Taisnīguma atjaunošana sabiedrībā nav iedomājama bez cietušo tiesību un likumīgo interešu nodrošināšanas. Kriminālprocesa likuma būtība ir vērsta uz to, lai tiktu nodrošināta likumība un tiesiskā kārtība valstī, aizsargātas sabiedrības un tās indivīdu intereses. Ar cietušo mēs saprotam sabiedrības indivīdu, kura intereses ir aizskartas ar noziedzīgu nodarījumu. Tuvāk pētot Kriminālprocesa likumu, var secināt, ka praktiski jebkurš pants tieši vai netieši skar cietušā intereses.

Pēdējā laikā par cietušo kriminālprocesā tiek runāts vairāk un biežāk, tomēr tādu uzmanību, kāda starptautisko tiesību ietekmē pievērsta apsūdzētajiem, cietušie joprojām vēl nav izpelnījušies.

Apzinot Valsts policijas Rīgas reģiona policijas iecirkņus, tika konstatēts, ka ikdienas darbā, piemēram, veicot izmeklēšanu kriminālprocesos, kas uzsākti pēc Krimināllikuma 13. nodaļas, t. i., par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību, kolēģi bieži saskaras ar problēmām, kas saistītas ar to personu tiesību realizāciju kriminālprocesā, kuras cietušas no vardarbības.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 195. panta prasībām ekspertīze ir obligāta, lai noteiktu miesas bojājumu smagumu un raksturu. Diemžēl ir vērojami gadījumi, kad policijas darbinieki vizuāli nosaka miesas bojājuma smaguma pakāpi, novērtē to kā vieglu miesas bojājumu un pieņem lēmumu, atsakot uzsākt kriminālprocesu, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 7. pantu par Krimināllikuma 130. pantā (izņemot ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumus) paredzēto nodarījumu tiek veikts privātās apsūdzības kriminālprocess, kuru savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 371. panta ceturtajai daļai var uzsākt tiesā. Šādi rīkojoties, ir iespējams palaist garām smagāku, nopietnu, pirmajā acu uzmetienā neredzamu, miesas bojājumu, kavējot neatliekamās izmeklēšanas darbības un nepieciešamo pierādījumu fiksēšanu, kas būtiski skar cietušā tiesības uz krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.

Piemēram, vienā no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes iecirkņiem bija gadījums, kad tika atteikts uzsākt kriminālprocesu, jo, pēc policijas iecirkņa dežuranta uzskata, pusmūža vīrietis konfliktā bija guvis vieglus miesas bojājumus, jo redzams bija tikai niecīgs zilums deguna rajonā, taču vēlāk izrādījās, ka gūtā trauma bija ļoti nopietna – bija deguna kaula lūzums un nopietna galvas trauma, kuras rezultātā vīrietis nomira.

Lieki teikt, ka ne visi cietušie, kuriem konstatēti viegli miesas bojājumi, saņemot no policijas iestādes lēmumu par atteikšanu uzsākt kriminālprocesu, griežas ar iesniegumu tiesā.