Nobeigums. Sākums "JV" Nr. 31, 19.08.2008. un Nr. 32, 26.08.2008.

Mens Rea formu vispārīgs raksturojums

Kā norāda profesors P.H. Robinsons, gadu pirms ASV Paraugkriminālkodeksa izstrādes sākšanas lietā Morissette v United States¹ tiesnesis Džeksons (Jackson) sūdzējās par neizprotamo Mens Rea teoriju un haosu pārkāpuma psihes elementa piemērošanā. Jānorāda, ka līdz kodeksa izstrādāšanai varēja saskaitīt aptuveni astoņdesmit dažādus vainas terminus, kuri ASV PKK tika reducēti uz četrām stingri definētām vainas formām.² Tādējādi Mens Rea formas, kādas tās sastopamas lielākajā daļā mūsdienu ASV štatu kriminālkodeksu, pirmo reizi aplūkotas tieši PKK. Arī tajos štatos, kur nav modernu kodeksu, PKK tomēr ir atstājis savu ietekmi un uz to atsaucas arī štatu tiesu praksē. Tikai atsevišķos štatos, piemēram, Kalifornijā un Oklahomā, ir saglabāti agrākie Mens Rea formu apzīmējumi un lietotie termini ir arhaiski angļu valodas termini.

Līdz PKK izstrādei ASV vispārīgajās tiesībās tika lietoti tādi termini kā "wantonly" (nepamatoti), "heedlessly" (nepiesardzīgi, nevērīgi), "maliciously" (ļaunprātīgi, ar ļaunu nodomu) un daudzi citi.³ ASV PKK paredz četras vainas jeb vainīguma pakāpes: mērķtiecīgi (purposely), apzināti (knowingly), neapdomīgi (recklessly) un nevērīgi (negligently). Protams, nav tā, ka jau iepriekš ASV krimināltiesībās nebūtu dominējušas šīs četras vainas formas, taču tikai līdz ar ASV PKK pieņemšanu tās ieguva līdzšinējo noteikto struktūru. Salīdzinoši jāatzīmē, ka angļu tiesību doktrīnā mūsdienās nostiprinājušās līdzīgas Mens Rea pamatformas. Kā norāda liela daļa Anglijas krimināltiesību zinātnieku, krimināltiesībās sastopamas trīs nozieguma psihiskā elementa pamatformas: nodoms (intention), neapdomība (recklessness), nevērība (negligence), turklāt atsevišķi tiesību zinātnieki nodala tādu formu kā zināšanu (knowledge).⁴

Līdzīgi kā ASV, arī Anglijas krimināltiesībās ikdienā tiek lietots jēdziens "culpability", ar ko tiek apzīmēta morālās vainojamības prasība, proti, psihiskais stāvoklis, ko prasa pārkāpuma definīcija.⁵ Tomēr, atšķirībā no ASV, Anglijā tiesas vēl arvien spriedumos bieži izmanto latīņu apzīmējumu Mens Rea. Tāpat atšķirībā no ASV krimināltiesībām iepriekš nosau­ktās vainas formas nav vienīgās angļu tiesībās sastopamās Mens Rea formas. "Tas, kāda Mens Rea forma tiek prasīta, ir atkarīgs no konkrētā pārkāpuma,"⁶ uzskata J. Herings. Autors uzsver, ka Mens Rea forma un tās saturs ir atkarīgs gan no pārkāpuma veida, gan no dažādiem Actus Reus aspektiem. Tādējādi papildus četrām vainas pamatformām tiek nodalīti citi Mens Rea stāvokļi. Piemēram, tiek minēta tāda forma kā "nekrietni" (dishonestly), kas pārsvarā parādās pārkāpumos pret īpašumu. Cits vispārējo tiesību termins ir "ļaunprātīgs nodoms" (malice), kas arvien tiek plaši lietots Anglijas krimināltiesībās.⁷

Latvijas krimināltiesībās, līdzīgi kā ASV, tiek nošķirtas četras vainas formas, kas ir nostiprinātas Krimināllikumā: tiešs un netiešs nodoms (KL 9. pants) un neuzmanība (KL 10. pants), kas attiecīgi var izpausties kā noziedzīga pašpaļāvība vai nevērība. Raugoties vēsturiski, 1933. gada Sodu likums (46. pants) tāpat paredzēja līdzīgas vainas formas: tīši jeb nodomāti un neuzmanīgi.⁸ Praktiski tīša vainas forma aptvēra gan tiešu, gan netiešu nodomu, taču pirmās neatkarīgās Latvijas tiesību teorijā šādas vainas formas īpaši netiek nošķirtas. Neuzmanību, līdzīgi kā mūsdienu Latvijas krimināltiesību teorijā, jau pirmās neatkarīgās Latvijas laikā raksturoja divas formas, proti, nolaidība, kam atbilst mūsdienās lietotais nevērības jēdziens, un pārgalvība, ko mūsdienās apzīmē kā noziedzīgu pašpaļāvību.⁹ Krimināllikumā izmantotie vainas formu apzīmējumi ir ienākuši no padomju krimināltiesībām, piemēram, 1961. gada LPSR KK 8. pants regulē noziegumu izdarīšanu ar nodomu (tīši), savukārt 9. pants – nozieguma izdarīšanu neuzmanības dēļ. Kā norādīts kodeksa komentārā, nodomam ir divi veidi: tiešs un netiešs (eventuāls) nodoms. Līdzīgi arī neuzmanībai tiek nodalīti divi veidi: noziedzīga pašpaļāvība un noziedzīga nevērība.¹⁰ Ļoti līdzīgas vainas formas ir atrodamas arī Krievijas Federācijas KK, proti, 24. pants noteic, ka noziedzīgs nodarījums var tikt izdarīts ar nodomu vai neuzmanības dēļ. Savukārt 25. pantā noteikts, ka nodoms var būt tiešs vai netiešs, bet 26. pants paredz, ka neuzmanības veidi ir vieglprātība vai nevērība.¹¹

Salīdzinot pirmās neatkarīgās Latvijas, mūsdienu Latvijas, kā arī Krievijas krimināltiesībās lietoto vainas jēdzienu, vainas formas un to saturu ar tādu anglosakšu tiesību saimes valstu kā ASV un Anglijas krimināltiesībās sastopamajām vainas formām un to saturu, autore secina, ka pēc būtības ar šīm formām ir mēģināts aptvert vienus un tos pašus gadījumus, jo mērķis ir viens – panākt pēc iespējas taisnīgāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu, vērtējot ne tikai nodarījuma ārējās izpausmes, bet arī personas iekšējo attieksmi pret tām.