi, kad persona iegūst vai rada intelektuālā īpašuma tiesību objektus, ir jāapzinās apdraudējumi no tām personām, kuras šīs tiesības vēlas pārkāpt un izmantot savā labā, kā arī iespējas vērsties pret šiem pārkāpējiem.
Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu¹ (turpmāk – Direktīva). Šis dokuments tā pieņemšanas laikā izraisījis ne mazums diskusiju², un joprojām dalībvalstis saskaras ar neskaidrībām Direktīvas ieviešanā. Direktīva regulē dažādus aspektus saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu Eiropas Savienībā, un līdz šim šāda mēroga dokumentā tas nebija darīts. Dokumenta izstrādes pamatā ir konstatētā situācija dalībvalstīs, ka joprojām pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas līdzekļiem.
Direktīva attiecas uz autortiesībām, rūpnieciskā īpašuma tiesībām un citām intelektuālā īpašuma tiesībām, jo Direktīvā paredzētos pasākumus piemēro visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kas paredzēti Kopienas vai attiecīgās dalībvalsts tiesību aktos. Direktīva īpaši fokusēta uz komerciāla mēroga pārkāpumiem.
Šajā rakstā netiks apskatīti direktīvas normu salīdzinājums ar Latvijas normatīvajiem aktiem, bet tiks sniegts pārskats par Direktīvas regulējumu un diskutablajiem jautājumiem saistībā ar Direktīvas normu interpretējumu.
Direktīva jāievieš līdz 2006.gada maijam, un šobrīd Latvijā norit aktīvs darbs pie tās normu un attiecīgo nacionālo tiesību aktu izpētes. Tā kā Direktīvas ieviešana raisījusi neskaidrības Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir notikušas arī Komisijas dienestu rīkota sanāksme par Direktīvas ieviešanas jautājumiem. Šobrīd publiski pieejams ir Apvienotās Karalistes Patentu iestādes publicētais Konsultāciju dokuments par Direktīvas ieviešanu Apvienotajā Karalistē³.

1. Ieskats vēsturē

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības jautājumus starptautiskā līmenī pašlaik regulē dažādi starptautiski līgumi. Jautājumi saistībā ar tiesību piemērošanu noteikti Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem saistībā ar tirdzniecību (turpmāk – TRIPS līgums⁴. Atbilstoši Direktīvas preambulas 7.apsvērumam, Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) rīkotajās konsultācijās par šo jautājumu ir konstatēts, ka dalībvalstīs, neraugoties uz TRIPS līgumu, joprojām pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas līdzekļiem. Direktīvas pieņemšana bija sekas dažādo nacionālo sistēmu izpratnei par intelektuālā īpašuma īstenošanas mehānismu funkcionēšanu, kas radīja atšķirības Eiropas Savienības iekšējā tirgū un izraisīja ekonomiska rakstura zaudējumus un apdraudējumu sabiedrības drošībai un veselībai.
1998.gada oktobrī Eiropas Komisijas publicēja “Zaļo grāmatu” par cīņu pret viltojumiem un pirātismu iekšējā tirgū⁵. Eiropas Komisijas sākotnējais priekšlikums⁶ Direktīvas projektam tika iesniegts 2003.gada martā. Eiropas ekonomisko un sociālo lietu komiteja savu ziņojumu izstrādāja 2003.gada novembrī⁷, kam sekoja apspriedes ar dalībvalstu pārstāvjiem, ekspertiem, līdz 2004.gada 29.aprīlī tika pieņemta Direktīva.
Atbilstoši Komisijas iecerei⁸, Direktīvas mērķi ir:
1) izveidot vienotu intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas telpu, lai nerastos pārpratumi dalībvalstu starpā;
2) izveidot vienotu informācijas apmaiņas tīklu;
3) palīdzēt intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem aizstāvēt savas tiesības.