LL.M. Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu biroja “Liepa, Skopiņa/BORENIUS” jurists

Labticīga iegūšana un lietas divkārša atsavināšana

Foto: no personiskā arhīva

Saskaņā ar likumu labticīga ieguvēja institūts attiecas uz situāciju, kad persona saņem lietu no neīpašnieka. Atbilstoši Civillikuma (CL) 1065. pantam īpašnieks nevar vindicēt savu kustamu lietu no trešās labticīgas personas, ja tā lietu savā valdījumā saņēma no īpašnieka līdzēja, kuram īpašnieks savukārt lietu bija uzticējis. Pie līdzīga rezultāta noved zemesgrāmatas publiskas ticamības principa ievērošana [Zemesgrāmatu likuma (ZGL) 1. pants un CL 994. panta pirmā daļa]. Saskaņā ar publiskas ticamības principu trešās personas var paļauties uz to, ka ieraksts zemesgrāmatā ticis izdarīts pareizi un likumīgi. Ja tā tomēr nav, labticīgas trešās personas tiek nostādītas tādā stāvoklī, it kā attiecīgais ieraksts būtu pareizs un tiesisks. Tādējādi labticīgas trešās personas var iegūt lietu savā īpašumā arī no neīpašnieka. Ieguvēja labticības prasība ir izskaidrojama ar to, ka jebkuram tiesiskās apgrozības dalībniekam ir jārespektē citas personas īpašums (īpašuma tiesību absolūts spēks – CL 927.pants). Persona, kura, saņemot lietu savā valdījumā vai turējumā, zināja, ka lietas nodošana notikusi bez īpašnieka piekrišanas, apzināti ir piedalījusies īpašnieka tiesību aizskārumā un tāpēc nav pelnījusi likuma aizsardzību.¹

Iepriekšminētā situācija būtiski atšķiras no gadījuma, kad īpašnieks noslēdz divus atsavinājuma līgumus par vienu un to pašu sev piederošu priekšmetu un nodod lietu otrajam savam līdzējam. Šeit nav nozīmes tam, vai otrais līdzējs (piemēram, pircējs) zināja par pirmā līguma noslēgšanu vai ne. Pēc vispārējā principa saistībai ir vienīgi relatīvs spēks un divu personu starpā noslēgtais līgums neuzliek pienākumus un nerada tiesības trešajām personām (CL 1519.panta otrā daļa). Tā kā līgumiskās saistības ir saistošas tikai to dalībniekiem, trešās personas tās var neievērot bez jebkādām sankcijām. Saskaņā ar CL 2031. pantu, “ja viena un tā pati kustama lieta pārdota atsevišķi diviem pircējiem, tad priekšroka ir tam no viņiem, kuram tā nodota”. Tikai tad, kad neviens no pircējiem vēl nav ieguvis lietu savā valdījumā, prioritāti lietas nodošanā bauda pirmais pircējs. Likums nosaka pircēja–valdītāja priekšrocību neatkarīgi no tā, vai viņš noslēdza pirkuma līgumu pirmais un vai viņš zināja par pirmā pirkuma līguma esamību. Iepriekšminētā panta otrā daļa satur līdzīgu regulējumu arī nekustamā īpašuma divkāršas pārdošanas gadījumā. Analoģiski CL 1080. un 1081. pants nosaka, ka ar līgumu uzliktais atsavināšanas aizliegums ir saistošs trešajām personām tikai tad, ja tas ticis ierakstīts zemesgrāmatā. Tātad pirms tam trešās personas brīvi var iegādāties no īpašnieka lietas, kuru atsavināšana tikusi aizliegta uz līguma pamata.

Lai gan līguma relatīvs spēks ir saistību tiesību pamatprincips, gan tiesu praksē, gan juridiskajā literatūrā izteiktie viedokļi par šo jautājumu ir visai pretrunīgi. Tiesību zinātnieku atzinumus un tiesas spriedumus var iedalīt trijās grupās: (1) otrais līgums ir spēkā neatkarīgi no ieguvēja zināšanām par citu iepriekš noslēgto atsavinājuma līgumu; (2) otrā atsavinājuma līguma spēkā esamība ir atkarīga no ieguvēja labticības; (3) neatkarīgi no ieguvēja labticības otrais atsavinājuma līgums nav spēkā.

[1] Pirmās grupas atzinumu papildus iepriekšminētajai argumentācijai var pamatot šādi. Pati par sevi atsavinājuma līguma noslēgšana neatņem īpašniekam tiesības rīkoties ar lietu un uzliek viņam tikai pienākumu atlīdzināt savam līdzējam zaudējumus, ja viņš nespēj izpildīt pirmo atsavinājuma līgumu.