Ir noticis noziedzīgs nodarījums. Šis fakts, lai cik bieži sastopama, lai cik ikdienišķa parādība tā būtu, vienmēr izraisa satraukumu, nepatiku, neizpratni un daudzas citas emocijas, starp kurām viena no spilgtākajām ir vēlēšanās sodīt. Sodīt to, kurš šo pārkāpumu ir veicis. Īpaši šīs emocijas skar cilvēkus, kuri cietuši no pāri­darītāja. Jo personīgāk izjūtams un smagāks ir pārkāpums, jo dziļākas un negatīvākas emocijas. No šī emociju pilnā brīža līdz lietas juridiskajam risinājumam paiet laiks, kas bieži slāpē emocijas. Tas ir laiks, kas pilns juridiskām procedūrām, laiks, kurā mums tiesiski korekti jāatrisina izveidojušās krimināltiesiskās attiecības. Un tas ir kriminālprocess – tiesiska norise, kurā tikai viens no dalībniekiem ir cietusī persona un kuram jānoris taisnīgi, ievērojot gan cietušā, gan noziedzīgā nodarītāja, gan sabiedrības intereses un vajadzības.

Jaunā Kriminālprocesa likuma (turpmāk – KPL) spēkā stāšanās radīja daudzas būtiskas izmaiņas kriminālprocesuālajā kārtībā. Būtiski pārskatīta un mainīta tika arī cietušā kriminālprocesuālā statusa tiesiskā reglamentācija. Izmaiņas skārušas gan cietušā izpratni, gan tiesību un pienākumu loku, gan procesuālo garantiju sistēmu. Vispārīgā cietušā procesuālā statusa apskatā tiks aplūkoti vairāki jautājumi.

1. Jēdziena "cietušais" izpratne kriminālprocesā

[1] Jēdziens "cietušais" ne teorijā, ne praksē, ne arī KPL netiek lietots vienveidīgi un var tikt saprasts divējādi:

– faktiski noziedzīgā nodarījumā cietusī persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums;

– cietušais procesuālā nozīmē – kriminālprocesa dalībnieks ar kriminālprocesuāli reglamentētu statusu.

[2] Tā kā KPL vārds "cietušais" ne vienmēr tiek lietots vienā nozīmē, ikreiz, kad jāizprot vārda "cietušais" saturs konkrētā normā, ir jāapzina šīs normas jēga un mērķis.

[3] Tā, piemēram, vārds "cietušais" lietots arī KPL 244. panta trešajā daļā, atbilstoši kurai "procesuālo piespiedu līdzekli nevar piemērot nepilngadīgam cietušajam". Lai arī šeit lietots vārds "cietušais", tomēr būtu nekorekti normu attiecināt tikai uz personu, kura par cietušo atzīta procesuālā nozīmē, t. i., jau ieņem cietušā kā KPL noteiktā procesa dalībnieka statusu. Tā vienlīdz jāattiecina uz visām no noziedzīga nodarījuma cietušām nepilngadīgām personām neatkarīgi no tā, vai tās ieņem vai neieņem "cietušā" kā procesa dalībnieka statusu.

[4] Persona var tikt atzīta par cietušo, ja ir šādi priekšnoteikumi:

– personai nodarīts morāls aizskārums, fiziskas ciešanas vai mantisks zaudējums;

– morāls aizskārums personai nav nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas pārstāvim;

– persona ir izteikusi vēlmi vai piekrišanu būt par cietušo kriminālprocesā;

– persona par cietušo ir atzīta ar īpašu procesa virzītāja lēmumu.

[5] Tādējādi ikviena persona, kura tieši cietusi no noziedzīga nodarījuma, var izlemt – būt vai nebūt par cietušo procesuālā izpratnē. Šajā aspektā KPL normās ietvertā nostāja būtiski atšķiras no tās, kas bija spēkā Latvijas Kriminālprocesa kodeksa (turpmāk – KPK) darbības laikā. Atbilstoši KPK 100. panta pirmajai daļai "par cietušo atzīstama fiziskā vai juridiskā persona, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts morāls, fizisks vai mantisks kaitējums", personas vēlmes vai piekrišanas izteikšana atzīšanai par cietušo nebija nepieciešama. Līdz ar to ikvienā krimināllietā, kur pēc objektīvām pazīmēm bija saskatāms fakts, ka kāda persona cietusi no noziedzīga nodarījuma, šī persona tika atzīta par cietušo. Šāds lēmums tika pieņemts neatkarīgi no tā, vai persona tam piekrita vai nepiekrita, iespējams pat pret viņas gribu.

[6] Izlemjot būtisko jautājumu – ieņemt vai neieņemt cietušā procesuālo stāvokli, ikvienai noziedzīgā nodarījumā cietušai personai ir jāņem vērā, ka tikai tāda noziedzīgā nodarījumā cietusī persona, kura par cietušo atzīta ar procesa virzītāja lēmumu, var ieņemt aktīvu pozīciju kriminālprocesā, tai skaitā iegūt tiesības savas procesuālās kompetences robežās tikt informētai par procesa gaitu, ietekmēt to, t. sk. izteikt savu neapmierinātību ar notiekošo, u. tml.

2. Personas, kurai ar noziedzīgu nodarījumu nodarīts kaitējums, tiesību apjoms

2.1. Noziedzīgā nodarījumā cietusī persona kriminālprocesā

[7] Attiecībā uz personas, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, bet kura nav atzīta par cietušo kriminālprocesā, tiesisko statusu, atzīstams, ka ne tās tiesību, ne pienākumu apjoms KPL nav nedz precīzi noteikts, nedz arī vienuviet reglamentēts.