Strīdu izskatīšana Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā

“Tiesnesis” stājas tiesas priekšā

Saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” (SPRL) un Elektronisko sakaru likumu (ESL) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) veic strīdu iepriekšēju ārpustiesas izskatīšanu un izšķiršanu.

Regulators izskata un izšķir strīdus starp ieinteresētajām personām jautājumos, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas jautājumiem, izņemot strīdus par parādsaistībām.

SPRL un ESL paredz, ka Regulatora pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus, to skaitā lēmumus par strīdu izskatīšanu un izšķiršanu starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un starp sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem (Regulatora lēmums), var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā (APL) noteiktajā kārtībā.

Problēma ir tajā, ka Regulatora lēmumu par strīda izskatīšanu vai izšķiršanu neapmierinātā puse pārsūdz tiesā administratīvā procesa kārtībā. Šādā gadījumā Regulators stājas apmierinātās puses vietā un cenšas tiesai pierādīt, ka tā pieņemtais lēmums ir tiesisks.

Šādā veidā iesaistot Regulatoru tālākajā tiesāšanās procesā, kas bieži vien beidzas, tikai lietu izskatot augstākajā tiesu instancē (process var ievilkties pat gadiem), tiek nelietderīgi tērēti valsts budžeta līdzekļi un cilvēku resursi, kuri būtu novirzāmi citu Regulatora funkciju, piemēram, tirgu analīzes, veikšanai.

Neviena tiesa nepierāda augstākajai tiesu instancei sava lēmuma pamatotību un nepaskaidro, kāpēc, izlemjot lietu pēc būtības, nolēmums ir tāds, kāds tas ir. Arī Regulatoram, faktiski veicot tiesas funkciju, nevajadzētu paskaidrot tiesai, kāpēc pieņemtais lēmums ir tāds.

Strīdu izskatīšana un izšķiršana tiek nodota Regulatoram, jo salīdzinājumā ar citām valsts pārvaldes iestādēm Regulatoram ir vislielākā kompetence sabiedrisko pakalpojumu nozares regulēšanā. Regulators var nodrošināt iespēju saņemt nepārtrauktus, drošus un kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, kā arī veicināt attīstību un ekonomiski pamatotu konkurenci regulējamās nozarēs.

Tomēr ir jānorāda, ka šādu mērķu sasniegšanai efektīva strīdu izskatīšana un izšķiršana Regulatorā nav vienīgā un galvenā tā funkcija.

Regulatoram atbilstoši SPRL un nozaru speciālajiem normatīvajiem aktiem, piemēram, ESL, ir jāvērtē un jāapstiprina tarifi – šobrīd sabiedrības uzmanība it sevišķi ir saasināta par gāzes un elektroenerģijas tarifu apmēru; jālicencē un jāautorizē komersanti – šī procedūra ietver skrupulozu komersantu iesniegto dokumentu izpēti, it sevišķi to dokumentu, kas attiecas uz drošības prasībām. Tāpat Regulators uzrauga sniegto pakalpojumu kvalitāti, piemēram, balss telefonijas kvalitāti; sekmē konkurenci tirgos (ir jānorāda, ka šeit ar tirgiem nav jāsaprot tikai tirgi, kas atbilst nozares veidam – enerģētika, pasts, dzelzceļa transports un elektroniskie sakari, bet gan daudz sīkāk iedalīti tirgi – gāzes (tai skaitā sašķidrinātās gāzes), elektroenerģijas, koģenerācijas, vispārējā pasta un eksprespasta pakalpojumu, dzelzceļa infrastruktūra un pasažieru pārvadājumi, elektroniskajos sakaros ir astoņpadsmit¹ regulējamie tirgi, turklāt tirgu regulēšana notiek gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā); piešķir nacionālo resursu lietošanas tiesības (gan radiofrekvenču, gan numerācijas); sadarbībā ar Konkurences padomi veic komersantu ar būtisku ietekmi tirgū – komersantu, kuriem ir dominējošs stāvoklis tirgū – uzraudzību; uzrauga komersantus un tirgus, lai būtu pieejams universālais pakalpojums – atbilstoši ESL 1.panta 47.punktam minimālais noteiktas kvalitātes pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem pakalpojuma lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas; īpaša vērība tiek pievērsta īpašajām sociālajām grupām un invalīdiem; kā arī veic tirgu analīzi (kā jau minēts, elektroniskajos sakaros Eiropas Savienība vien ir definējusi astoņpadsmit tirgus,² kas obligāti ir analizējami, iespējami ir vairāk).

Kā no minētā redzams, Regulatoram ir ļoti plašs funkciju un pienākumu izpildes apjoms un, pēc autores domām, strīdu izskatīšana un izšķiršana Regulatoram nebūt nav pati galvenā un nozīmīgākā funkcija.