Fizisko personu maksātnespējas paredzamais regulējums

Citu valstu pieredze liecina, ka pienākums pierādīt spēju segt procesa izdevumus ir viens no būtiskākajiem šķēršļiem maksātnespējas procesa ierosināšanai.

Mg. iur. Aldis Maldups

Raksta pamatā – Latvijas Universitātē izstrādātais maģistra darbs “Fizisko personu maksātnespēja un tās iespējamie risinājumi” (vadītājs G.Bērziņš). “Jurista Vārda” rīkotajā konkursā darbs ieguva pirmo vietu civiltiesību nozarē.

Foto: Boris Koļesņikovs, “LV”

Pašlaik vairākos likumos ir norādes uz fiziskās personas maksātnespējas iespējamību¹. Bet spēkā esošais speciālais likums “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”², kas regulē maksātnespējas procesu Latvijā, neparedz iespēju maksātnespējas procesu piemērot fiziskām personām, kas nav reģistrētas kā individuālie komersanti. Daudzās valstīs, piemēram, Vācijā, ASV, Francijā, Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē, Nīderlandē, Dānijā, Īrijā, Somijā, Zviedrijā, Kanādā, Ķīnā, Japānā un citās,³ jau gadiem ilgi darbojas fizisko personu maksātnespējas tiesību institūts.

Tiek uzskatīts, ka fizisko personu maksātnespējas reglamentācija speciālajā likumā varētu būt pozitīvs risinājums arī Latvijā, jo līdz ar patēriņa kredītu skaita pieaugumu pēdējo gadu laikā strauji palielinājusies arī fizisko personu faktiskā maksātnespēja.⁴ Izstrādājot jauno Maksātnespējas likumprojektu, tajā tika iekļauts Latvijai pilnīgi jauns tiesību institūts – fizisko personu maksātnespēja. Likumprojektā ietvertā fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis⁵ ir sniegt fiziskai personai iespēju atjaunot maksātspēju vai tikt atbrīvotai no parāda saistībām, ievērojot kreditoru intereses⁶. Šobrīd Saeima likumprojektu ir izskatījusi un pieņēmusi otrajā lasījumā.

Šajā rakstā tiks sniegts ieskats par jaunajā Maksātnespējas likumprojektā (turpmāk tekstā – likumprojekts) iekļauto fizisko personu maksātnespējas regulējumu, salīdzinot to arī ar citu valstu pieredzi fizisko personu maksātnespējas procesa piemērošanā.

1. Fizisko personu maksātnespējas jēdziens 

Lai izprastu jēdzienu “fizisko personu maksātnespēja”, vispirms jānoskaidro, kas ir “maksātnespēja” izpratni.

Likumprojektā šī normatīvā akta izstrādātāji ir iekļāvuši šādu maksātnespējas definīciju: “Maksātnespēja ir ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis tiesiskās aizsardzības procesā vai maksātnespējas procesā.” Citu valstu tiesību literatūrā ar maksātnespēju a priori tiek saprasts faktiskais parādnieka stāvoklis (līdzīgi kā pašlaik spēkā esošajos likumos definētais jēdziens “faktiskā maksātnespēja”⁷), nevis ar tiesas nolēmumu konstatētais parādnieka stāvoklis.⁸

Saskaņā ar likumprojektu fiziskās personas maksātnespējas procesa mērķis ir:

1) sniegt fiziskajai personai iespēju atjaunot maksātspēju vai

2) atbrīvot fizisko personu no mantas pārdošanas un kreditoru prasījumu apmierināšanas plānā norādītajām parāda saistībām.

Fizisko personu maksātnespēja izprotama kā maksātnespēja, kur parādnieks ir nevis kāda komercsabiedrība vai individuālais komersants⁹ (lai arī atsevišķās valstīs individuālā komersanta maksātnespēja tiek attiecināta uz fiziskās personas (patērētāju) maksātnespēju, kā tas ir, piemēram, Krievijas Federācijā), bet gan fiziska persona, kura neveic komercdarbību.

Lai arī vēsturiski fizisko personu maksātnespējas regulējums tika radīts uzņēmējiem un tirgotājiem, mūsdienu situācijā arvien biežāk arī patērētāji nonāk situācijā, kad ar to aktīviem nepietiek, lai nosegtu visas saistības pret kreditoriem. Lielā kreditoru skaita un parādu apjoma dēļ individuālā komersanta maksātnespēja tiek uzskatīta par specifiski regulējamu, un tā vairāk tiek pielīdzināta komersantu – juridisko personu – maksātnespējai (ar atsevišķiem izņēmumiem un atšķirībām¹⁰).

Tajā pašā laikā fizisko personu maksātnespēja tiek attiecināta uz tām fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību¹¹, piemēram, pašnodarbinātās personas¹² vai individuālā darba veicēji, bet nav komersanti¹³.

Fiziskai personai parāda saistības parasti rodas, veicot darījumus, kuri vērsti uz fiziskās personas personisko vajadzību apmierināšanu. Bet šādas saistības var rasties arī gadījumos, kas nav saistīti ar personisko vajadzību apmierināšanu, bet skar personas pienākumu apmaksāt, piemēram, administratīvo sodu vai apmaksāt zaudējumus, kurus ir radījusi šī fiziskā persona kādai citai personai, un citos līdzīgos gadījumos.

Tāpat var rasties apstākļi, kuru dēļ fiziskajai personai nav iespējams segt pašreizējos maksājumus (piemēram, bezdarbs, smaga slimība, kuras dēļ uz kādu brīdi vai pilnībā tiek zaudētas darba spējas, valūtas cenu svārstības, inflācija u. c.). Fiziskās personas maksātnespēja nozīmē, ka šī persona nespēj pilnā apmērā apmierināt savu kreditoru prasījumus un nespēj pilnā apmērā un laikus veikt nepieciešamos maksājumus.

Fizisko personu maksātnespējas jēdziens dažās valstīs ir pazīstams arī kā “patērētāja maksātnespēja”. Tomēr fizisko personu maksātnespēja atbilstoši likumprojektam tiek attiecināta arī uz tām fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību, un neierobežo personas pēc parāda saistību rašanās pamata (patērētāju tiesību, saimnieciskās darbības, saistību tiesību, deliktatbildības vai kā cita dēļ radušās parāda saistības), bet gan tikai izslēdz speciālo subjektu, t. i., komersantu, no fizisko personu maksātnespējas regulējuma.

Tāpēc Latvijā nebūtu pareizi lietot jēdzienu “patērētāju maksātnespēja”, jo gan subjektu loks, gan arī saistības, kas kreditoriem ir pret parādnieku, var nebūt radušās tikai patērētāju tiesību ietvaros.

Fiziskai personai ir piemērojams maksātnespējas process neatkarīgi no šīs personas vecuma, rīcībspējas, nacionalitātes vai tamlīdzīgām subjektīvām īpašībām.