Raksta pamatā – diplomdarbs ”Vides trokšņa tiesiskais regulējums un tā nepilnības Latvijā”, kas izstrādāts un aizstāvēts Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē 2005. gadā. Diplomdarba vadītāja LU lektore Silvija Meiere, recenzente – prof. Dr.iur. Ilma Čepāne.

Viens no fizikālā vides piesārņojuma veidiem ir troksnis. Troksnis ir lielpilsētas neatņemama sastāvdaļa, jo pilsētas vides īpatnības pieļauj blakus pastāvēt dzīvojamām mājām, sabiedriskajam transportam, atpūtas un izklaides vietām, rūpnieciskām ražotnēm. Trokšņi laika gaitā mainās, jo mainās tehnoloģijas, ko izmanto rūpniecībā, transportā un izklaides industrijā.

Lai arī kopš padomju laikiem ir piedzīvots nozīmīgs rūpniecības apsīkums, tomēr mūsdienās pilsētnieku naktsmieru traucē, piemēram, skaļi ventilatori namos iebūvētajos veikalos. Arī automašīnu skaits pilsētās palielinās ļoti strauji, tās ir lielākais trokšņa avots ielās. Tāpat pieaug arī izklaides industrijas radītais troksnis, jo arvien vairāk tiek ierīkotas kafejnīcas, naktsklubi un spēļu zāles.

Troksnis ir viens no fizikāli nelabvēlīgajiem faktoriem, kas cilvēkam izraisa nepatīkamas izjūtas, veselības traucējumus un slimības. Lai veiktu preventīvos pasākumus veselības un komforta traucējumiem, ir svarīgi apzināt un novērtēt trokšņa iedarbību, noteikt un veikt pasākumus, kas samazina trokšņa nelabvēlīgo ietekmi. Latvijā ar troksni saistītā likumdošanas funkcija un trokšņu novērtēšanas un samazināšanas pasākumi, ņemot vērā trokšņa avotu, ir vairāku ministriju kompetencē, kas bieži vien izraisa nesaprašanos šo institūciju starpā.

Labklājības ministrijas izdevumā, kas saistīts ar darba aizsardzību, “Ar darba vides troksni saistīto risku novērtēšanas un novēršanas vadlīnijas” troksnis tiek skaidrots: “Gadījumos, kad skaņa ir kaitinoša vai nevēlama, tā tiek saukta par troksni”.² Līdzīgs trokšņa skaidrojums ir sastopams arī vairumā angļu valodā internetā sastopamajās vārdnīcās, piemēram, Cambridge Advanced Learner’s Dictionary³, Princeton University WordNet Dictionary of Synonyms⁴, Merriam– Webster’s Collegiate Dictionary⁵. Piemēram, Īrijā Vides aizsardzības aģentūra Vides trokšņa apskatā un ieteikumos “troksni” definē kā “jebkur[u] skaņ[u], kam ir potenciāla iespēja izraisīt traucējumus, diskomfortu vai psiholoģisko stresu subjektam, kas nav no tā aizsargāts, vai jebkur[u] skaņ[u], kas var radīt psiholoģisko apdraudējumu subjektam, kas no tā nav aizsargāts, vai fiziskos bojājumus subjektam, kurš no tā nav aizsargāts.”⁶

Likums “Par vides aizsardzību” “vidi” definē kā “dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopumu”.⁷ Šāds vides skaidrojums nav izsmeļošs, plašai sabiedrībai saprotams un, pēc autores domām, ir plaši interpretējams. Princeton University WordNet Dictionary of Synonyms “vidi” definē kā “kaut ko, kurā kāds eksistē vai dzīvo”.⁸ Kā ir konstatējis profesors L.Krēmers, nevienā no Eiropas Savienības, ne Eiropas Kopienas dibināšanas līgumiem nav sastopama vides definīcija. Ar vidi saistītos faktorus var atrast Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 174.panta pirmajā un 175.panta otrajā daļā. No šīm daļām izriet, ka “vide” ietver cilvēkus, dabas resursus, zemes izmantošanu, pilsētas un lauku plānošanu, atkritumu apsaimniekošanu un ūdeni.⁹ Šīs visas kategorijas, pēc L.Krēmera domām, iekļauj visus vides aspektus.

Kopā saliekot minētos jēdzienus, būtu jārodas izsmeļošai “vides trokšņa” definīcijai. Brūela un Kjera kompānijas– pasaulē atzītas trokšņa mērinstrumentu izgatavotājas– mājas lapā “vides troksnis” ir skaidrots kā “negribēta skaņa vai vibrācija no dažādiem avotiem...”.¹⁰ Lielbritānijas Vides pārtikas un lauku lietu departaments “vides troksni” definē šādi: “negribēta un kaitīga āra skaņa, ko rada cilvēku darbības, ietverot transporta (ceļu, dzelzceļa un gaisa transporta) un industriālās darbības vietās radīto troksni”.¹¹ Atšķirīga pieeja ir novērojama ASV štatu normatīvajos aktos, kur galvenokārt izmanto tikai trokšņa jēdzienu. Piemēram, Kalifornijas Veselības un drošības kodeksā “troksnis” ir definēts kā “nevēlama, pārmērīga skaņa, kas ietver skaņas, ko rada cilvēki, mājdzīvnieki un mājlopi, industriālās mašīnas, būvdarbi, motorizētie transportlīdzekļi, laivas, gaisa satiksme, mājsaimniecības ierīces, motori, iekšdedzes dzinēji un citi trokšņa objekti.