Raksta mērķis ir aplūkot, kā Eiropas Mediju brīvības akta (turpmāk – EMBA)1 18. pants papildina un mijiedarbojas ar citiem tiesību aktiem, piemēram, Digitālo pakalpojumu aktu (turpmāk – DSA) un Mākslīgā intelekta aktu, un kādas priekšrocības tas var sniegt mazāku dalībvalstu kontekstā.
EMBA mērķis ir harmonizēt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz mediju brīvību, plurālismu un redakcionālo neatkarību, tādējādi novēršot šķēršļus mediju pakalpojumu sniedzēju efektīvai funkcionēšanai ES iekšējā tirgū. EMBA risina vairākus svarīgus jautājumus, piemēram, par valsts iejaukšanos mediju pakalpojumu sniedzēju redakcionālajā brīvībā, mediju finansēšanas caurredzamību, kā arī nodrošina vienlīdzīgāku mediju pakalpojumu sniedzēju dalību ļoti lielās tiešsaistes platformās, papildinot DSA noteikumus.
Kaut arī EMBA stājās spēkā 2024. gada 7. maijā, liela daļa tiesību aktā noteikto prasību jāpiemēro no 2025. gada augusta. Attiecīgi Ministru kabinets pagājušā gada jūlijā atbalstīja iniciatīvu veikt grozījumus nacionālajos tiesību aktos, kas paredzēti, lai EMBA prasības Latvijā varētu tikt efektīvi īstenotas.2
Mediji no lielo tiešsaistes platformu puses nereti ir sastapušies ar nesaprotamiem un pienācīgi neizskaidrotiem ierobežojumiem (piemēram, nepamatotu satura izņemšanu), kas attiecīgi ir kavējuši to piekļuvi šādu platformu lietotājiem. Kamēr DSA neparedz specifiskas piekļuves nodrošināšanas prasības tiešsaistes platformām, EMBA 18. pants šo jautājumu risina, ieviešot pienākumu lielajām tiešsaistes platformām veikt pasākumus, kas novērš profesionāliem standartiem atbilstoša mediju satura nepamatotu izņemšanu. EMBA 18. pants ir jo īpaši nozīmīgs mazo ES dalībvalstu kontekstā, jo tam būtu jāveicina arī salīdzinoši mazāku mediju pakalpojumu sniedzēju redzamību lielajās tiešsaistes platformās.3
Raksta mērķis ir aplūkot, kā EMBA 18. pants papildina un mijiedarbojas ar citiem tiesību aktiem, piemēram, DSA un Mākslīgā intelekta aktu, un kādas priekšrocības tas var sniegt mazāku dalībvalstu kontekstā.
EMBA 18. panta tvērums
EMBA 18. panta 1.–2. punkts paredz, ka ļoti lielām tiešsaistes platformām ir pienākums nodrošināt funkcionalitāti, kas ļauj mediju pakalpojumu sniedzējiem pašdeklarēties kā neatkarīgiem mediju pakalpojumu sniedzējiem, un informācija par to ir viegli pieejama. Saskaņā ar EMBA 2. panta 10. punktu ar ļoti lielām tiešsaistes platformām saprot tiešsaistes platformas, kas par tādām noteiktas saskaņā ar DSA 33. panta 4.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
67311161
darbdienās: 8.30–17.00
pirmssvētku dienās: 8.30–15.00
|
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Piekļūstamība Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
