Īres maksas noteikšanas principi

Turpinot diskusiju par strīdīgajiem jautājumiem*

Atlīdzināmi un īres maksā ir iekļaujami tikai nepieciešamie izdevumi. Nepieciešamo izdevumu nošķiršana no greznuma izdevumiem nevarētu sagādāt problēmas. Turpretim sarežģījumi varētu rasties, nosakot, vai izdevumi uzskatāmi par nepieciešamajiem vai derīgajiem izdevumiem, un šāds jautājums vērtējams atkarībā no apstākļiem.

Mg.iur. JĀNIS SPILVE, Law Office “Convents” juriskonsults

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

* Redakcijas piebilde. Iepriekš “JV” publicētie materiāli par īres tematiku (it īpaši attiecībā uz denacionalizētajiem namiem) izraisījuši ļoti lielu lasītāju ievērību un arī diskusiju – gan starp juristiem un ekonomistiem, gan arī īrniekiem un namīpašniekiem. Tādēļ šajā “JV” numurā izvērstāk pievēršamies tieši mājokļu īres jautājumiem, publicējot ne vien saistībā ar minēto diskusiju redakcijas rīcībā nonākušos dažādu lietpratēju viedokļus, bet arī šai tematikai atbilstošu tiesu praksi.

1. Situācija līdz 2006. gada 31. decembrim

Līdz 2006. gada 31. decembrim īres maksa denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā mājā tika noteikta saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” pārejas noteikumu 4. punktu (turpmāk tekstā – Īres likums). Tas paredzēja, ka īres maksas apmēru nosaka, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties, bet, ja vienošanās netiek panākta, laikā līdz 2006. gada 31. decembrim īres maksa par vienu kvadrātmetru īrētās dzīvokļa platības nedrīkst būt augstāka par šajā punktā fiksētajām summām.