Saskaņā ar Eiropas līguma par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to Dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, kuru Latvijas Republika parakstījusi 1995.gada 12.jūnijā (stājies spēkā 1998.gada februārī) V sadaļas III nodaļu1 svarīgs nosacījums Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) ir Latvijas pastāvošās un nākotnes likumdošanas tuvināšana ES likumdošanai. Latvija jau pāris gadus veic t.s. likumdošanas saskaņošanas procesu ar ES tiesību un pienākumu kopumu, sauktu par acquis communautaire . Šī gada 31. martā un 1. aprīlī Saeimas Eiropas lietu komisijā Eiropas Savienības "Phare" mācību un sabiedrisko attiecību projekta ietvaros norisinājās konference par tēmu "Eiropas Savienības un kandidātvalstu pieredze acquis communautaire pārņemšanā", kurā Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas iestāšanās ES sarunu delegācijas sekretariāta vadītājs Eduards Stiprais atzīmēja likumdošanas pārņemšanas pamatprincipu neskaidrību — cik lielā mērā piemērojams acquis communautaire un kurā brīdī šie likumi stāsies spēkā? Vai pēc iestāšanās ES liela daļa no tiem nebūs jāatceļ vai jāmaina? Kā ES dalībvalstīs piemērot tās ES tiesību normas, kuras ietvertas Kopienas dibināšanas pamatlīgumos?2

Visus šos jautājumus varētu attiecināt uz Latvijas pašreizējo kandidātvalsts statusu, tomēr tie nenoliedzami parāda, ka šobrīd ir neskaidra ES tiesību piemērošanas perspektīva arī pēc Latvijas Republikas iestāšanās ES.