Tiesnesis, pieņemot lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, darbojas kā tiesa, proti, spriež tiesu, nevis veic uzdevumu, kas raksturīgs valsts pārvaldei. Līdz ar to tiesneša lēmumam par administratīvā soda uzlikšanu trūkst viena no administratīvā akta obligātajiem elementiem - administratīvo aktu izdod iestāde.
Tiesneša lēmums par administratīvā soda uzlikšanu
Administratīvo pārkāpumu lieta jāatstāj administratīvo tiesu kompetencē, izveidojot administratīvajās tiesās atsevišķas administratīvo pārkāpumu lietu tiesas kolēģijas.
Dipl.iur. Davids Lipkins
Autors izsaka pateicību Mg.iur. Ingai Bitei-Percevai par palīdzību šī raksta tapšanā.
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 205. pantā ir uzskaitītas institūcijas (amatpersonas), kas pilnvarotas izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas. Saskaņā ar LAPK 205. pantu tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvo sodu ir piešķirtas gan izpildvaru pārstāvošajām iestādēm (amatpersonām), gan arī tiesu varas institūcijām – rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem. Rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši izskata LAPK 213. pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas. Saskaņā ar LAPK 213. pantu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešiem ir piekritīgas galvenokārt tās administratīvo pārkāpumu lietas, par kurām paredzētais sods ir administratīvais arests, tiesību atņemšana ieņemt noteiktus amatus vai tiesību atņemšana nodarboties ar zināma veida vai visu veidu uzņēmējdarbību, jo minētie sodi ierobežo cilvēka pamattiesības un tos atbilstoši LAPK 29.1 un 31. pantam var piemērot tikai tiesa.
Vēl nesen LAPK nebija noteikts, kas ir rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums. Tāpat arī LAPK nebija atrodams minētā jēdziena definējums. No jaunā LAPK 286.1 panta izriet, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir tiesas nolēmums. No tā, vai rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmums ir uzskatāms par administratīvo aktu vai tiesas spriedumu, ir atkarīga administratīvo pārkāpumu lietās piemērojama likuma noteikšana, kas regulē minētā rajona (pilsētas) tiesas tiesneša lēmuma pārsūdzēšanas, izpildes apturēšanas kārtību un iespējas, kā arī citus procesuālus jautājumus.
Administratīvais akts un tiesas spriedums
Latvijas Republikas normatīvajos aktos administratīvais akts pirmoreiz definēts Administratīvo aktu procesa noteikumu 5. punktā: “Administratīvais akts ir tiesību akts, ko publisko tiesību jomā izdod iestāde un kas attiecas uz individuālu juridisku vai fizisku personu, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesiskās attiecības. Administratīvie akti nav iestādes iekšēji lēmumi, izņemot iestādes vai tās darbinieku, vai tai pakļauto personu tiesiskā statusa nodibināšanu (vai maiņu) un disciplināro sodīšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
